Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja.
Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu pieņēmēji, sadarbības partneri, ilggadēji labo darbu darītāji un draugi, garīgie kalpotāji, kolēģi no citām sociālās aprūpes iestādēm. Bija arī Cēsu novada pašvaldības vadība, deputāti un Sociālā dienesta pārstāves. Sveicēji īpaši izcēla nozīmīgo darbu, rūpes, sirds siltumu, iejūtību un vēlēja veselību, izturību un dzīvesprieku.
Direktore Inga Gunta Paegle uzrunā dalījās atmiņās par pansionāta pārcelšanos uz Cīrulīšiem, pārdomās par sociālās aprūpes iestādēm, arī par darba sūrumu, ko atsver iemītnieku smaidi, labie vārdi un mīlestība: “Varam lepoties, ka spējam sniegt jums pienācīgu mūža nogali. Mīļš paldies, ka jūs esat, paldies darbiniekiem, paldies atbalstītājiem. Man gribas teikt skaistus dzejas vārdus: ja sirds ir jauna krūtīs, gadiem nāksies pagaidīt. Baudīsim šo skaisto dzīvi un šodienas pasākumu!”
Pasākumu ievadīja burvīgs iemītnieces Ausmas dzejolis, kas atgādināja, cik patiesi ātri skrien dzīves gadi. Bet pansionāta klients Francis bija uzrakstījis humora pilnu dzejoli – sveicienu iestādes jubilejā, rindās ievijot gan namiņa ikdienu, gan iemītnieku raksturus un arī pateicības. Viņš “Druvai” pastāstīja, ka dzeja rakstās viegli: “Rakstu no sirds, un visbiežāk neko nevajag labot – kā doma rodas, tā uzreiz ir gatavs.” Viņš atzina, ka svētkos noskaņojums ir brīnišķīgs: “Ja varētu, arī pats uzdejotu.” Arī ikdienā Francim ir prieks par personālu, nodarbībām: “Nevaru ne par ko sūdzēties.”
Pansionāta iemītnieku atmiņu stāstus lasīja pasākuma vadītāji Jānis un Iveta Gabrāni. Tajos varēja just, cik bagātīga, lai arī ne vienmēr vienkārša bijusi šobrīd namiņā dzīvojošo dzīve. Muzikāli sveica vokālais ansamblis “Gaujmalietes”, Kociņu kapela, Cēsu, Siguldas un Ropažu novada mūziķu apvienotais ansamblis.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, uzrunājot jubilejā, sacīja: “Šis namiņš ir ļoti iecienīts gan senioru vidū, gan sabiedrībā, un tam arī ir savs iemesls – tas, ka jūs kā kolektīvs esat vienmēr spējuši senioriem dot labāko, kas ir iespējams katrā konkrētajā gadījumā. Turklāt šis namiņš atrodas karaliskā vietā – Cīruļkalna pašā galā ar skaistu skatu uz Gaujas senleju. Namiņš ir piedzīvojis gan daudzus skaistus un priecīgus, gan arī grūtus un smagus mirkļus, bet tāds jau ir namiņš, un tāda ir dzīve. Šodien gribu teikt lielu paldies visiem direktoriem, kas ir vadījuši šo iestādi, tas nav vienkārši, lielu paldies kolektīvam, kas dienu un nakti rūpējas par saviem senioriem, paldies iemītniekiem, ka jūs esat izvēlējušies šo karalisko namiņu, un paldies daudzajiem draugiem, kas šodien ir atbraukuši uz dzimšanas dienu kopā svinēt skaisti un skanīgi.” Noslēgumā domes priekšsēdētājs teica paldies par profesionālu darbu un nozīmīgu ieguldījumu pansionāta iemītnieku aprūpē gan iestādei kopumā, gan direktorei un darbiniekiem.
Īpašu pateicību bija sarūpējuši novada domes deputāti Elīna Stapulone un Hardijs Vents, pasniedzot Labklājības ministrijas pateicību direktorei par ilggadēju, profesionālu darbu un ieguldījumu Cēsu pilsētas pansionāta attīstībā. Arī pansionāts sveica savus darbiniekus, īpaši izceļot cilvēkus, kas iestādē strādā ilgu laiku, tāpat arī svētku sveicienus saņēma aktīvākie namiņa iemītnieki un cītīgākie nodarbību apmeklētāji. Arī I.G.Paegle saņēma iestādes oficiālu atzinību, novērtējot viņas vadīšanu, pastāvību un stabilitāti.
Pēc svētku oficiālās daļas Inga Gunta Paegle “Druvai” sacīja: “Svētki izdevās, redzam, ka arī mūsu klienti pasākumā bija smaidīgi un priecīgi, ciemiņiem patika un arī man pašai patika. Paldies visiem, kas sniedza koncertu! Turpināsim ar nākamajiem 30 gadiem, vēloties, lai ir lielāks atbalsts no valdības, kas rūpētos par mūsu un citu sociālo aprūpes iestāžu klientiem, lai piederīgajiem nebūtu tik daudz jāmaksā, saprotot, ka mēs visi reiz būsim veci. Cīrulīši ir ļoti laba vieta pansionātam. Te ir kluss, mierīgs, apkārt daba, skaists dārzs. Arī apstākļi, ka cilvēki istabiņā var dzīvot pa divi, nevis vairāki kopā, ir ļoti ideāli. Tikai to, kuriem nepieciešams pansionāts, kļūst arvien vairāk, tāpēc būtu ļoti labi, ja iestādes vajadzībām būtu vēl blakus korpuss, lai varētu paplašināties un attīstīties. Ceram arī uz sponsoriem, kas mums palīdzētu to izdarīt. Protams, ne katrreiz viss iet kā pa sviestu, ir savas grūtības, bet esmu neatlaidīga, vienmēr eju uz mērķu sasniegšanu. Un mums ar komandu ir daudz mērķu, lai mūsu vecīšiem būtu skaistas, saulainas vecumdienas.”
Komentāri