
Jau pagājušajā gadā “Druva” rakstīja par nedienām Cēsīs, Gaujas ielā 56. Šī nama iedzīvotājiem, lielākoties pensionāriem, nākas vadīt dienas vairākos džemperos, siltās zeķēs, šallēs, turklāt vēl sildoties pie elektriskajiem sildītājiem. Iemesls – nenomaksāts parāds par pagājušo apkures sezonu. Taču mājas vecākā un dzīvokļu īpašnieki apgalvo – būtībā visu parādu veido viena dzīvokļa īpašniece, kas lielākoties dzīvo Vācijā.
Ķīlnieki paši savā mājā
Aukstā nama iedzīvotājas Benita Cine un Ināra Lūse stāsta, ka istabās vidēji ir ap plus 10 grādiem. Ja elektrisko sildītāju izmanto retāk, tad termometra stabiņš var nokrist pat līdz 4 grādiem. Bet, ja silda nepārtraukti un aktīvi rosās pa virtuvi, vārot un cepot, tad iespējams istabu sasildīt līdz padsmit grādiem. Istabas jāsilda pēc kārtas – visas reizē neesot jēgas. Sievietes atzīst: “Kamēr nebija lielais sals, tikmēr nebija tik traki.”
Taču, pat sildot ar elektrisko sildītāju, telpas nekļūt pietiekami siltas. Mazgāties kļuvis pat bīstami, jo var apsaldēties un saslimt. Ar vairākiem mājas iedzīvotājiem tā jau noticis, turklāt aukstajā dzīvoklī grūti arī izveseļoties.
B. Cine stāsta, ka lielākoties visi mājas iedzīvotāji godprātīgi maksājuši un maksā komunālos un mājas apsaimniekošanas maksājumus. Taču viena dzīvokļa īpašniece radījusi ievērojamu parādu. Mājas vecākā Anita Dzene stāsta, ka minētās dzīvokļa īpašnieces parāds sakrājies aptuveni 1700 latu. Sieviete spītīgi atsakoties maksāt, nesen iemaksāti vien kādi 50 lati.
Parādniece Ziemassvētku laikā dzīvokli apmeklējusi, taču “Druvai” ar viņu neizdevās sazināties. Mobilais telefons bija izslēgts vai atradās ārpus zonas. B. Cine un A. Dzene domā – sieviete aizbraukusi atpakaļ uz Vāciju, kārtējo reizi atstājot pārējos ēkas dzīvokļu īpašniekus ķīlnieku lomā – bez apkures un ar parādu. “Ziņās saka, ka bomžus vācot no ielām, lai nenosaltu, bet mēs te salstam nost. Esam kā ķīlnieki,” skumji stāsta B. Cine.
A. Dzene skaidro, ka parādniece atteikusies parādu maksāt: “Viņa pateica, ka siltums esot bijis neliels un par to viņai neesot jāmaksā, ka jau tā tik daudz esot samaksājusi un ne kripatu vairāk nedošot. Saprotu, ja cilvēkiem nav naudas, bet arī tādā situācijā lielākā daļa taču cenšas vismaz pa daļai atdot. Bet viņai taču naudas netrūkst.”
Problēma jārisina pašiem
Mājas iedzīvotāji pēc padoma un palīdzības vērsušies gan Cēsu domē, gan siltumtīklu uzņēmumā, gan pie advokātiem. A. Dzene stāsta: “Bijām siltumtīklu uzņēmumā, bet mums pateica – ja nevar samaksāt, siltuma nebūs. Viņi mums vairs netic.”
SIA “CB” siltumtīklu uzņēmuma direktors Jēkabs Blaus atklāja “Druvai”, ka par situāciju ir informēts. Namam Gaujas 56 uz 5. janvāri aizvien bija nenomaksāts parāds par piegādāto siltumu pagājušajā apkures sezonā Ls 1789.
J. Blaus skaidro, ka Ministru kabineta noteikumi par siltumenerģijas piegādi un lietošanu paredz – kamēr nav nomaksāts parāds, tikmēr siltumu nav iespējams piegādāt. “Protams, kārtējo maksājumu parādi ir vairākiem lietotājiem, tomēr šī Cēsīs ir vienīgā māja, kas nav norēķinājusies par pagājušo apkures sezonu. Problēmas ir jau sen. Katru gadu esam centušies palīdzēt. Esam ticējuši mājas iedzīvotāju solījumiem, un laika gaitā parasti viņi arī ir ko maksājuši,” atklāj J. Blaus. Tomēr veidojies parāds, un šobrīd situāciju nav iespējams mainīt, kamēr tas netiks samaksāts.
Cēsu domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs atzīst, ka teorētiski vienīgais veids, kā mājas iedzīvotājiem būtu iespējams palīdzēt, ir parādu nomaksāšana, tomēr pilsētas dome šādi nekad nav rīkojusies un to arī neplāno. Turklāt valsts ekonomiskā situācija to pat nepieļauj.
Tomēr J. Rozenbergs saka – ja šajā mājā dzīvo maznodrošinātie, viņi pēc palīdzības var vērsties sociālajā dienestā. Atbilstoši pilsētas saistošajiem noteikumiem, maznodrošinātām personām tiek sniegti apkures pabalsti. Tomēr arī šis nebūtu risinājums konkrētajai situācijai, jo citu personu izveidoto parādu dienests nesegtu.
J. Rozenbergs uzskata: “Mājas iedzīvotāji ir privātīpašnieki, kuriem domājamās daļās pieder kopīpašums. Jautājumi jāsāk stingrāk risināt dzīvokļu īpašnieku starpā. Konkrētai situācijai ir vairāki risinājumi, arī vēršanās tiesā vai pie parādu piedzinējiem.”
B. Cine piekrīt, ka rīkoties vajadzēja jau senāk. Viņa atminas, ka jau 2006. gadā mājas iedzīvotāji samaksājuši minētā dzīvokļa īpašnieces parādu, lai varētu noslēgt apkures līgumu: “Arī tagad to naudu mēs varētu mēģināt samest un parādu samaksāt, bet kas mums to atdos? Mēs tai sievietei zvanām, viņa neceļ telefonu. Vispār nekontaktējas ar mums. Tas ir bezkaunības kalngals.” Parādniecei mājas iedzīvotāji gada nogalē aizsūtījuši vēstuli, kurā lūgts līdz 15. decembrim samaksāt parādu, pretējā gadījumā jautājums tiks risināts tiesā. Atbilde nav sagaidīta. Tāpat kā nauda.
Mājas vecākā piekrīt, ka citas iespējas, šķiet, vairs nav. Būs jāvēršas tiesā, tomēr arī tas prasīs līdzekļus, turklāt laiku. Tātad salšanai gals vēl nav paredzams. Mājas iedzīvotājiem atliek gaidīt pavasari un saulīti, kas aukstos un mitros dzīvokļus sasildīs.
Komentāri