Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Sācies skābeņu laiks

Druva
09:58
09.05.2014
112
1
Skabenes Img 5851

Mūspusē lielākajā skābeņu audzēšanas saimniecībā, Raunas pagasta uzņēmumā SIA “Viesturi R”, sākusies ražas novākšana, tas ir vismaz nedēļu agrāk nekā pagājušajā gadā.

Jānis un Ina Ģipsļi skābenes audzē vairāk nekā piecpadsmit gadus. Tās aizņem gandrīz desmit hektārus. Saimnieki atgādina, ka skābenes ir specifiska kultūra, kuru audzēšanai ir nepieciešama pieredze un lieli ieguldījumi. Ja biznesam pieiet nopietni, tad tas atmaksājas. ”Pavasarī pirmās tiek novāktas pagājušā gada sējumos izaugušās skābenes, bet jau vasarā sāks ražot arī pavasarī sētās,” zina stāstīt saimniece.

SIA „Viesturi R” trešo sezonu skābenes novāc mehanizēti. “Ar kombainu strādāt ir daudz efektīvāk, vairs nevaram iedomāties ražas novākšanu bez tā,” teic Ina Ģipsle. Taču katru gadu saimniecībā tiek nodarbināti arī sezonas strādnieki. Vidēji 20 cilvēkiem dienā ir darbs, no tiem astoņi strādā uz kombaina – šķiro skābenes uz lentes un pako kastēs. Pie kombaina stūres pats saimnieks, bet aiz kombaina brauc traktors, kas savāc pilnās kastes.

Daudzi sezonas strādnieki ceļu uz “Viesturi R” saimniecību atrod jau vairākus gadus, tātad tos savā veidā var saukt par daļēji pastāvīgiem darbiniekiem. “Ar strādnieku atrašanu nebija problēmu. Pēc vairākiem ik rītu braucam uz Cēsīm, cits dzīvo tepat kaimiņos – atbrauc uz darbu ar divriteni,” teic I.Ģipsle.

Pensionāre Dzidra Ieviņa uz Raunu braukā no Cēsīm. Viņa nodarbināta pie skābeņu ravēšanas. Šajā saimniecībā viņa strādā pirmo gadu. “Ieraudzīju sludinājumu, pieteicos darbiņā. Strādāju no aprīļa beigām. Priecājos, ka ir iespēja nopelnīt. Un pie darba rokas jau piešāvušās,” saka Dzidra, kura uzskata, ka “Viesturu R” saimniecība ir labs piemērs pārējiem darba devējiem, jo visi strādnieki darbā tiek pieņemti oficiāli, ar līgumiem, tādēļ darbiniekiem ir lielāka drošības sajūta.

Ar sezonas darbu ir apmierināta arī Inga Kaļķe. Lai gan viņa zina daudzus, kuri sezonas darbos brauc uz ārzemēm, viņa izvēlas strādāt tepat uz vietas. “Tagad ir pats iesākums – sevi jāpierāda, jo skatos, ka tiem, kas vairākus gadus šeit strādā, darbs sokas raitāk. Patiesībā esmu apmierināta, saimnieki ir laipni un atsaucīgi. Par viņiem varu teikt tikai tos labākos vārdus,” atzīst I.Kaļķe un piebilst, ka darbs nesis arī jaunas zināšanas par lauksaimniecības tehnoloģiju attīstību, jo, piemēram, lapu dārzeņu novākšanas kombainu darbībā viņa līdz šim nebija redzējusi.

Sezonas laukstrādnieku nodokļu apmaksas sistēma ir aktuāls jautājums ne vienai vien saimniecībai.

Kā zināms, no 1.jūnija spēkā būs jauns iedzīvotāju ienākuma nodokļa veids – sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, kura likme 15 procenti. Sezonā dārzkopībā un augļkopībā nodarbinātie būs arī sociāli apdrošināti. “Patiesībā mums tas daudz ko neizsaka, jo ir savi ierobežojumi. Piemēram, ja nodarbinātais sezonā strādā vairāk par 65 dienām, šī persona neatbilst normatīvo aktu prasībām. Taču mums vajag, lai cilvēks strādā no maija līdz oktobrim,” papildina I.Ģipsle un piebilst, ka šāds modelis vairāk varētu derēt saimniecībām, piemēram, uz zemeņu lasīšanas sezonu vai kāpostu novākšanas laiku.

Skābenes ik gadu tiek pārdotas pārstrādei diviem uzņēmumiem – ēdienu un ēdiena piedevu ražotājam ”Spilva”, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumam „Rosība”. Tiesa, šogad līgums ar “Rosību” vēl nav noslēgts, taču, visticamāk, tas tiks darīts. Pērn pārstrādei realizētas vairāk nekā 150 tonnas skābeņu.

Skābeņu laiks ir sācies visā Latvijā. Tās nopērkamas arī tirdziņos un citviet. Piemēram, Cēsu tirgū “Druva” satika vairākas tirgotājas, kas svaigās lapiņas savākušas savos piemājas dārziņos. Kā noskaidrojas, pārdošanā skābenes ir jau vismaz divas nedēļas. Pārdevējas stāsta, ka interese par skābenēm ir katru pavasari – tās cilvēki patērē kā svaigā veidā, tā arī liek zupās un salātos. Pēc viņu teiktā, skābeņu sezona parasti

ilgst līdz Jāņiem, jo tas tomēr esot pavasara augs. Kamēr skābenes vēl nezied – pārtikā lietojamas visas lapiņas.

Lai dažādotu sortimentu, skābenes nelielos apjomos audzē Vaives pagasta zemnieku saimniecībā “Brīvnieki”. Saimnieks Jānis Basēvičs stāsta, ka skābenes pērk nelielos daudzumos, pa 200, 300 gramiem. ”Zaļumus jau cilvēki iegādājas. Svarīgi, lai būtu daudzveidība, ne tikai lapu salāti, redīsi un lociņi vien. Skābenes daudz neaudzēju, ir divas nelielas dobes, tik, cik iztirgošanai. Vairāk ne. Ik pa trīs gadiem skābeņu stādījumus atjaunoju,” tā “Brīvnieku” saimnieks.

Ilze Fedotova

Komentāri

  • Kevins saka:

    Es gribētu pie jums strādāt man privātais numurs ir 22036649

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

    00:00
    17.02.2025
    8

    Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

    Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

    00:00
    16.02.2025
    19

    Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

    Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

    00:00
    15.02.2025
    38
    2

    Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

    Ar mīlestību dāvināt pavasari

    00:00
    14.02.2025
    174
    2

    Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

    Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

    00:00
    13.02.2025
    145
    2

    Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

    Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

    00:00
    12.02.2025
    45
    1

    Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

    Tautas balss

    "Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

    16:46
    15.02.2025
    22
    5
    Lasītāja J. raksta:

    “Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

    Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

    20:24
    12.02.2025
    22
    Lasītājs K. raksta:

    “Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

    Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

    20:23
    11.02.2025
    26
    Seniore raksta:

    “Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

    Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

    12:30
    07.02.2025
    51
    Seniore raksta:

    “Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

    Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

    11:31
    07.02.2025
    38
    Cēsnieks J. raksta:

    “Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

    Sludinājumi