Pirmdiena, 21. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Salst pie sildītājiem

Druva
00:00
10.01.2009
10
200901092324592687

Jau pagājušajā gadā “Druva” rakstīja par nedienām Cēsīs, Gaujas ielā 56. Šī nama iedzīvotājiem, lielākoties pensionāriem, nākas vadīt dienas vairākos džemperos, siltās zeķēs, šallēs, turklāt vēl sildoties pie elektriskajiem sildītājiem. Iemesls – nenomaksāts parāds par pagājušo apkures sezonu. Taču mājas vecākā un dzīvokļu īpašnieki apgalvo – būtībā visu parādu veido viena dzīvokļa īpašniece, kas lielākoties dzīvo Vācijā.

Ķīlnieki paši savā mājā

Aukstā nama iedzīvotājas Benita Cine un Ināra Lūse stāsta, ka istabās vidēji ir ap plus 10 grādiem. Ja elektrisko sildītāju izmanto retāk, tad termometra stabiņš var nokrist pat līdz 4 grādiem. Bet, ja silda nepārtraukti un aktīvi rosās pa virtuvi, vārot un cepot, tad iespējams istabu sasildīt līdz padsmit grādiem. Istabas jāsilda pēc kārtas – visas reizē neesot jēgas. Sievietes atzīst: “Kamēr nebija lielais sals, tikmēr nebija tik traki.”

Taču, pat sildot ar elektrisko sildītāju, telpas nekļūt pietiekami siltas. Mazgāties kļuvis pat bīstami, jo var apsaldēties un saslimt. Ar vairākiem mājas iedzīvotājiem tā jau noticis, turklāt aukstajā dzīvoklī grūti arī izveseļoties.

B. Cine stāsta, ka lielākoties visi mājas iedzīvotāji godprātīgi maksājuši un maksā komunālos un mājas apsaimniekošanas maksājumus. Taču viena dzīvokļa īpašniece radījusi ievērojamu parādu. Mājas vecākā Anita Dzene stāsta, ka minētās dzīvokļa īpašnieces parāds sakrājies aptuveni 1700 latu. Sieviete spītīgi atsakoties maksāt, nesen iemaksāti vien kādi 50 lati.

Parādniece Ziemassvētku laikā dzīvokli apmeklējusi, taču “Druvai” ar viņu neizdevās sazināties. Mobilais telefons bija izslēgts vai atradās ārpus zonas. B. Cine un A. Dzene domā – sieviete aizbraukusi atpakaļ uz Vāciju, kārtējo reizi atstājot pārējos ēkas dzīvokļu īpašniekus ķīlnieku lomā – bez apkures un ar parādu. “Ziņās saka, ka bomžus vācot no ielām, lai nenosaltu, bet mēs te salstam nost. Esam kā ķīlnieki,” skumji stāsta B. Cine.

A. Dzene skaidro, ka parādniece atteikusies parādu maksāt: “Viņa pateica, ka siltums esot bijis neliels un par to viņai neesot jāmaksā, ka jau tā tik daudz esot samaksājusi un ne kripatu vairāk nedošot. Saprotu, ja cilvēkiem nav naudas, bet arī tādā situācijā lielākā daļa taču cenšas vismaz pa daļai atdot. Bet viņai taču naudas netrūkst.”

Problēma jārisina pašiem

Mājas iedzīvotāji pēc padoma un palīdzības vērsušies gan Cēsu domē, gan siltumtīklu uzņēmumā, gan pie advokātiem. A. Dzene stāsta: “Bijām siltumtīklu uzņēmumā, bet mums pateica – ja nevar samaksāt, siltuma nebūs. Viņi mums vairs netic.”

SIA “CB” siltumtīklu uzņēmuma direktors Jēkabs Blaus atklāja “Druvai”, ka par situāciju ir informēts. Namam Gaujas 56 uz 5. janvāri aizvien bija nenomaksāts parāds par piegādāto siltumu pagājušajā apkures sezonā Ls 1789.

J. Blaus skaidro, ka Ministru kabineta noteikumi par siltumenerģijas piegādi un lietošanu paredz – kamēr nav nomaksāts parāds, tikmēr siltumu nav iespējams piegādāt. “Protams, kārtējo maksājumu parādi ir vairākiem lietotājiem, tomēr šī Cēsīs ir vienīgā māja, kas nav norēķinājusies par pagājušo apkures sezonu. Problēmas ir jau sen. Katru gadu esam centušies palīdzēt. Esam ticējuši mājas iedzīvotāju solījumiem, un laika gaitā parasti viņi arī ir ko maksājuši,” atklāj J. Blaus. Tomēr veidojies parāds, un šobrīd situāciju nav iespējams mainīt, kamēr tas netiks samaksāts.

