Mūspusē lielākajā skābeņu audzēšanas saimniecībā, Raunas pagasta uzņēmumā SIA “Viesturi R”, sākusies ražas novākšana, tas ir vismaz nedēļu agrāk nekā pagājušajā gadā.
Jānis un Ina Ģipsļi skābenes audzē vairāk nekā piecpadsmit gadus. Tās aizņem gandrīz desmit hektārus. Saimnieki atgādina, ka skābenes ir specifiska kultūra, kuru audzēšanai ir nepieciešama pieredze un lieli ieguldījumi. Ja biznesam pieiet nopietni, tad tas atmaksājas. ”Pavasarī pirmās tiek novāktas pagājušā gada sējumos izaugušās skābenes, bet jau vasarā sāks ražot arī pavasarī sētās,” zina stāstīt saimniece.
SIA „Viesturi R” trešo sezonu skābenes novāc mehanizēti. “Ar kombainu strādāt ir daudz efektīvāk, vairs nevaram iedomāties ražas novākšanu bez tā,” teic Ina Ģipsle. Taču katru gadu saimniecībā tiek nodarbināti arī sezonas strādnieki. Vidēji 20 cilvēkiem dienā ir darbs, no tiem astoņi strādā uz kombaina – šķiro skābenes uz lentes un pako kastēs. Pie kombaina stūres pats saimnieks, bet aiz kombaina brauc traktors, kas savāc pilnās kastes.
Daudzi sezonas strādnieki ceļu uz “Viesturi R” saimniecību atrod jau vairākus gadus, tātad tos savā veidā var saukt par daļēji pastāvīgiem darbiniekiem. “Ar strādnieku atrašanu nebija problēmu. Pēc vairākiem ik rītu braucam uz Cēsīm, cits dzīvo tepat kaimiņos – atbrauc uz darbu ar divriteni,” teic I.Ģipsle.
Pensionāre Dzidra Ieviņa uz Raunu braukā no Cēsīm. Viņa nodarbināta pie skābeņu ravēšanas. Šajā saimniecībā viņa strādā pirmo gadu. “Ieraudzīju sludinājumu, pieteicos darbiņā. Strādāju no aprīļa beigām. Priecājos, ka ir iespēja nopelnīt. Un pie darba rokas jau piešāvušās,” saka Dzidra, kura uzskata, ka “Viesturu R” saimniecība ir labs piemērs pārējiem darba devējiem, jo visi strādnieki darbā tiek pieņemti oficiāli, ar līgumiem, tādēļ darbiniekiem ir lielāka drošības sajūta.
Ar sezonas darbu ir apmierināta arī Inga Kaļķe. Lai gan viņa zina daudzus, kuri sezonas darbos brauc uz ārzemēm, viņa izvēlas strādāt tepat uz vietas. “Tagad ir pats iesākums – sevi jāpierāda, jo skatos, ka tiem, kas vairākus gadus šeit strādā, darbs sokas raitāk. Patiesībā esmu apmierināta, saimnieki ir laipni un atsaucīgi. Par viņiem varu teikt tikai tos labākos vārdus,” atzīst I.Kaļķe un piebilst, ka darbs nesis arī jaunas zināšanas par lauksaimniecības tehnoloģiju attīstību, jo, piemēram, lapu dārzeņu novākšanas kombainu darbībā viņa līdz šim nebija redzējusi.
Sezonas laukstrādnieku nodokļu apmaksas sistēma ir aktuāls jautājums ne vienai vien saimniecībai.
Kā zināms, no 1.jūnija spēkā būs jauns iedzīvotāju ienākuma nodokļa veids – sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, kura likme 15 procenti. Sezonā dārzkopībā un augļkopībā nodarbinātie būs arī sociāli apdrošināti. “Patiesībā mums tas daudz ko neizsaka, jo ir savi ierobežojumi. Piemēram, ja nodarbinātais sezonā strādā vairāk par 65 dienām, šī persona neatbilst normatīvo aktu prasībām. Taču mums vajag, lai cilvēks strādā no maija līdz oktobrim,” papildina I.Ģipsle un piebilst, ka šāds modelis vairāk varētu derēt saimniecībām, piemēram, uz zemeņu lasīšanas sezonu vai kāpostu novākšanas laiku.
Skābenes ik gadu tiek pārdotas pārstrādei diviem uzņēmumiem – ēdienu un ēdiena piedevu ražotājam ”Spilva”, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumam „Rosība”. Tiesa, šogad līgums ar “Rosību” vēl nav noslēgts, taču, visticamāk, tas tiks darīts. Pērn pārstrādei realizētas vairāk nekā 150 tonnas skābeņu.
Skābeņu laiks ir sācies visā Latvijā. Tās nopērkamas arī tirdziņos un citviet. Piemēram, Cēsu tirgū “Druva” satika vairākas tirgotājas, kas svaigās lapiņas savākušas savos piemājas dārziņos. Kā noskaidrojas, pārdošanā skābenes ir jau vismaz divas nedēļas. Pārdevējas stāsta, ka interese par skābenēm ir katru pavasari – tās cilvēki patērē kā svaigā veidā, tā arī liek zupās un salātos. Pēc viņu teiktā, skābeņu sezona parasti
ilgst līdz Jāņiem, jo tas tomēr esot pavasara augs. Kamēr skābenes vēl nezied – pārtikā lietojamas visas lapiņas.
Lai dažādotu sortimentu, skābenes nelielos apjomos audzē Vaives pagasta zemnieku saimniecībā “Brīvnieki”. Saimnieks Jānis Basēvičs stāsta, ka skābenes pērk nelielos daudzumos, pa 200, 300 gramiem. ”Zaļumus jau cilvēki iegādājas. Svarīgi, lai būtu daudzveidība, ne tikai lapu salāti, redīsi un lociņi vien. Skābenes daudz neaudzēju, ir divas nelielas dobes, tik, cik iztirgošanai. Vairāk ne. Ik pa trīs gadiem skābeņu stādījumus atjaunoju,” tā “Brīvnieku” saimnieks.
Ilze Fedotova
