Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Skaļi, dzīvespriecīgi un kustīgi

Iveta Rozentāle
06:14
05.05.2023
7
Gimene Sarlote Copy 1

Sniedzes Gaštolas-Kalniņas un Edgara Kalniņa ģimenē aug trīs bērni: meitai Šarlotei ir vienpadsmit gadi, Ralfam seši un jaunākam dēlam Edgaram trīs. Vecākais un jaunākais bērns ir dzimuši mirkli pirms 4. maija svētkiem, Šarlotei dzimšanas diena ir 2. maijā, Edgaram – 3. maijā.

Maijs – ģimenes svētki

Ģimenē 4. maijā uz galda klāj Sniedzes šūto balto galdautu un mājās gatavotu biezpiena kūku. No valsts svētkiem ģimenei vistuvākā ir Latvijas dzimšanas diena, 18. novembris, un arī 11. novembris. Tad svecītes aizdedz gan Cēsu Pils parkā, gan daudzdzīvokļu mājas pagalmā, kur arī no svecēm tiek izlikta Latvijas kontūra.

Maija svētku dienas visvairāk saistās ar ģimenes jubilejām. Šarlote gan atzīst – ir neierasti, ka tagad dzimšanas diena šajā laikā ir ne tikai viņai, bet arī brālim: “Dzimšanas dienas rīkojam dažādi, kopīgi un arī atsevišķi. Man patīk svinēt gan ar draudzenēm, gan ar radiem. Ļoti jauki, ka dzimšanas diena ir pavasarī. Vienu gadu pat varēja atklāt peldēšanas sezonu.”
Mamma Sniedze vērtē, ka parasti svētkus var iecerēt apjomīgākus, jo bērnu jubilejas parasti iekrīt brīvdienās: “Tādēļ varam saplānot ballīti gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan vēl Rīgas radiem. Visu varam pagūt. Man gatavošanās svētkiem sākas jau laikus. Esmu šuvēja, vēlos jubilāriem vai mums visiem kaut ko īpašu uzšūt.”
Šarlotei dzimšanas dienu vislabāk patīk svinēt mājās. Izrādās, tam ir ļoti pragmatisks iemesls: “Man ļoti patīk saņemt dāvanas. Ja braucam ceļojumā, tad dāvana ir ceļojums, bet, ja svinam mājās, tad vecāki sarūpē dāvanu tieši man.”

Ģimenē tiek svinētas gan bērnu svētku dienas, gan arī labprāt paši dodas ciemos pie radiem uz svētkiem, tāpēc nereti brīvdienas tiek pavadītas, svinot tieši kādu no jubilejām. Tētis Edgars teic: “Tā kā sanāk tik daudz svinēšanu, tad mēs ar Sniedzi mēdzam savas vārda dienas pat īpaši nesvinēt. Bērniem labprāt svinam gan dzimšanas, gan vārda dienas, tāpat visi kopā Lieldienas, Jāņus un Ziemassvētkus, vienmēr atzīmējam arī 1. septembri un skolas beigas.”

Veikals nosaukts meitas vārdā

Sniedze ar Edgaru strādā pašu izveidotajā audumu interneta veikalā, kas nosaukts meitas vārdā “Šarlotes audumi”. Izrādās, arī uzņēmums reģistrēts maijā – 12. datumā, jo, gaidot trešo bērniņu, Sniedze izlēmusi, ka vēlas atvērt savu veikalu.

Meita ir priecīga, ka veikals nosaukts viņas vārdā, un rosina, lai tiem, kas atnāk uz veikalu, mamma par to pastāsta. “Es jūtos ļoti īpaša, ka veikalam dots mans vārds,” saka meitene.
Šarlote labprāt palīdz vecākiem, meitenei uztic sagriezt audumu paraudziņus, likt uz iepakojumiem zīmogu “Šarlotes audumi”, reizēm palīdzot sapakot pasūtījumus. Tā ir iespēja arī nopelnīt kabatas naudu. Meitene, redzot vecāku darbošanos, arī ir aizdomājusies par savas uzņēmējdarbības veidošanu, bet, lai gan šovasar ir doma uzšūt pašai savu kleitu, uzņēmējdarbība visticamāk nebūs saistīta ar šūšanu.

