Svētdiena, 13. oktobris
Vārda dienas: Irma, Mirga
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Sargs un uzticams draugs

Druva
00:00
03.11.2007
8
8lp Aigars Odzins

Kurš gan nav dzirdējis frāzi par to, ka suns ir cilvēka labākais draugs. Taču vēl biežāk dzirdēts teiciens vēsta to, ka esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām…

Jā, arī rotveilera šķirnes suņa saimnieks Aigars Odziņš neslēpj, ka četrkājainais draugs prasa ne mazums rūpju un uzmanības.

“Domāju, jebkura dzīva būtne prasa pietiekami daudz laika un uzmanības. Taču, iegādājoties mājās suni, noteikti jāpadomā, vai pietiks laika dzīvniekam. Tā nav tikai pabarošana vai samīļošana. Suns jau no mazotnes jāved uz “skolu”, ieteicams jau no agrīna vecuma. Rondo uz suņu skolu aizvedu sešu mēnešu vecumā, tas jau mums bija pēdējais mirklis. Pie tam skola prasa daudz pacietības gan no suņa, gan saimnieka. Tā tikai liekas, ka aizejam, paskraidām un viss. Bet tā ir liela abu disciplinētība,” stāsta Aigars un neslēpj gandarījumu, ka jau pēc pāris nodarbībām bija patīkami redzēt, ko suns ir apguvis, kā klausa komandas un ir daudz disciplinētāks.

“Patiesībā suņu skola ir interesanta lieta. To apmeklē ne tikai šķirnes suņi. Ir arī krancīši vai tautā sauktie dvorterjeri. Suņa prāts un spējas noteikti nav atkarīgas no šķirnes. Un vēl, apmeklējot mācības, ievēroju, ka patiesība vien ir – suņi ir līdzīgi saviem saimniekiem,” smejas Rondo saimnieks un atklāj, ka abiem ir līdzīgs raksturs – mierīgs un nosvērts.

“Suns vienmēr izvēlas vienu saimnieku, un ar to jārēķinās ikvienā ģimenē. Tāpēc jau no dzīvnieka iegādāšanās mirkļa jāizvērtē, kurš būs tas, kurš suni dresēs, audzinās un noliks pie vietas. Runājot par agresīviem suņiem, domāju, ka tas atkarīgs no audzināšanas veida. Tieši tādēļ ir svarīgi suni pareizi izaudzināt. Tieši tāda pat patiesība ir tā, ka saimnieks, sakot, ka viņa suns nekož, var kādreiz arī maldīties. Suns sargā savu teritoriju, saimnieku. Un neviens saimnieks jau nezina, ko katrs suns konkrētā mirklī domā vai jūt, no ikviena ir jāpiesargās un jāuzmanās,” saka Aigars un stāsta , ka bijušas situācijas, kurā arī pats teicis, ka Rondo nekodīs.

“Pāris reizes, braucot uz suņu skolu, gadījies paņemt stopētājus. Protams, iekāpjot automašīnā, viņi neredz, ka Rondo guļ uz aizmugurējā sola. Taču neviltota un neaprakstāma sejas izteiksme parādās mirklī, kad sajūt suņa elpu pakausī. Pieņemu, ka stopētājam šajā mirklī emocijas ir neaprakstāmas. Arī pašam gadījies, ka esmu iekāpis automašīnā, kurā uz priekšējā sola sēž vilku suns un ar atņirgtiem zobiem uz mani visu ceļu skatās,” atmiņās dalās Aigars.

Iegādājoties suni, iepriekš ir jāzina, kāds tas būs, kādas būs īpatnības, cik daudz fiziskās aktivitātes būs nepieciešams vai kā tas būs jākopj, atzīst Aigars.

“Suņi viennozīmīgi nav domāti dzīvei pilsētās un vēl jo vairāk dzīvokļos. Piemēram, rotveileram svarīgi ir daudz skriet, lai neaptaukotos. Taču katram sunim nepieciešamas kārtīgas pastaigas un izkustēšanās iespējas. Ikvienam suņa kārotājam jārēķinās ar to, ka dzīvnieka uzturēšanai un pārtikai nepieciešami ne mazums izdevumu. Var droši rēķināt, ka mājā ienāk vēl viens ģimenes loceklis,” saka Aigars un atminas, ka bērnībā viņam bijis mīļš suns, kurš acu priekšā sabraukts.

“Pēc tā atgadījuma mums vairs suņu nebija. Tas bija liels pārdzīvojums. Un katram jārēķinās, ka ar viņa mīluli kaut kas var atgadīties. Kādreiz arī gadās, ka vienu suni ātri nomaina ar citu. Tas arī nav īsti pareizi, taču dzīvē notiek visādi,” spriež suņa saimnieks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sanākt kopā un sazaigot

00:00
13.10.2024
11

Priekuliete Zaiga Cīrule jau vairākus gadus piedalās interesantā notikumā – Latvijas Zaigu salidojumā. “Par Zaigu salidojumu uzzināju nejauši, vārds pa vārdam, caur paziņām, strādājot bērnudārzā. Pirmais mans Zaigu salidojums bija 2011.gadā. Kopā ar vārdamāsām esmu jau trīspadsmit gadus,” atklāj Z.Cīrule un pastāsta par savu pirmo tikšanās reizi ar vārdamāsām. “Izkāpu no automašīnas un devos sasveicināties. […]

