Šodien uz “Lejasoļiem” ceļu mēro daudzi sveicēji. Pagastmājā neatceras, ka apkārtnē kādam būtu bijis tik garš mūža gājums.
“Dāvāju lielu puķu zirņu pušķi. Alvīnes tante neredz, bet zināja, kas rokās ielikts,” priecājās pagasta kultūras nama vadītāja Inga Kļaviņa.
Gaviļnieci sveica arī pagasta sieviešu vokālais ansamblis, viesiem cienastā bija garšīga kūka un smaržīgi pīrāgi. Alvīnas tante bija satraukta, bet laimīga, ka viņu atceras.
Pirms pāris nedēļām uz “Lejasoļiem” varēja aizbrist pāri pļavai pa traktora iebrauktu sliedi. Pagastvecis Roberts Ruķis solīja, ka gaviļniecei dāvanā būs grantēts ceļš un laba aka. Kā pēc burvja mājiena, viss tapis.
“Neesam baudījuši, bet akā jābūt garšīgam ūdenim. Grodus ielika jaunus. Un uz “Oļiem” tagad ved labs un gluds ceļš,” sacīja Inga Kļaviņa.
Simtgadnieces dzīves gājums gan nav bijis no gludajiem. 21 gadu Alvīnas tante pavadījusi Sibīrijā. Jaunpiebalgas kapos guļ vīrs, vecākais dēls, aizsaulē arī māsas un brālis. Sirmā māmuļa dzīvo kopā ar dēlu Juri un kaķenīti Princi.
“Nav vecumā nekāda labuma. Tik ilgi nevajadzētu dzīvot,” saka Liena Alvīna Jansone, bet pēc brīža ir citās domās un priecājas, kad sajūt vasarīgo siltumu ieplūstam istabā un klēpī ielec Prince.
Komentāri