Brālis Ralfs veikalu vienmēr uztvēris kā māsas veikalu, tā arī to sauc. Un vecākiem teic, ka arī viņam vajadzīgs savs veikals, jo arī viņš vēlas kaut ko tirgot. Mamma atklāj, ka idejas, ko viņš gribētu tirgot, bijušas dažādas: lego, velosipēdus, arī saldumus.

Labprāt pavada laiku kopā

Sniedze un Edgars ir kopā gandrīz visu dienu – darbā un mājās. Šarlotei patīk, ka vecāki strādā kopā, var satikt abus reizē, tomēr aizdomājas: “Bet, ja viņi visu laiku ir kopā, varbūt arī strīdas vairāk.” Tētis Edgars gan vērtē, ka abi ar sievu spējuši ļoti labi nodalīt pienākumus darbā: “Es vairāk strādāju ar mājaslapu, programmēšanu, sieva ar pasūtījumiem, sociālajiem kontiem, šūšanu.”

Taču Edgars arī pasmaida, ka visi ģimenē ir temperamentīgi, tāpēc arī skaļi: “Ņemot to vērā, kā arī to, ka veikalā ņirb no audumu krāsainības, mājās sienas ir neitrāli baltas, lai vēl vairāk neradītu vēlmi būt aktīviem.” Meita smej, ka viņus no ceturtā stāva var dzirdēt pat līdz pirmajam. Sniedze aizdomājas, ka viņi visi ir skaļi, dzīvespriecīgi un kustīgi: “Mums pat nav laika kādu filmu noskatīties, jo, kā nokūst sniegs, tā esam ārā, braucot ar divriteņiem vai pastaigājoties. Ļaujamies brīvam laika režīmam bez stingra grafika, kad kur jābūt. Arī šajās Lieldienās devāmies uz mežu, iekurinājām ugunskuru, cepām gaļu.” Neesot paņēmuši līdzi malku, bet izdevies uguni sakurt arī no salasītajiem zariem, tas nekas, ka tie bijuši slapji.

Sniedze atzīst: “Ja man jāizlemj – kārtot māju vai doties ar ģimeni laukā -, izvēlos otro. Bet jautrākais, ka tad, kad esam mājās, visi parasti esam kopā vienā kvadrātmetrā. Ja kāds gatavo ēst, arī pārējie ir virtuvē, ja kāds sēž uz dīvāna, tad tur ir arī pārējā ģimene – pat kaķis un suns.”

Ģimenes aizraušanās ir arī ēst gatavošana. Nesen nopirkta recepšu grāmata “Našķoties ar Zani”, tagad eksperimentē, gatavojot dažādus ēdienus, visvairāk kārumus, cepta “Saldā brunete”, citas kūkas, vafeles, izmēģināta arī čebureka pagatavošana. Reizēm tiek rīkoti tematiskie vakari, kad, piemēram, izgaršo dažādus sierus, pastāsta Edgars. Bijis picu laiks, kad paši tām gatavojuši arī mīklu. Laiku pa laikam, kad skolā agrāk beidzas stundas, Šarlote un arī brāļi kaut ko pagatavo pārējiem.

Domājot par ģimeni, Edgars secina: “Pa šiem gadiem esam mainījušies, viss pieredzētais ir aizvedis tieši līdz tam, ka mums pašiem ir savs bizness, un ar bērniem esam elastīgi, nevis strikti visu saplānojot, bet ļaujoties notiekošajam. Tā mēs visi jūtamies vislabāk.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
28

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
32

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
59

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
39

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
153

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi