Piektdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Savējie savējo priekam

Sarmīte Feldmane
00:00
08.05.2024
255
Amatas Kn 1

Pirmskoncerta satraukumā. Aigars Krieviņš (no labās) kopā ar savējiem: Adriju, Signi, Gitu, Tomu Ričardu (no labās)  un brāļa dēlu Ulvi. FOTO: Sarmīte Feldmane

Valsts svētkos svin arī kultūras nama jubileju

Svētki ir jāsvin. Amatieši Latvijas Republikas Neatkarī­bas atjaunošanas dienu un sava kultūras nama 50.jubileju nosvinēja jaudīgi.

Savējos priecēja nama amatiermākslas kolektīvi: vīru koris “Cēsis”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Amata”, folkloras kopa “Ore”, līnijdeju grupa “Country Girls”, nesen izveidotais senioru deju kolektīvs “Rāmupe” un citi talantīgie amatieši.

Kā kaleidoskopā mijās kultūras notikumi, kas te notikuši pusgadsimtā. 1974.gada pavasarī Ģikšos atklāja vienu no modernākajiem kultūras namiem Cēsu rajonā. Ēkā atradās kopsaimniecības kantoris, bibliotēka un kultūras nams. Līdz 80.gadu beigām te aktīvi darbojās teātris, koris, deju kolektīvs, sieviešu un vīru ansambļi, instrumentālais ansamblis. Te rādīja kino, notika koncerti,  arī rajona mēroga pasākumi.  Un, protams, varenas balles saimniecības ļaudīm. Līdz ar pārmaiņām kultūras namu pārņēma pašvaldība. Pēc 90.gadu apsīkuma namā atkal satikās aktīvie cilvēki.

Katram par kultūras namu savas atmiņas, notikumi, ko neaizmirst. Edvīns Šekavs un Ai­ja Avena nama atklāšanas reizē turēja lenti. “Strādāju celtnieku brigādē, kad tuvojās ēkas nodošana, gājām būvniekiem palīgā. Biju aktīvs pašdarbnieks, kādu brīdi biju mākslinieciskās daļas vadītājs. Or­ganizējām operetes un citu te­ātru viesizrādes, pasākumus,” pastāsta amatietis un atceras, ka pie ieejas bija kase. Tajā nama darbinieki tirgoja no veikala paņemto dūšas stiprināšanai. Ballēs, protams, gadījies arī kāds lecīgāks, tad bez saķeršanās neiztika. “Bija instrumentālais ansamblis, sagādājām instrumentus. Kad muzikanti pārcēlās uz Dra­bešiem, publika aizgāja līdzi,” bilst Edvīns. Dzīve viņu aizveda uz citu pusi, kad atgriezās, iesaistījās pagasta teātrī. “Pirms kovida teātris pajuka, bet, kad paaicina, paspēlējam,” stāsta aktieris. Jubilejas koncertā viņš atkal iejutās barona Minhau­zena lomā un stāstīja savus brīnumainos stāstus.

Laila Vaičūna sešus gadus bija kultūras nama direktore un 15 gadus amatierteātra režisore. “Ar Ģikšiem man saistās jaunības atmiņas, un tās ir skaistas,” uzsver Laila un piebilst, ka pēc tam strādājusi vēl divos kultūras namos, bet par laiku Amatas namā var teikt vien labākos vārdus. Tieši šajā pagastā arī vislabāk iedzīvojusies. Kad Laila te sāka strādāt, kultūras dzīvē bija bijis neliels pārtraukums, bet ātri vien izveidojās koris, deju kolektīvs, vokālie ansambļi.

“Amata ir īpašs pagasts, cilvēkiem ir darbotiesgriba. Un, kad kaut ko dara, tad ar atdevi un kvalitatīvi. Nav tā, ka vienmēr pasākumos zāle bija pilna, bet, kad ir kāds pašu pasākums, iesaistās ikviens, tikai jāuzrunā,” vērtē bijusī kultūras nama direktore.

Atbalsts Lailai bija dzīvesbiedrs Voldemārs. Viņš foajē un aktieru telpā    ieklāja parketu, izgatavoja kārtīgas koka ārdurvis. Vēlāk kļuva par kinomehāniķi un gādāja jaunākās filmas. “Foajē bija Jāņa Droņa sienas gleznojums. Savu laiku nokalpoja, pēc tam to aizkrāsoja,” atmiņās kavējas Laila.

Jubilejas koncerts īpašs bija Krieviņu ģimenei. Jau paaudzēs viņi ir saistīti ar Amatas kultūras namu. Te kolektīvos darbojušies vecāki, vecvecāki. Lai gan neviens nedarbojas kādā kolektīvā, viņi labprāt uzstājas koncertos. Parasti dzied vai muzicē pa vienam, bet šoreiz Aigars ar ģimeni – Gitu, Signi, Adriju un Tomu Ričardu – kopā dziedāja “Austošās sau­les dziesmu”, bet viņa brāļa dēls Ulvis priecēja ar klavierspēli.  Aigars 90.gadu beigās te vadīja diskotēkas, tad sāka apskaņot pasākumus.

Gita dejojusi grupā “Kus­tība”, tad tautiskās dejas. “Kad uzaicina, padziedu. Labi, ka koncertos var uzstāties arī tie, kuri nav amatiermākslas kolektīvu dalībnieki,” uzsver Gita un piebilst, ka labprāt kultūras namā apmeklē balles. Toms Ričards tāpat kā Ulvis vien atzīst, ka abi izauguši Amatas kultūras namā.

Skanīgi, daudzkrāsaini, priekpilni izskanēja 50.jubilejas koncerts. Būs nākamie.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Skate kā krāšņs koncerts

00:00
25.04.2025
13

Vecpiebalgā un Priekuļos Cēsu novada skatuviskās tautas dejas kolektīvi ekspertiem rādīja, ko šosezon apguvuši, cik rūpīgi strādāts mēģinājumos. Vidējās paaudzes deju kolektīviem tā bija koprepertuāra pārbaudes skate, lai kļūtu par IX Vidējās paaudzes dejotāju svētku dalībniekiem, bet jauniešu un senioru kolektīvi parādīja savu māksliniecisko līmeni starpsvētku laikā. Dejotāji mirdzēja Deju svētkiem dots nosaukums “Es atnācu […]

Žurkulēns Ruckis iedzīvojies Ruckas muižā

06:51
24.04.2025
32

Ruckas muižas klēts telpās izveidots leļļu teātris un aizvadītas divas izrādes leļļu iestudējumam “Ruckis – lauvas sirds”. “Domāju, būsim vienīgie, kas leļļu teātri piedāvā katru vasaras nedēļas nogali– vienu vai divas dienas,” atklāj Ruckas muižas saimnieks Renārs Sproģis. Pastāstot par ieceri izveidot leļļu teātri, viņš teic: “Muiža vienmēr bijusi ne tikai saimnieciskais centrs, bet arī […]

Vidzemes zemessargiem mainās komandieris

00:00
24.04.2025
29

Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes komandiera maiņas svinīgā ceremonijā pagājušajā nedēļā par brigādes komandieri tika iecelts pulkvedis Igors Harlapenkovs, amatā nomainot pulkvedi Kasparu Miezīti. Saņemot no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera ģenerālmajora Kaspara Pudāna Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes karogu, pulkvedis I.Harla­penkovs uzsvēra, ka plāno strādāt Latvijas visaptverošas aizsardzības stiprināšanai. “Es ieguldīšu daudz darba sadarbībā gan ar pašvaldību […]

Pārgājienā atklāj citas Cēsis

05:37
23.04.2025
52

Cēsu Centrālā bibliotēka organizēja pirmo literāro pārgājienu “Ziedošais pavasaris”. “Tā kā Cēsis šogad ir Latvijas kultūras galvaspilsēta, gribam cēsniekiem un citiem interesentiem dot iespēju iepazīt pilsētu caur literatūras un grāmatniecības prizmu, kā arī uzzināt gan kaut ko jaunu, gan atgādināt par kultūras cilvēkiem, kuri te kādreiz dzīvojuši un strādājuši, kuri savos literārajos darbos rakstījuši par […]

“Straupes” produkcijas kvalitāti vērtē arī nozares ministrs

00:00
23.04.2025
36

Apmeklējot piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, zemkopības ministrs Armands Krauze atzinis: “Es šeit atbraucu, lai apstiprinātu, ka visi “Straupes” produkti ir pilnībā droši!” Zemkopības ministrs “Straupi” apmeklēja pagājušajā trešdienā, 16.aprīlī. A.Krauze iepazinās ar ražotni, novērtēja atbilstību pārtikas drošības standartiem, tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības pasākumiem – ārpuskārtas ražotnes dezinfekciju, kā arī darbinieku papildu mācībām, […]

Pie Cēsu klīnikas sākta stāvlaukuma pārbūve

00:00
22.04.2025
81

Lai gan pie Cēsu klīnikas ir divi stāvlaukumi – bruģēts Viestura ielā un ar grants segumu Turaidas ielā-, nodrošinot vietas teju 100 automašīnām, arvien biežāk klientu plūsma ir tik liela, ka pietrūkst vietu, kur novietot auto. “Gadiem izjūtam pacientu sāpi par auto stāvvietu trūkumu, jo tiešām nav patīkami, ja atbrauc uz vizīti, bet stāvvietas pie […]

Tautas balss

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
8
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Kaimiņu suns izkašņā puķes

15:07
23.04.2025
20
Lasītāja raksta:

“Ko darīt, ja kaimiņa suns izposta puķu dobi? Vai tiešām jāiet žēloties policijai? Lielais suns ieskrēja manā dārzā, izrakņāja pavasara puķes. Dzīvnieks jau nav vainīgs, bet bāru gan to un dzinu prom. Bet ko darīt ar suņa saimniekiem? Laikam muļķīgi bārt, viņi taču paši saprot, ka nedrīkst laist sunim skriet bez pavadas,” bēdās dalījās lasītāja.

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
23
12
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
20
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Sludinājumi