Sāk bijušās Ieriķu stacijas ēkas pārbūvi

Ieriķu iedzīvotāji ir gandarīti, redzot, ka bijušajā Ieriķu dzelzceļa stacijā sākusies rosība. Strādā būvnieki, lai ēku atjaunotu un darītu skaistāku.

Lai paaugstinātu pašvaldības ēkas energoefektivitāti, tiek siltināti pamati, bēniņi, fasāde, mainīti logi, durvis. Tiks atjaunota elektroinstalācija, un iekštelpās būs kosmētiskais remonts. Cēsu novada pašvaldības Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte pastāsta, ka bijušajā stacijā ir pieslēgta centralizētā ūdens apgāde, notiek āra darbi, tos plānots pabeigt līdz ziemai, lai varētu sākt iekšdarbus.

Iespējamie ēkas apdzīvošanas varianti ir dažādi, bet viens no tiem – vietējās kopienas sabiedriskais un kultūras centrs. Un, lai gan iepriekš izskanējusi informācija, ka uz ēku varētu pārcelt arī Ieriķu bibliotēku, “Druvai” Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte norāda, ka par telpas apdzīvošanu vēl pāragri runāt, vispirms ēka jāsaved kārtībā: “Objekts ir gana sarežģīts. Nākamais posms būs iekārtošana, mēbeļu iegāde, kas arī prasīs zināmu laiku.”

Ieriķu iedzīvotāja Ilze Šulte atzinīgi vērtē, ka veco dzelzceļa staciju atjauno. Būtiski, ka tā neveidosies par graustu. Turklāt, jo ātrāk sāk darbus, jo labāk. Jo ilgāk tā stāvētu neizmantota, jo tās atjaunošanai būtu nepieciešami lielāki līdzekļi. Viņa atzinīgi vērtē arī ieceri, ka ēkā varētu būt sabiedriskais centrs: “Katrai kopienai ir nepieciešama vieta, kur pulcēties, satikt citam citu, uzzināt jaunāko par novadu, novadā notiekošo. Tas pozitīvi ietekmē ikvienu pagastā un ciemā dzīvojošo. Šādā centrā var notikt gan politiskas tikšanās, var nākt kopā iedzīvotāji, piemēram, iedzīvotāju padome, tā var būt vieta jauniešiem, kur sapulcēties ārpus skolas vides. Arī senioriem ir vajadzīga vieta, kur sanākt kopā. Ieriķos pārdošanā ir veikala ēka, arī tur ir plašākas telpas, kur pulcēties, bet diez vai privātais uzņēmējs būtu gatavs veidot vietu kopienai.

Līdz šim Ieriķos ir bijuši vairāki mēģinājumi radīt iespēju cilvēkiem nākt kopā, bet nav izdevies. Domāju, agrāk daudzi bija aizņemtāki, tagad varētu būt lielākas iespējas šādai vietai attīstīties. Pašreiz publiska tikšanās ir tikai bibliotēkā, tur notiek arī izstādes, bet telpas ir nelielas. Stacijas ēkā varētu būt vieta gan izstādēm, gan performancēm, vēsturiskām ekspozīcijām.”

I. Šulte izsaka domu, ka ēkā varētu būt arī kafejnīca, un pastāsta, ka līdzīgs ierosinājums bijis sarunā par Āraišu muzejrezervāta attīstību, bet tad arī izskanējis aicinājums katram klātesošajam, lai apsola, ka kafejnīcu apmeklēs regulāri, tikai tad tā var pastāvēt.

I.Šulte novērojusi, ka Drabešu pagasta Ieriķus par dzīvesvietu aizvien biežāk izvēlas arī jauni cilvēki, tāpēc ir pārliecināta, ka ciems attīstīsies: “Jaunie cilvēki veidos Ieriķu kopienu ar savu garšu. Te ir arī uzņēmēji, jaudīgi cilvēki.”

Seniore Māra par rosību stacijas ēkā ļoti priecājas: “Tā ir manas bērnības stacija, redzot, kādā stāvoklī tā bija līdz šim, gribējās raudāt. Protams, saprotu, ka naudas ir tik, cik ir, visu nevar izdarīt uzreiz, tāpēc jo lielāks prieks, ka ar laiku viss sakārtojas.” Ieriķu iedzīvotāja gan vērtē, ka, ja neskaita stacijas uzgaidāmo telpu, pārējās telpas ēkā bija nelielas: “Bet gan jau arhitekti un mākslinieki saliks galvas kopā, lai būtu plaši un ērti. Arī pie ēkas esošais apļveida ceļš ir ļoti skaists, ceru, ka to saglabās.”

