Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Šķirnes gailis gaida “sievas” perējumu

Druva
23:00
23.07.2007
5

Sniedze Cekule no „Pīlādžiem” apmānījusi tītara mātīti, tai perēklī ieliekot vistu olas. „Tītaru mātes ir dikti labas mammas, izaudzē arī citu mājputnu bērnus,” novērojusi Sniedze Cekule. Viņa ar putnkopību sākusi nodarboties apmēram pirms gada un, tāpat kā raiskumiete Māra Alsberga, stāsta, ka cietusi no putnu zagļiem. Aiznesti vairāki šķirnes cāļi. „Ja tā varētu teikt, pēc šī notikuma man uz putnkopību nolaidās aste,” nopūšas putnu saimniece un atzīst, ka šī iemesla dēļ pat nevēlas publikāciju avīzē. Bet, kad sākām runāt, Sniedze atklāja, ka interese par putniem viņai ir gēnos. Tas viņai nācis no tēva. „Mums vienmēr bija tītaru pilns pagalms. Mitinājās arī pīles un citi mājputni.”

Saimniece ar spārnotajiem draugiem lepojas un rāda jaunuzcelto putnu māju. „Man tie patīk,” viņa uzsver un aizved pie nojumes, kur dzīvo divi Pekinas šķirnes pīļuki. Tiem saliktas ūdens bļodas, kur ēdot slapināt barību. „Šie putni aug ātri,” paskaidro Sniedze un ved atrādīt pārējo saimniecību.

Itāliešu šķirnes gailis vientuļš skraida pa aploku un met acis uz blakus aizžogojumā mītošajām vistām, jo viņa itāliete sēž uz olām. Sniedze atzīst, ka visiem saimniecības putniem šķirņu nosaukumus nemaz nezina. Bet pretī no putnu mājas iznāk zīdspalvu gailītis ar vistiņu un kārtīgi uzdzied. Lāsumaini melnbaltā tērpā grozās skaista vistiņa, kas , izrādās, spējusi izvairīties no zagļu rokām un palikusi vienīgā no iepriekšējā ganāmpulka. Pretī iznāk arī cekulainās vistas un kaut ko savā valodā stāsta. „Iespējams, lielās ar olu izdēšanu,” komentē Sniedze un teic, ka putni sagādāti no dažādiem to audzētājiem. „Mores pusē dzīvo Agija Urtāne, no viņas dabūjām vairākas šķirnes. Arī kaimiņi un paziņas ieteica, kur putnus var iegādāties. Šķirņu nosaukumus īpaši prātā paturēt necenšos, jo galvenais – man vajag smukas, feinas vistas,” uzsver Sniedze, atzīstoties, ka ar ko īpašu nevar lielīties, jo kūtī ir tikai kādas četras šķirnes. Sniedze saka, ka savus putnus pazīst sejā. Ja ieraudzītu aiznestos, tos uzreiz pazītu. „Saprotu, ja bomzītis grib ēst, nozog vienu vistu. Bet kāpēc jāzog šķirnes cālēni, kuriem vēl nav pat īstas gaļas? Es tā par šo notikumu raudāju,” viņa atceras.

Sniedze putnus netur biznesam, bet priekam. Pie tam, tagad māja pilna ar olām. Arī mājas sargs, vācu aitu suns, ikdienas maltītei piedevā dabū olas. Vai līdz ar putniem nav vēl kāds sapnis par dzīvo radību mājās? „Gribētu poniju…Tas patīk bērniem. Ar poniju varētu braukt uz veikalu,” sapņo Sniedze un iesmejas par savu ideju, atzīstot, ka viņas mājās būs vienmēr putni, jo tie ir gan skaisti, gan derīgi. Sniedzes vīrs Kārlis domā par kūtiņu, kur putnus izmitināt ziemā, un arī par to, kā viss raibais šķirņu bars kopā sapratīsies, uzskatot, ka cilvēkam jābūt vērīgam, jāizzina putnu attiecības, tad arī nevienam pāri netiks nodarīts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
62

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
101

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
53

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
124

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi