“Nebūs vairs jācīnās ar sekām, bērni soli pa solim varēs attīstīties, izglītoties, iekļauties sabiedrībā,” tā iespējas, kādas bērniem invalīdiem piedāvā Cēsīs, novērtējuši speciālisti.
Pērnajā septembrī pieci bērni invalīdi uzsāka mācības Cēsu 2. pamatskolas 5.c klasē, kur katru skolēnu māca pēc individuālas programmas, lai bērns izzinātu pasauli, gūtu prasmes atbilstoši savām fiziskajām un garīgajām spējām. Šopavasar mūsu pilsētā durvis vēra dienas centrs bērniem, kuriem ir funkcionālās attīstības traucējumi. Bērzaines ielā 16/18 mācās pieci bērniņi, kuri nespētu apgūt vispārējo pirmsskolas izglītības programmu, tāpēc viņi bērndārznieku gadus pavadīs, apmeklējot dienas centru. Mazie mācīsies pēc speciālās pirmsskolas izglītības programmas bērniem ar attīstības traucējumiem prasībām un, kad sasniegs septiņu gadu vecumu, Cēsu 2. pamatskolā sāks skolas gaitas.
Var teikt, ka pirmie divi izglītības posmi Cēsīs bērniem ar salīdzinoši smagu invaliditāti ir nodrošināti. Speciālisti cer, ka pēc dažiem gadiem pietiks ideju un finansējuma arī dienas centram vai īpašām mājām, kurās varēs izglītoties tālāk, nodarboties, varbūt pat dzīvot cilvēki ar īpašām vajadzībām. Tie būs pusaudži un jaunieši, kuri tādējādi dienas vadītu vienaudžu vidū. Ar līdzšinējo pieredzi un pēdējā gada ieguvumiem ir apmierināti gan bērni, kuri atraduši daudz jaunu draugu, gan vecāki, īpaši mammas, kuras gadiem ilgi bijušas kopā ar bērnu ik minūti. Tagad viņas kaut dažas stundas dienā var veltīt citām interesēm, dažas meklē iespēju arī pastrādāt algotu darbu.
Dienas centra darbu pilnveidos
Pagaidām dienas centrā mazie vēl spēlējas speciālo pedagogu, aprūpētājas un visbiežāk arī mammu uzraudzībā, jo bērni tā pieraduši pie mammas klātbūtnes, ka nevēlas palikt vieni svešā vietā.
“Ja nodarbībā blakus ir vēl kāds bērniņš, tad Mareks jūtas pavisam labi. Tagad gaidu, kad viņš pieradīs pie audzītēm, tad pāris stundas būšu brīva. Varēšu aiziet kaut pie friziera,” sacīja divgadīgā Mareka mamma Līga Stiene un piebilda, ka ir ļoti apmierināta, izmantojot dienas centra pakalpojumus. Pagaidām vingrošanas nodarbības puisēnam ir mājās, bet logopēdu Mareks apmeklē Priekuļos. Plānots, ka jau rudenī daži speciālisti strādās arī dienas centrā.
“Mēs ieklausāmies mammu vēlmēs un vajadzībās. Tās izzinot, mēs papildināsim pakalpojumus. Ceram, ka izdosies nodrošināt, ka centrā strādās arī mikrologopēds un fizioterapeits. Tas, ka varam palīdzēt ģimenēm, ir gandarījums, bet bērniem tas būs neatsverams ieguvums,” vērtēja Cēsu pašvaldības aģentūras “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra” sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Laine Zālīte un piebilda, ka pilsētā ir daudz vairāk bērnu ar invaliditāti, bet lielākajai daļai nodarbības šādā centrā nav nepieciešamas, jo viņi apmeklē bērnudārzus.
“Bērniem ir dažādi attīstības traucējumi, bet viņiem visiem būs dota iespēja mācīties skolā, iekļauties sabiedrībā. Te ir ļoti individuāla pieeja,” uzsvēra skolotāja Judīte Dreimane. Nodarbībās bērni izmanto speciālās rotaļlietas, spēles, kas attīsta sīko motoriku, daudz laika pavada sarunās, lai mazie kļūtu uzmanīgāki, paustu emocijas, interesi par notiekošo.
“Vide ļoti iespaido bērnu. Rezultātu uzreiz nejūt, bet ir jaunas emocijas. Bērni sāk smaidīt, prasa uzmanību. Attīstība būs ļoti individuāla. Viens varēs zīmēt ar krāsām, cits pazīs ciparus. Par tādiem lieliem rezultātiem nevar runāt. Ja bērns pareizi reaģē uz notiekošo, smejas, tas jau ir ļoti daudz,” uzsvēra speciālā pedagoģe Anita Viļčinska.
Speciālisti spriež, ka reizēs, kad invalīds gadiem nodzīvo mājā un vēlu sāk mācīties, skolā ir ļoti grūti strādāt tā, lai jaunietim veidotos praktiskās iemaņas, zināšanas, lai viņš spētu iekļauties sabiedrības dzīvē.
“Vecāki baidās lūgt palīdzību. Viņiem bijis jāsaprot, ka bērns būs īpašs visu mūžu. Mammas to ir pieņēmušas, bet sabiedrība vēl ne, tāpēc šo bērnu mātes priecājas vien par to, ka par bērniem invalīdiem pie mums ir nopietni padomāts,” sacīja Judīte Dreimane.
Ievērojot likumdevēja pieņemtos normatīvos aktus, dienas centrā vienlaikus var nodarboties pieci bērni invalīdi. Pašlaik vietas ir aizņemtas. Pašvaldības sociālās aģentūras speciālisti lēš, ja kāda mamma atteiksies izmantot piedāvājumu, tad iespēja tiks dota citam bērniņam ar īpašām vajadzībām. Ja cēsnieki pakalpojumu neizmantos, tad to varēs pirkt arī rajona lauku pašvaldības. Dienas centra darbu finansē Cēsu pašvaldība, bet darbinieku algas iekļautas Cēsu 2. pamatskolas budžetā. Bērni invalīdi dienas centrā pakalpojumus saņem bez maksas.
Jaunās skolas laimīgā klase
Cēsu 2. pamatskolā mācās pieci bērni ar garīgās attīstības un kustību traucējumiem. Pārsvarā viņi skolas gaitas sākuši mājapmācībā vai apmeklējot kādu speciālās pirmsskolas izglītības iestādi. Vienā klasē draudzīgi iemaņas apgūst dažāda vecuma bērni, jo ar katru no viņiem skolotāji nodarbojas atsevišķi. Sendijam mācību gada laikā bija jāiemācās turēt rokā zīmuli, Santai pašai paēst, Diāna spēra pirmos patstāvīgos soļus ar staigulīša palīdzību, Armīns jau iemācījies lasīt.
“Mācību gads būs pagājis, un ir tikai pozitīvas domas. Sākumā uztraucāmies, kā mūs pieņems pārējie skolas bērni. Bija doma, ka vairāk dzīvosimies klasē, ka tepat arī pusdienosim. Bet citu klašu bērni jautāja, vai drīkst atnākt uz invalīdu klasi ciemos. Mums tagad ir tik daudz draugu!
Vienaudži ļoti labi pieņem šos bērniņus. Varbūt problēma ir pieaugušo sabiedrībā?” tā speciālā pedagoģe Elita Bernāte. Speciālisti ir gandarīti, ka pirmā mācību gada laikā izdevies bērniem sagādāt speciālos apavus, ka drīzumā bērni, kuriem tas nepieciešams, sēdēs pielāgotos invalīdu ratiņos. Ar mazajiem darbojas logopēds, mūzikas terapeits, bērnus masē, notiek ārstnieciskā vingrošana. Visi pakalpojumi pieejami skolā, mācību dienas laikā. Bērni un skolotāji jutuši, ka par viņu vajadzībām un sasniegumiem interesējas skolas vadības, pašvaldības darbinieki. Daudzi skolas audzēkņi kļuvuši par bērnu invalīdu draugiem, audzēkņu vecāki pieņēmuši, ka mācību iestāde izvēlējusies šo ceļu un tai piešķirts vienādo tiesību un iespēju skolas sertifikāts. Latvijā šādu mācību iestāžu kļūst aizvien vairāk. Tas liecina, ka sabiedrības domāšana kļūst veselīgāka.
“Viņiem visiem patīk nākt uz skolu. Viņi šeit ir laimīgi, jo atrodas vienaudžu vidū. Šeit ir draugi, kuru agrāk daudziem nebija,” tā Elita Bernāte un piebilda, ka vasarā un, sākoties jaunajam mācību gadam, darīs daudz, lai bērniem iespēju būtu vēl vairāk.
Izdevies rast sadarbības partnerus Zviedrijā un Krievijā, lai dotos pieredzes apmaiņas braucienos un gūtu jaunas idejas. Pēc zviedru ieteikuma bērniem ir pieejamas dažādas palīgierīces, klasē izveidots stūrītis meitenei, kurai ir arī autisms un brīžiem nevēlēšanās reaģēt uz notiekošo.
Rudenī klase piedalīsies Velku fonda projektā, lai īstenotu ieceri, ka draugs var kļūt par bērna invalīda pavadoni.
“Vienaudzis iet kopā ar bērnu invalīdu, savu draugu, kopā uz pasākumiem, lai bērns ratiņkrēslā var izbaudīt tos pašus notikumus,” paskaidroja Elita Bernāte. Ir iecere, ka viens no šīs īpašās klases bērniem nākamgad varēs apmeklēt ģeogrāfijas, dabas zinību stundas vispārējā klasē, jo bērnam, kurš cieš pēc bērnu cerebrālās triekas, ir labs intelekts un plašas intereses. Ir iecere, uzrunājot kolēģus Pleskavā un Zviedrijā, iegādāties palīgierīci, lai puisēns varētu strādāt pie datora.
“Mūsu darba, mācību programmas mērķis ir panākt, lai bērni pēc iespējas mazāk būtu atkarīgi no citiem cilvēkiem, kad izaugs, lai labāk spēj iekļauties sabiedrībā. Semināros izskan doma, ka veselajiem bērniem ir vērtība redzēt bērnus invalīdus, lai dzīvē var atbalstīt, palīdzēt, saprast cilvēku ar invaliditāti un zināt atbildi uz daudziem kāpēc,” tā Elita Bernāte.
Komentāri