Uz ikgadējo sapulci, lai pārvēlētu valdi un revīzijas komisiju, sanāca Cēsu novada Politiski represēto biedrības biedri.
Šoreiz uz to tika aicināti pārstāvji no visām apvienībām, bet atsaucība nebija pārāk liela, ieradās 25 cilvēki, taču jāņem vērā sestdienas sarežģītie laika apstākļi, kas, iespējams, ne vienam vien lika palikt mājās.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Ozols informēja, ka pagājušajā gadā Cēsīs un Vaives pagastā bija 191 politiski represēta persona, 39 – Līgatnes apvienībā, 39 – Amatas apvienībā, 27 – Jaunpiebalgas apvienībā, 29 – Pārgaujas apvienībā, 39 – Vecpiebalgas apvienībā un 68 – Priekuļu apvienībā.
Sākumā sniedza pārskatu par paveikto, valdes priekšsēdētājs atbildēja uz jautājumiem, notika debates. Tās galvenokārt skāra procesā esošo piemiņas vietas izveidi pie Amatas stacijas. P. Ozols norādīja, ka ikviens var iepazīties ar banku kontu izdrukām, cik līdzekļi ienākuši, kur izlietoti: “Šobrīd savākti līdzekļi, lai izgatavotu vēl vairāk nekā 35 stabiņus, tie izgatavoti, gaida, kad laika apstākļi ļaus tos uzstādīt. Projekts turpinās, līdzekļi tiek vākti. Nosūtīta vēstule Saeimas priekšsēdētājam Edmundam Smiltēnam un Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, arī visiem Saeimas deputātiem ar lūgumu atbalstīt piemiņas vietas pabeigšanu. Cik atvēlēs, to redzēs, kad tiks apstiprināts valsts budžets. Līdzekļi tiek meklēti arī no ārzemēm, solījumi ir, kā tie realizēsies dzīvē, rādīs laiks. Vēl vajag apmēram 900 stabiņus, bet mans mērķis – aizvest projektu līdz galam.”
Valdes locekle Ieva Eglīte ieteica vērsties pašvaldībā, lai katram politiski represētajam novadā piešķirtu vienreizēju pabalstu 75 eiro, pašvaldības budžetam taču tas nekāds slogs nebūtu. P. Ozols informēja, ka novada pašvaldība pieņēmusi lēmumu, sākot ar šo gadu, līdz 2030.gadam katram politiski represētajam ik gadu izmaksāt pabalstu ne mazāk kā 80 eiro.
Sākot valdes locekļu vēlēšanas, izskanēja aicinājums ievēlēt arī kādu cilvēku no citām pagastu apvienībām, lai nav tikai cēsnieki. Tika pieteiktas astoņas kandidatūras, balsots par katru atsevišķi, vismazāk balsis saņēmušais palika aiz borta. Apspriežot kandidatūras, P. Ozols teica: “Es būšu atklāts, ja valdē būs Ieva Eglīte, manis tur nebūs!” Uz to I. Eglīte norādīja, tas tāpēc, ka viņa ļoti sekojot līdzi finansēm.
Aizkavēšanās radās, kuriem tad būt valdē, kuram – nē. Kāds ierosināja balsot aizklāti. Likās, sapulce ieies strupceļā, tad cēlās Cēsu domes deputāts Guntis Grosbergs, kurš piedalījās viesa statusā, un teica, ka situācija viņam nav sveša: “Viss vienkārši, kam balsu skaits mazāks, tas netiek ievēlēts. Pēteri, savas ambīcijas ir jānoliek malā. Ieva savu artavu devusi, nevar te dalīt – vai nu es, vai viņa. Jūs abus cilvēki izvēlējušies, tāpēc jāatrod iespēja kopā strādāt. Arī mums politikā jāsēž pie viena galda ar cilvēkiem, ar kuriem ir domstarpības.”
Beigās P. Ozols piekrita palikt valdē, lai turpinātu darbu. Valdē ievēlēti: Pēteris Ozols, Ieva Eglīte, Zinaīda Rancāne, Līvija Čiča, Maija Vildere, Maija Balaha, Aina Rība.
Komentāri