
“Pirms pāris nedēļām pašvaldības sīkdzīvnieku patversme “Lācīši” bija pārpildīta. Bija aizņemti visi būri un pāris suņus pat nācās izvietot āra voljērā. Ziniet, par ko tagad ir vislielākais prieks – visi tika pie jauniem saimniekiem,” dalījās pašvaldības komunālās nodaļas speciāliste Anita Bukeja. Viņa atzina, ka neatceras, kad vienlaicīgi patversmē būtu bijis jāizmitina deviņi saimnieku neuzraudzīti vai pamesti suņi, bet viņa noliedza, ka stāvgrūdām pilnas režģotās telpas nozīmē – krīzes laikā cilvēki zaudē cilvēcību.
“Man liekas, ka varbūt pat kļūstam labestīgāki. Satieku cilvēkus, kuri brieduši un brieduši nopietnajam lēmumam – turēt un mīļot ģimenē četrkājaino draugu, bet izlēmuši un atbraukuši pēc drauga uz patversmi. Šāda rīcība ļoti piestāv cilvēkam, jo tā ir cilvēcīga,” dalījās Anita Bukeja un piebilda, ka sunīšus, kuri dažādu iemeslu dēļ palikuši bez saimniekiem, paņem gan cēsnieki, gan lauku ļaudis un arī labi cilvēki no kaimiņrajoniem.
“Viņi saka, ka informāciju atraduši Cēsu pilsētas domes interneta mājas lapā, sadaļā – sīkdzīvnieku patversme. Tur pieejama vajadzīgā kontaktinformācija, ievietota sunīša fotogrāfija un īss viņa likteņstāsts,” skaidroja Anita.
Ja ir kāds brīvs brīdis – palasiet likteņstāstus. Tos raksta domes sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Zauere. Un tie mudina palīdzēt. Ja vien ir tāda iespēja, tad dāvājiet kādam suņu puikam vai meitenei jaunas mājas un palīdziet atgūt uzticēšanos cilvēkam.
“Ja tā paskatās no malas, es tak varētu būt slavenā Rekša māsa, nu vismaz kaut nedaudz izskata ziņā, kaut gan – kurš gan ir teicis, ka visiem jābūt vienādiem. Un arī es esmu atšķirīga un unikāla. Agrāk kopīgi ar māsu pa Raunu skraidījām, bet tad nonācām šeit. Lūdzu, neatstāj mani te, nepaej man garām…nu kā lai vēl es pasaku, ka man pietrūkst cilvēkdrauga, saimnieka, mīlestības un mīļu, siltu māju,” tāds ir tikai viens no suņu stāstiem. Otrs: “Eh, esi redzējis tās mīkstās, pūkainās, bet nedzīvās mantiņas? Nu te viena tāda ir, tikai – dzīva! Un smaidīga! Un labsirdīga! Un uzticīga un, un, un… arī tava labākā draudzene, ja vien vēlies. Un vai es nav' smuka? Bet, ja vēlies zināt, kāda esmu īstajā dzīvē, tev tik vien kā jāpaņem mani no šejienes prom, un es tevi nepievilšu! Tikai neļauj man te palikt, es negribu, lai šīs ir manas pēdējās mājas.”
Pašlaik patversmē ir trīs suņuki, kuri gaida savus saimniekus. Jūs varat piezvanīt pa tālruni 29475682 un būt par vienu no tiem cilvēkiem, kuru suņuki gaida. Pašlaik ir vajadzīgi vien trīs apņēmīgi un gādīgi zvanītāji, bet šo telefona numuru ir vērts ielāgot.
Un vēl kāds praktisks lūgums, ko mudina nepiemirst patversmes darbinieki, proti, kad brauciet pēc mīluļa, būtu līdzi jāpaņem pāris metrus gara pavadiņa, jo pirmajā mirklī abi vēl esat svešinieki. Nepieciešami arī trīsarpus lati, lai patversmē noformētu suņa pasi un apmaksātu vakcinēšanu, kas izdarīta četrkājaiņiem pret trakumsērgu. Bet, ja starp mums ir kāds cilvēks, kurš vēlas ziedot patversmei un sunīšu labsajūtai, arī to var darīt. Tā kā patversme darbojas pašvaldības pārziņā un tās darbu atbalsta vairākas rajona pašvaldības, tad pēc likuma nedrīkst no ziedotājiem pieņemt naudu.
“Var piezvanīt un uzzināt, kur palīdzīga roka vajadzīga. Barības dzīvnieciņiem ierasti pietiek, bet tagad ir salūzis viens būris, to vajadzētu sataisīt. Un aukstajā ziemā rējējiem noder arī siltas, mīkstas, lietotas, bet tīras segas, veci mēteļi, lai gulētu un sapņotu par jaunu un daudz labāku dzīvi, ” sacīja Anita Bukeja.
Komentāri