Viņa pastāsta, ka ļoti vēlētos, lai Ieriķos būtu aptieka: “Ir labi, ka mums ir ambulance, bet bija arī aptieka. Te tomēr ir daudz veco cilvēku, ne visiem ir mašīnas, un ne visiem veselība ļauj braukt ar autobusu vai vilcienu.” Tāpat seniore vērtē, ka jauki būtu, ja būtu klubiņš, kur varētu uzdejot, bet apzinās, ka diez vai to dejotāju būtu tik daudz, lai tāda vieta atmaksātos: “Bibliotēkā notiek dažādi pasākumi, rādītas arī filmas, bet cilvēki nāk ļoti maz, laikam esam atraduši.” Viņa atzinīgi novērtē ciemā izbūvēto gājēju celiņu, apgaismojumu: “Arī ceļmalas tiek vairākkārtīgi nopļautas – vismaz līdz draudzes mājai. Tālāk gan pašiem jātiek galā. Labi, ka Ieriķos ir bērnudārzs, skola, bibliotēka. Žēl, ka pārdod veikala māju, diez vai nākamais īpašnieks gribēs darboties ar tirdzniecību. Tiem cilvēkiem, kuri netiek uz pilsētu, veikals bija ļoti vajadzīgs.”

Ieriķu bibliotēka laika gaitā atradusies dažādās ēkās. Tās vadītāja Sarmīte Šteine pastāsta, ka bibliotēka telpu ziņā ir pati mazākā novadā, un vērtē, ka tai nebūtu slikti plašāka vieta, vai tā būs Ieriķu stacijas ēkā, laiks rādīs: “Esmu atvērta visiem variantiem, plašākas telpas ļautu brīvāk rīkot dažādus pasākumus, tad tos varētu organizēt ne tikai bibliotēka, bet arī kādas biedrības, citi aktīvisti. Jā, apmeklētības ziņā kovids daudz ko sabojāja, bet, domāju,    ja būs vieta, būs arī cilvēki. Daļa ieriķiešu strādā citviet, viņiem derētu pasākumi, nodarbības, kas notiek pēc darba laika.” Viņa pastāsta, ka, tā kā pie bibliotēkas un stacijas ēkas ir arī galapietura autobusam, kamēr bērni gaida autobusu, uzturas arī bibliotēkā, plašas, ērtas telpas būtu labas arī viņiem. “Tā būtu arī laba vieta, kur senioriem parunāties, palasīt presi. Tāpat vieta teātra izrādēm. Es redzu, ka Ieriķi ir unikāla vieta, kura augs. Te ir darbavietas ne tikai vietējiem, bet arī apkārtējo pagastu iedzīvotājiem,” vērtē S.Šteine, un piebilst: “Jau ilgus galdus ciemā nav kultūras nama, no pašvaldības iestādēm ir bibliotēka, ambulance, skola, tāpēc pozitīvi, ka vēl viena ēka būs izmantojama. Mums ir laba sadarbība ar bērnudārzu un skolu, rīkojam kopīgus pasākumus, gan bērni nāk pie mums, gan ejam uz skolu, kur telpas ir piemērotākas. Tāpat skolotāji dod uzdevumus, kad jāizlasa noteiktas grāmatas, bērni nāk un tās sameklē. Bibliotēka ir apmeklēta – pieaugušie lasa presi, arī “Druvu”, ir grāmatu mīļotāji, uz populārākajām gaida pat rindā, jo arī grāmatu izvēlē ir sava mode. Vasarā ir mazāk lasītāju, bet jāteic, tie, kas lasa, atrod tam laiku arī dārza darbu laikā. Un lasa gan jaunieši, gan pieaugušie.”

Būvdarbus stacijas ēkā veic SIA “Warss+”, būvuzraudzību nodrošina SIA “Akorda”. Pro­jekts tiek finansēts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena “Energo­efektivitātes uzlabošana” investīcijas “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti” īstenošanas noteikumu ietvaros. Atveseļošanas fonda finansējums ir 410 727,61 eiro bez PVN.