Reģionālās vizītes ietvaros aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis ieradās Cēsīs, kur tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, lai pārrunātu esošo sadarbību un ieskicētu nākotnes ieceres.
Vizītes laikā viņš apmeklēja topošo īres namu Ata Kronvalda ielā 56, kur iecerēts izbūvēt 24 dzīvokļus, no kuriem septiņi nonāks Aizsardzības ministrijas īpašumā. Jau esam rakstījuši, ka pērnā gada novembrī Cēsu novada pašvaldība un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, kas pārstāv Aizsardzības ministriju, noslēdza līgumu par minētās daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārbūves būvprojekta izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību.
Ministrs atzina, ka sadarbība ar Cēsu novada pašvaldību ir ļoti svarīga, jo te atrodas ļoti nozīmīgas vienības – NBS Instruktoru skola, Zemessardzes kājnieku bataljons, kura atbildības rajons ir viens no lielākajiem valstī: “Instruktoru skolas nozīme bruņoto spēku struktūrā kļūst arvien nozīmīgāka, un tas saistīts arī ar pārmaiņām visā aizsardzības sistēmā. Jau divus gadus militārpersonu atalgojums sasaistīts ar izglītību, tāpēc šobrīd Instruktoru skolā ir konkurss uz apmācību vietām. Bruņotie spēki attīstās ļoti strauji, mums jāpalielina kapacitāte, tai skaitā nepieciešams vairāk pasniedzēju Instruktoru skolai, tāpēc ir tikai loģiski, ka kopā risinām šo dzīvokļu jautājumu.”
J. Rozenbergs atgādināja, ka šis nav pirmais sadarbības projekts dzīvojamo ēku būvniecībā, savulaik sadarbībā ar Aizsardzības ministriju uzbūvētas mājas Caunes ielā.
Vizītes ietvaros R. Bergmanis viesojās arī Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, kur ar esošo ekspozīciju un nākotnes iecerēm iepazīstināja muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere. Viņa atgādināja, ka Cēsis ir ne tikai sarkanbaltsarkanā karoga dzimtene, bet arī Latvijas armijas dzimtene, jo tieši te 1918.gada decembrī formēta Nacionālās armijas pirmā vienība Cēsu rota. Stāstot par nākotnes iecerēm, muzeja vadītāja uzsvēra, ka ieplānots veidot jaunu, daudzpusīgāku ekspozīciju par Latvijas karogu, kā arī jaunu ekspozīciju par Cēsu kaujām, to nozīmi Latvijas vēsturē. Tajā ieplānots vēstīt ne tikai par šo nozīmīgo notikumu, bet mest it kā laika tiltu ar mūsdienām, informējot par dienesta iespējām mūsdienās, šī brīža bruņoto spēku devumu valsts aizsardzībā.
“Cēsis ir lieliska vieta, kur stāstīt par vēsturi, jo te notikušais sasaucas ar visas valsts vēsturi, tieši te patiesībā ir izšķīrusies mūsu valsts vēsture,” teica K. Skrīvere.
Vizītē muzejā piedalījās arī Renārs Sproģis, Cēsu kauju atceres pasākumu iniciators, kurš pastāstīja ministram par iecerēm šajā dienā, 22.jūnijā.
Ministrs atzina, ka latviešiem jāmācās stāstīt par savu vēsturi, kas bijusi ļoti bagāta, taču to tā īsti neprotam pasniegt: “Kopš esmu šajā amatā, esmu izlasījis daudz grāmatu par vēsturi, un ir jāatrod, kā par to pastāstīt labāk, saprotamāk.”
Īsā sarunā ar “Druvu” ministrs atzina, ka tā ir arī pasaules tendence, ka pašvaldības ieinteresētas, lai viņu teritorijās būtu izvietotas militārās vienības: “Pašvaldības apzinās, ka ir būtiski, lai viņu teritorijās atrastos militārās vienības, kas var palīdzēt krīzes gadījumos, un nekad to neesam atteikuši. Ja atrod kopsaucēju, tas paver teicamas sadarbības iespējas. Par sadarbību ar Cēsīm varu teikt tikai to labāko. Muzeja apmeklējuma laikā vairākkārt izskanēja, ka cēsnieki bijuši pirmie tajā vai citā notikumā, tad jāmin vēl viens, proti, pirmais ieguldījums no Aizsardzības ministrijas puses sporta infrastruktūrā arī tika veikts tieši Cēsīs, iesaistoties sporta kompleksa Piebalgas ielā būvniecībā. Veiksmīgi iesāktā sadarbība turpināsies arī nākotnē.”
Ministrs arī norādīja, ka notiek Instruktoru skolas infrastruktūras atjaunošana, jo ikvienā karaspēka vienībā svarīgi radīt mūsdienīgus dienesta apstākļus: “Viss gan nesokas tik ātri, kā gribētos, lai gan esam vienīgā nozare valstī, kurai skaidri saplānoti līdzekļi līdz 2028.gadam. Ja pārējās ministrijas domā par nākamo gadu, mums ir daudz tālāka skaidrība. Tas gan neļauj darboties vieglāk, jo situācija pasaulē mainās strauji, tiek pieņemti dažādi lēmumi, kas ietekmē jau pieņemtos, un mums nākas pārplānot uzdevumus un finanses. NATO Varšavas samitā tika pieņemts lēmums par sabiedroto spēku papildu izvietošanu Baltijā, un naudu, kas bija saplānota infrastruktūras uzlabošanai, nācās pārdalīt šim mērķim. Taču tas nenozīmē, ka kāda no iecerēm būtu atcelta, tās vienkārši tiks realizētas ilgākā termiņā.”
Ministrs apmeklēja arī atjaunoto Cēsu stadionu, kur tikās ar Cēsu Sporta skolas vieglatlētikas treneriem un pārrunāja, kā realizēt vieglatlētu sapni par vieglatlētikas manēžu, kas dotu iespēju sportistiem pilnvērtīgi trenēties ziemas sezonā.
Reģionālās vizītes noslēgumā aizsardzības ministrs apmeklēja X Latvijas zēnu kora salidojumu “Puikas var!” Cēsu Pils parka estrādē.
Komentāri