Šodien vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) uzturēsies darba vizītē Salacgrīvā, lai atklātu Latvijā pirmo centralizēto siltumapgādes sistēmu, kurā izmantos jūras siltumu kā atjaunojamo enerģijas avotu, informēja Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļas pārstāve Kristīne Barševska.
Centralizētā siltumapgādes sistēma, izmantojot jūras siltumu, tika īstenota Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekta “Jūras siltums kā atjaunojamās enerģijas izmantošana Salacgrīvas pilsētas budžeta iestāžu centralizētajā siltumapgādes sistēmā” laikā.
Šī projekta mērķis ir samazināt siltumefekta gāzes (SEG) un citas emisijas, palielinot apkures sistēmas efektivitāti, pārejot no fosilā kurināmā izmantošanas uz atjaunojamo enerģiju. Plānots, ka izbūvētā sistēma nodrošinās apkuri Salacgrīvas vidusskolai, bērnudārzam un stadiona tehniskajām telpām, tostarp pilnībā aizvietojot esošās dīzeļdegvielas katlumāju.
Vides ministrs pauda, ka Latvijai ir ļoti svarīgi veicināt valsts energoneatkarību. Tāpēc īpaši ir apsveicama Salacgrīvas pašvaldības iniciatīva, pirmo reizi Latvijā izbūvējot pilsētas centralizēto siltumapgādes sistēmu, izmantojot jūras siltumu kā atjaunojamo enerģijas avotu.
Projekts “Jūras siltums kā atjaunojamās enerģijas izmantošana Salacgrīvas pilsētas budžeta iestāžu centralizētajā siltumapgādes sistēmā” tiek realizēts EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta individuālo projektu prioritātes “Vides aizsardzība” laikā.
Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 090 947 eiro (766 721 lati), no tām EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējums nepārsniedz 927 305 eiro (651 713 latus), bet pašvaldības ieguldījums – 163 642 eiro (115 008 latus).
Projekts tika realizēts kopš 2009.gada novembra.
Projekta laikā izbūvēta piebūve esošajai dīzeļdegvielas kurināmā katlumājai. Piebūvē uzstādīti siltumsūkņi ar kopējo jaudu 1,1 megavati. Jūrā ieguldīts siltumsūkņa ārējais kontūrs ar beztranšeju tehnoloģiju. Siltumsūknis ar jūras kontūru savienots ar cauruļvadiem caur stadionu un kāpām, izmantojot to pašu beztranšeju tehnoloģiju, tādējādi saudzējot apkārtējo vidi, tostarp kāpu zonu. Kopumā jūrā ieguldītas 18 cauruļvadu cilpas ar kopējo garumu 10 kilometri. Pēc projekta realizācijas vizuāli redzams ir konteinera bloks jeb piebūve pie esošās katlumājas, pārējā uzstādītā infrastruktūra atrodas zem zemes un jūrā.
LETA
Komentāri