Tomāti, tomāti un vēl tomāti

00:00
12.10.2024
29

Anna Ķilla 45 gadus dzīvo Līgatnē, ir savs dārziņš, siltumnīca. “Visu mūžu kaut ko esmu audzējusi. Kad atgriezos no darba Anglijā, izdomāju, ka  gribu, lai man ir simts dažādu tomātu,” smaidot stāsta Anna. Pirms astoņiem gadiem sāka internetā meklēt padomus un sēklas. Pirms diviem gadiem sarīkoja izstādi, kurā līgatnieši varēja apskatīt 120 šķirņu tomātus. Šonedēļ […]

Nemainīgie rudens jautājumi

00:00
11.10.2024
135
1

Līdz ar pirmajām rudens salnām sākusies apkures sezona daudzdzīvokļu namos Namu apsaimniekotāji “CDzP”    ir uzņēmums ar ilgstošu pieredzi, tā vadītājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka jautājums par to, kad pieslēgt siltumu, ik rudeni ir nemainīgs domstarpību iemesls dzīvokļu īpašniekiem. “Vieni gatavi pieciest drēgnumu, vilkt biezu džemperi un tīties segās, lai tikai nesāktos apkures sezona. Bet, […]

Izskan dzeja latviešu un ukraiņu valodā

00:00
10.10.2024
45
1

Ik rudeni arī Jaunpiebalgā izskan Dzejas dienas, pulcējoties piebaldzēniem, kuriem dzeja ir dvēseles valoda. Šogad Jaun­piebalgas Kultūras centra Velvju zālē aizvadītajā dzejas vakarā “Atkal šai rudenī…” skanēja dzeja latviešu un ukraiņu valodā. Dzeja, mūzika, dziesmas un skaistais iekārtojums ar rudens ziediem un dārza veltēm radīja ģimenisku un emocionāli siltu noskaņu. Piebaldzēns Jānis Mājenieks jeb Slēģu […]

Skanīga jubileja nākotnei

00:00
09.10.2024
45
1

Koncerta nosaukumā liekot vārdus no Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna “Sidraba birzs” – “Es Tevi pazīstu jau sen”-, vecākais Cēsu koris “Vidzeme” skanīgi nosvinēja 80 gadu jubileju. Klausītāju, kuru vidū bija daudzi bijušie koristi, priekam koris bija izvēlējies pazīstamas E. Dārziņa, P. Barisona, R.Paula, S.Mences, J. Jančevska, L.Jēkab­sones un citu komponistu kora dziesmas, tautā populāras, […]

Jāņmuižā 10.oktobrī notiks militārās mācības

14:34
08.10.2024
84

Jāņmuižā, ceturtdien, 10. oktobrī, notiks militārās mācības, ziņo Zemessardze. To laikā iespējama pastiprināta operatīvo dienestu transportlīdzekļu pārvietošanās, militārpersonu klātbūtne, bet būtiski satiksmes ierobežojumi nav plānoti. Mācību laikā tiks lietota mācību munīcija un sprādzienimitācijas līdzekļi, kas rada troksni, bet neapdraud apkārtējo veselību un dzīvību. Uzmanību sabiedriskā transporta lietotājiem! Mācību dienā, 10.oktobrī, A/S “CATA” autobusu pietura “Jāņmuiža” […]

Tautas balss

Pastaigu laikā jāpiesēž

20:28
08.10.2024
17
Pastaigu cienītāja Ē. raksta:

“Mēs, tie, kam patīk pastaigas un kas izmanto lielisko gājēju celiņu no Cēsīm uz Līvu ciematu, ļoti gaidām soliņus. Nav vairs jaunība, vajag pa laikam piesēst, ar autobusu pieturas soliņu ir par maz,” sacīja pastaigu cienītāja Ē.

Neaptveramās zāļu cenas

20:27
08.10.2024
15
7
Seniore raksta:

“Kad klausos, cik maksā zāles, lai ārstētu vai nepieļautu atkārtoties vēzim, mati ceļas stāvus. Grūti saprast, kas tik astronomisks jāiegulda, lai medikamenta deva maksātu tūkstošiem, pat desmitiem un simtiem tūkstošus eiro! Un šausmīgi saprast, ka jāmirst, jo nevari to atļauties, bet valsts nekompensē,” pārdomās dalījās seniore.

Laukos saites ciešākas

20:26
08.10.2024
18
Lasītāja V. raksta:

“Otrdienas “Druvā” izlasīju par senioru biedrībām, kas ražīgi darbojas un gādā par sava vecuma cilvēkiem. Droši vien viens otram vairāk palīdz laukos, kur cits citu pazīst, Cēsīs tas grūtāk. Pilsēta pietiekami liela, apvienot visus vienā organizācijā nav viegli,” sprieda lasītāja V.

Kā vecās filmās

13:10
01.10.2024
31
1
Cēsnieks raksta:

“Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

Lauki kļūst tukšāki

13:10
01.10.2024
46
1
Seniore raksta:

“Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.