Trešdiena, 30. aprīlis
Vārda dienas: Lilija, Liāna

Sapratne un iepazīšanās

Druva
23:00
12.07.2007
11
7lp Arzemju Jauniesi

Izrādās – visi latvieši nav blondi! To tagad zinās arī jaunieši no Armēnijas, Gruzijas un Itālijas, kas, nesen viesojoties Latvijā, te lauzuši ne vienu vien stereotipu.

No 30. jūnija līdz 9. jūlijam Ērgļos risinājās Eiropas Savienības programmas „Jaunatne darbībā” apmaiņas projekts ar Austrumeiropas un Kaukāza reģiona valstīm „Be Active, Be Involved!” (Esi aktīvs, iesaisties!). Tajā piedalījās 15 līdz 26 gadus veci jaunieši no Armēnijas, Gruzijas, Itālijas un Latvijas. Galvenais mērķis bija veicināt interesi un sekmēt jauniešu izpratni par sabiedriskajiem procesiem, aicināt viņus iesaistīties sabiedriskās dzīves norisēs.

Sadarbībā ar biedrību „Youth for society” jauniešu apmaiņas projektā realizēja arī informatīvo kampaņu ”Change together” (Mainīsimies kopā!). Aizvadītās nedēļas nogalē projekta dalībnieki Cēsīs uz afišu dēļiem izlīmēja pašu zīmētus plakātus, kas pauda ideju par vienlīdzību, aicinot uz iecietību un sapratni. Šajās aktivitātēs līdzdarbojās arī vairāki Cēsu jauniešu domes pārstāvji, kuri viesiem izrādīja ne tikai savu pilsētu, bet arī prezentācijas formā izklāstīja jauniešu domes darbības principus.

Santa Grinberga, starptautisko jauniešu apmaiņas projektu koordinatore no Ērgļiem, stāstīja, ka šo varētu saukt par turpinājuma projektu. “Pirms gada bijām Gruzijā kopā ar Itālijas organizāciju. Tas bija līdzīgs projekts, kurā galvenie jautājumi skāra toleranci un diskrimināciju,” informēja S.Grinberga, piebilstot, ka „Kaukāza reģionā aktuāls ir jautājums par reliģisko minoritāšu un sociāli zemāko slāņu iekļaušanu sabiedrībā. Jauniešiem tur ir samērā grūti iesaistīties apmaiņu projektos un nokļūt ES valstīs” .

Priekšstati un stereotipi, ar kādiem uz Latviju braukuši gruzīni, armēņi un itāļi, ir dažādi. „Es jau esmu ticies ar latviešiem, tādēļ par viņiem bija kaut kāds priekšstats. Zināju, ka latvieši ir punktuāli,” stāstīja projekta dalībnieks armēnis Arsens Simonjans. Taču viņš šī ceļojuma laikā mainīja pārliecību, ka visi latvieši ir blondi.

Gruzīns Davits Kakava stāstīja: „Pirms ierados Latvijā, draugs par to stāstīja. Viņš teica, ka Rīgā esot izjutis eiropeisko gaisotni. Mana māte, kaut pati šajā reģionā nekad nav bijusi, vienmēr ir vēlējusies, lai es atbraucu uz Latviju. Tagad es saprotu, kāpēc Latvija ir super. Biju dzirdējis, ka Latvijā esot atturīgi, noslēgti cilvēki, taču, kā izrādās, tā nav patiesība. Vēl biju dzirdējis, ka Latvijā ir skaistas meitenes. Tas gan nav stereotips, bet absolūta patiesība.”

Uzturoties Latvijā, projekta dalībnieki pārrunājuši tādas tēmas: pilsoniskā līdzdalība, demokrātijas uzturēšana, diskriminācija un sabiedriskā iekļaušana. Arsens Simonjans, taujāts par personīgo pieredzi diskriminācijas jautājumā, negribīgi atzina, ka arī viņš pats ir nonācis diskriminējošās situācijās: ”Kad biju Krievijā, mani apturēja gandrīz ik uz soļa un pārbaudīja dokumentus, kaut arī viss ar tiem bija kārtībā. Mans atšķirīgais izskats -tumšie mati un melnīgsnējā āda – radīja viņos neuzticību, un es šo cilvēku vidū jutos ļoti neērti.” A.Simonjans gan izteicās, ka cilvēku attieksme tuvākajā laikā diez vai mainīsies, tas prasa ilgāku laiku.

