Laikā, kad Latvijas dabā virsroku gūst pelēkā krāsa, bet vakarus ļoti agri pārņem tumsa, Cēsu Izstāžu nams piedāvā kontrastu – gaišām krāsām un noskaņām cauraustu atmosfēru, ko rada gleznas. Šoruden ar personālizstādi ”Itālijas impresijas” aicināta viesoties ventspilniece Sarmīte Caune.
Mākslinieces iedvesmas vieta ir slavenā Venēcija. Tā gleznās atainota dažādās diennakts stundās – rīta miglā, saulei ceļoties augšup, dienas spožumā un vakara gaismās. Lai gan Venēcija ir viena no tūristu iecienītākajām vietām pasaulē, S.Caunes mākslā cilvēki nav galvenie. Viņu klātbūtne ir nojaušama, bet priekšroka dota arhitektūras un dabas mijiedarbībai – šauri trotuāri un ielu vietā kanāli, māju sliekšņi pie paša ūdens, salas un tilti, jumti un mākoņi, saules apmirdzētas fasādes. Mākslinieces saruna krāsu izjūtās ar vienu no Itālijas un pasaules slavenākajām vietām notikusi bez gida starpniecības. Gleznu ir daudz, tās liek domāt, ka Venēciju mēs skatām ar tāda cilvēka acīm, kurš šo pilsētu mīl un tajā dzīvo, nevis atskrējis uz brīdi.
Māksliniece apstiprina, ka Venēcijā bijusi diezgan bieži, uzturoties vairākas nedēļas. Pilsētu uz ūdens izstaigājusi krustu šķērsu un labi iepazinusi. Kaut kādā mērā tiešām kļuvusi par vietējo. Vismaz vietējiem iedzīvotājiem domātā braukšanas karte ar ūdens transportu ir viņas rīcībā.
”Dažādā lieluma un formāta darbi, kas dzimuši acumirkļa iespaidā, atklāj Sarmītes Caunes emocionālo atvērtību,” mākslinieces rokrakstu komentē mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis. ” Katra uzgleznotā aina ir nemaldīgi uztverta pozitīvas atklāsmes pilna miniatūra, kas sajusta ar sirdi un virtuozi pārcelta telpiski ierobežotā plaknes gabaliņā, saglabājot gaismas, skaņas un smaržas tiešamības klātbūtni.”
Pirms neilga laika māksliniece sev atklājusi vēl vienu dienvidu zemi – Maroku. Izstādē par to var pārliecināties.