Cēsu domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs atzīst, ka teorētiski vienīgais veids, kā mājas iedzīvotājiem būtu iespējams palīdzēt, ir parādu nomaksāšana, tomēr pilsētas dome šādi nekad nav rīkojusies un to arī neplāno. Turklāt valsts ekonomiskā situācija to pat nepieļauj.

Tomēr J. Rozenbergs saka – ja šajā mājā dzīvo maznodrošinātie, viņi pēc palīdzības var vērsties sociālajā dienestā. Atbilstoši pilsētas saistošajiem noteikumiem, maznodrošinātām personām tiek sniegti apkures pabalsti. Tomēr arī šis nebūtu risinājums konkrētajai situācijai, jo citu personu izveidoto parādu dienests nesegtu.

J. Rozenbergs uzskata: “Mājas iedzīvotāji ir privātīpašnieki, kuriem domājamās daļās pieder kopīpašums. Jautājumi jāsāk stingrāk risināt dzīvokļu īpašnieku starpā. Konkrētai situācijai ir vairāki risinājumi, arī vēršanās tiesā vai pie parādu piedzinējiem.”

B. Cine piekrīt, ka rīkoties vajadzēja jau senāk. Viņa atminas, ka jau 2006. gadā mājas iedzīvotāji samaksājuši minētā dzīvokļa īpašnieces parādu, lai varētu noslēgt apkures līgumu: “Arī tagad to naudu mēs varētu mēģināt samest un parādu samaksāt, bet kas mums to atdos? Mēs tai sievietei zvanām, viņa neceļ telefonu. Vispār nekontaktējas ar mums. Tas ir bezkaunības kalngals.” Parādniecei mājas iedzīvotāji gada nogalē aizsūtījuši vēstuli, kurā lūgts līdz 15. decembrim samaksāt parādu, pretējā gadījumā jautājums tiks risināts tiesā. Atbilde nav sagaidīta. Tāpat kā nauda.

Mājas vecākā piekrīt, ka citas iespējas, šķiet, vairs nav. Būs jāvēršas tiesā, tomēr arī tas prasīs līdzekļus, turklāt laiku. Tātad salšanai gals vēl nav paredzams. Mājas iedzīvotājiem atliek gaidīt pavasari un saulīti, kas aukstos un mitros dzīvokļus sasildīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
20

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
19

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Likumpārkāpēju izdoma un policistu profesionālisms

00:00
17.04.2025
48

Esam jau informējuši “Druvas” lasītājus par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darba rādītājiem pagājušajā gadā. Kopumā vērojama noziedzības samazināšanās, un, kā uzsvēra Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, dzīvojam drošākajā Latvijas novadā. Taču ir noziedzības tendences, kas rada iedzīvotāju pamatotu satraukumu, jo tieši vai netieši skar daudzus. Šoreiz par policijas darba aktuālajiem virzieniem -narkotiku izplatības […]

Zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklē PKS “Straupe”

21:41
16.04.2025
65

Šodien zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklēja piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, lai personīgi iepazītos ar uzņēmuma darbu un apliecinātu tā ražoto produktu drošību un atbilstību pārtikas drošības standartiem. Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija, kad, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) norādījumus, uz laiku tika apturēta manuālās fasēšanas līnija. Ministrs tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības […]

Deg ēka Cēsu centrā, bet Vecpiebalgā ugunsgrēkā cieš cilvēks

00:00
16.04.2025
156

Cēsu vecpilsētas iedzīvotājus naktī uz piektdienu, 11.aprīli, satrauca ugunsdzēsības mašīnu sirēnas, bet tos, kas dzīvo Rīgas ielā tuvāk Līvu laukumam, šausmināja liesmas. Plkst. 2.56 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) bija saņēmis izsaukumu uz Rīgas ielu 41. Tur ar atklātu liesmu dega divstāvu neapdzīvota ķieģeļu ēka 300 m2 platībā. Māja piebūvēta trīsstāvu dzīvojamai ēkai, pirms […]

Auto un moto sporta pārstāvji un entuziasti apvienosies nebijušā pasākumā - “Rauna Rūc!”

15:05
15.04.2025
62

Vairāk nekā 20 raunēnieši – auto, moto sportisti un entuziasti, kuri ar savu tehnisko aizraušanos zināmi arī pasaulē, šajās Lieldienās, 20. aprīlī, apvienosies īpašā pasākumā “Rauna Rūc!”. Pasākums vienos gan lielus, gan mazus kam tuva motoru rūķoņa, bet galvenokārt, tie būs kā kopā sanākšanas svētki pašiem motoru sportu pārstāvošajiem raunēniešiem. “Rauna Rūc!” organizatori aicina ikvienu […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
17
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
23
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
14
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
20
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
22
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.