
Gleznu galerijas „Dūja” pieticīgā telpa bija skatītāju pārpildīta krievu mākslai veltītajā pēcpusdienā „Ješčo ņe večer”.
Todien bija pulcējušies mākslinieki – profesionāli un amatieri, viņu ģimenes, kā arī interesenti un sarīkojuma īpašie viesi. Krievu dvēseli dziesmās izdziedāja Līva Kokle un Jana Eglīte, dzejā skandēja Svetlana Ķine, krievu mākslas procesus Latvijā vērtēja mākslas zinātniece Baiba Eglīte.
Vislielāko apbrīnu un cieņu izpelnījās izšuvēja Valentīna Nīmane, kundze ļoti cienījamos gados, kura uz izstādi bija atnesusi arī pašu jaunāko darinājumu, kurā attēlotas naktī izgaismotas Cēsu pilsdrupas un vēlīns gājējs. Izšuvumu smalkums un attēlu dzīvīgums lika skatītājiem brīnīties par meistarību. V. Nīmane pastāstīja, ka tā pārmantota no mammas un vecmammas, jo izšūšana paaudzēs bijusi ģimenes iecienīta nodarbošanās. „Viss, ko redzu dabā, mani rosina pievērsties izšūšanai. Esmu gleznās attēlojusi arī skatu, kā vējš šūpo koku zarus,” pastāstīja V. Nīmane.
Kolorīts izstādes dalībnieks bija Sergejs Konovs, kurš, ieradies Pestīšanas armijas formā, pastāstīja, ka viņa darbs pašlaik saistās ar palīdzību sociālā ciematā dzīvojošajiem. Sergejs mākslinieciskās spējas apliecināja ne vien ar gleznām, kurās attēloti sīkziedi, bet arī ņemot rokās ģitāru un nodziedot pa krievu dziesmai.
Jūsmu par māksliniecisko meistarību izpelnījās augumā trauslā Jūlija Romanovska, kura nupat strādājusi pie Cēsu pareizticīgo baznīcas fasādes apgleznošanas. Kāda tā izskatās, varēja redzēt fotogrāfijā. Māksliniece savu darbu uzskata par misiju, ja reiz Dievs devis talantu.
Kad sarunas par mākslu bija beigušās, pienāca laiks pacienāties ar sagatavoto cienastu. Visātrāk no galda pazuda pīrādziņi ar kāpostiem un kafijas vietā šoreiz liels pieprasījums bija pēc tējas, kurai karsts ūdens sagatavots patvārī.
Komentāri