„Mainīsimies kopā!” – tā bija informatīvās kampaņas devīze, ar kuru ārzemju jaunieši uzrunāja cēsniekus. A.Simonjans izteicās, ka, viņaprāt, viena no būtiskākajām sociālajām problēmām, kas būtu sabiedrībai jārisina un jāmaina kopā, ir attieksme pret cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, uzsverot, ka visi esam vienādi un vēlamies būt apkārtējo pieņemti un atzīti.

Bet D.Kakava secinājis, ka Latvijas un Gruzijas lielā problēma šobrīd ir jauniešu izceļošana uz ārzemēm labi atalgota darba meklējumos, kas rada jauno cilvēku trūkumu valsts procesu koordinēšanā un attīstības veicināšanā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Raunā visos laikos strādājušas prasmīgas audējas

00:00
30.04.2025
15

Raunas pagastmājas izstāžu zālē pavasara krāsas spoguļojas audumos – dreļļos, lupatdeķos, brunčos, jostās, segās. Audēju kopas “Drellis” audējas priecē ar pēdējos gados tapušajiem darbiem un izstādē “Dreļļa līkloči gadsimtu griežos” atskatās uz vairāk nekā pusgadsimtā paveikto. “Par aušanas pulciņa sākumu uzskatām 1975. gadu, bet Raunā audējas strādājušas vienmēr. Pirms tam nāca kopā slimnīcas verandā, tikās […]

Satiksmei būs slēgts Mednieku un Palejas ielas krustojums

10:22
29.04.2025
19

No 29. aprīļa plkst. 9.00 līdz 30. aprīļa plkst. 9.00 autoceļa remontdarbu dēļ satiksmei slēgts Mednieku ielas un Palejas ielas krustojums.

Savējie sabrauc, un Rauna rūc

00:00
29.04.2025
108

Aizvadītajā svētdienā Raunā satikās tie, kam sirdī auto un motosports. Savējie, raunēnieši. “Raunēniešiem ir jāiepazīst savi varoņi! Tik  daudz izcilu sportistu taču nāk no Raunas,” saka viens no pasākuma “Rauna rūc” idejas autoriem Andris Abrāmovs. Viņš ar gandarījumu atzīst, ka kopā ar Kalvi Blūmu un Lindu Vecgaili izdevies sarīkot salidojumu, kurā varēja satikt pazīstamus auto […]

Vidzemē norisināsies medicīnas mācības “Ausma 2025”

16:17
28.04.2025
20

No 29. līdz 30. aprīlim Vidzemē norisināsies Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rotas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kopīgās mācības “Ausma 2025”, kas notiks jau sesto reizi. Lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, mācību laikā zemessargi un karavīri trenēsies pēc iespējas realitātei pietuvinātos apstākļos. Tiks pārbaudīta Medicīnas rotas spēja organizēt un koordinēt cietušo evakuāciju uz civilajām […]

“Māls” būs izzinošs piedzīvojums

00:00
28.04.2025
125
1

“Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta” notikumu programma kļūst aizvien plašāka. Iekļaujoties kopējā norišu kalendārā, novadā notiek dažādi pasākumi, daudzi vēl priekšā. Arī multimediālais kon­cert­uzvedums “Māls”. Tas augustā būs skatāms Žagarkalnā. Režisore Inga Cipe atklāj, ka tiks iesaistīti ap diviem tūkstošiem novada amatierkolektīvu dalībnieku. “Korus, deju kolektīvus kopā redzam reizi piecos gados Dziesmu svētkos. Kolektīvi ir […]

Viens nav karotājs

00:00
27.04.2025
381
1

“Solo” zīmola izaugsmi panākusi uzņēmuma komanda, saka tā īpašnieks Uldis Kvants Uzņēmums “Beatus”, kas plašāk pazīstams ar preču zīmi “Solo”, ir daudzkārtējs Cēsu novada uzņēmēju gada balvas ieguvējs. Pērn atzinība gūta nominācijā “Gada izaugsme”. Droši vien arī uzņēmuma 33 gadu ilgo vēsturi vislabāk raksturo vārdi – ne gadu bez izaugsmes! Šajos gados no viena cilvēka, […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
20
1
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
17
12
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
16
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi