Sniedze Cekule no „Pīlādžiem” apmānījusi tītara mātīti, tai perēklī ieliekot vistu olas. „Tītaru mātes ir dikti labas mammas, izaudzē arī citu mājputnu bērnus,” novērojusi Sniedze Cekule. Viņa ar putnkopību sākusi nodarboties apmēram pirms gada un, tāpat kā raiskumiete Māra Alsberga, stāsta, ka cietusi no putnu zagļiem. Aiznesti vairāki šķirnes cāļi. „Ja tā varētu teikt, pēc šī notikuma man uz putnkopību nolaidās aste,” nopūšas putnu saimniece un atzīst, ka šī iemesla dēļ pat nevēlas publikāciju avīzē. Bet, kad sākām runāt, Sniedze atklāja, ka interese par putniem viņai ir gēnos. Tas viņai nācis no tēva. „Mums vienmēr bija tītaru pilns pagalms. Mitinājās arī pīles un citi mājputni.”
Saimniece ar spārnotajiem draugiem lepojas un rāda jaunuzcelto putnu māju. „Man tie patīk,” viņa uzsver un aizved pie nojumes, kur dzīvo divi Pekinas šķirnes pīļuki. Tiem saliktas ūdens bļodas, kur ēdot slapināt barību. „Šie putni aug ātri,” paskaidro Sniedze un ved atrādīt pārējo saimniecību.
Itāliešu šķirnes gailis vientuļš skraida pa aploku un met acis uz blakus aizžogojumā mītošajām vistām, jo viņa itāliete sēž uz olām. Sniedze atzīst, ka visiem saimniecības putniem šķirņu nosaukumus nemaz nezina. Bet pretī no putnu mājas iznāk zīdspalvu gailītis ar vistiņu un kārtīgi uzdzied. Lāsumaini melnbaltā tērpā grozās skaista vistiņa, kas , izrādās, spējusi izvairīties no zagļu rokām un palikusi vienīgā no iepriekšējā ganāmpulka. Pretī iznāk arī cekulainās vistas un kaut ko savā valodā stāsta. „Iespējams, lielās ar olu izdēšanu,” komentē Sniedze un teic, ka putni sagādāti no dažādiem to audzētājiem. „Mores pusē dzīvo Agija Urtāne, no viņas dabūjām vairākas šķirnes. Arī kaimiņi un paziņas ieteica, kur putnus var iegādāties. Šķirņu nosaukumus īpaši prātā paturēt necenšos, jo galvenais – man vajag smukas, feinas vistas,” uzsver Sniedze, atzīstoties, ka ar ko īpašu nevar lielīties, jo kūtī ir tikai kādas četras šķirnes. Sniedze saka, ka savus putnus pazīst sejā. Ja ieraudzītu aiznestos, tos uzreiz pazītu. „Saprotu, ja bomzītis grib ēst, nozog vienu vistu. Bet kāpēc jāzog šķirnes cālēni, kuriem vēl nav pat īstas gaļas? Es tā par šo notikumu raudāju,” viņa atceras.
Sniedze putnus netur biznesam, bet priekam. Pie tam, tagad māja pilna ar olām. Arī mājas sargs, vācu aitu suns, ikdienas maltītei piedevā dabū olas. Vai līdz ar putniem nav vēl kāds sapnis par dzīvo radību mājās? „Gribētu poniju…Tas patīk bērniem. Ar poniju varētu braukt uz veikalu,” sapņo Sniedze un iesmejas par savu ideju, atzīstot, ka viņas mājās būs vienmēr putni, jo tie ir gan skaisti, gan derīgi. Sniedzes vīrs Kārlis domā par kūtiņu, kur putnus izmitināt ziemā, un arī par to, kā viss raibais šķirņu bars kopā sapratīsies, uzskatot, ka cilvēkam jābūt vērīgam, jāizzina putnu attiecības, tad arī nevienam pāri netiks nodarīts.
Komentāri