Otrdiena, 9. decembris
Vārda dienas: Tabita, Sarmīte

Rododendru krāsu un smaržu mākonī

Sarmīte Feldmane
23:00
03.06.2019
275
Rododendri Fotomarta 1 1

Pie ne vienas vien mājas krāšņi zied rododendri. Tie, kam šie ziedošie krūmi īpaši patīk, brauc ekskursijās uz stādu audzētavām. Daudzi pat nezina, ka pirms četriem gadiem rododendru dārzs ierīkots arī Priekuļos, mežmalā pie Saules parka.

Patlaban te priecē dzeltenu, oranžu, sarkanu, baltu, violetu un sārtu ziedu spēles.

“Rododendriem ir lielā ziedēšana – vieni plaukst, citi pilnziedā, steidzīgākie ziedu krāsas nometuši. Pirmie sāka ziedēt jau aprīļa vidū,” stāsta pašvaldības labiekārtošanas darbu vadītājs, ainavu tehniķis Jānis Sirlaks. Priekuļu rododendru dārzā aug ap 60 šķirņu mūžzaļie un vasaras rododendri.

“Mērķis bija, lai rododendru dārzs ir krāsains. Selekcionārs Rihards Kondratovičs uzticēja hibrīdus, kuriem vēl nav nosaukuma. Tos izdomāja bērnudārznieki, lai neaug bez vārdiem. Arī selekcionāriem interesanti, kā rododendriem patīk Priekuļu klimats. Ir tādi, kam nepatīk, iznīkuši. Babītē augušajam pie mums jāiedzīvojas,” saka J. Sirlaks.

Viņš ved nelielā ekskursijā, un acis žilbst no spilgtajām krāsām. “Ledebūra rododendrs, koši vi­olets, ir pirmais, kas uzzied pavasarī. `Aprīļa sniegs` uzzied, tikko sniegs nokūst, zied baltiem ziediem. Diezgan cimperlīgs, nācās pārstādīt, varbūt jaunā vieta patiks. `Kārlis Ulmanis` – balts, zied agri un vasarā vēlreiz. Populāra ir vecā un pārbaudītā šķirne ‘Nova Zembla’. Rihards Kondratovičs daudzām šķirnēm deva latviešu sieviešu vārdus – `Lita`, `Daina`, `Vizma`,” stāsta J.Sirlaks un piebilst, ka vasaras rododendri ir izturīgāki nekā mūžzaļie. Toties tiem ziemā ir zaļas lapas, kas sniegā labi izskatās. Par to, kuri skaistāki, mūžzaļie vai vasaras rododendri, protams, var strīdēties. Vasaras rododendri ir mazāk izvēlīgi, spēlējas ar krāsām un smaržām. Nepārspējami ir Ja­pānas savvaļas rododendri. Ir arī mūžzaļo šķirnes, kuru ziedi smaržo.
Lai rododendri skaisti ziedētu, saimniekam par tiem jārūpējas. J. Sirlaks uzsver, ka rododendram, lai tas augtu un ziedētu, svarīgākais ir piemērota vieta. “Rodo­dendrs draudzējas ar priedi. Abiem patīk skāba augsne. Ro­dodendrs turklāt ir pameža augs, un priede to pasargā no spilgtas saules. Mūžzaļie rododendri sau­lainās vietās apdeg. Vēl svarīgi, lai būtu aizvējš. Var blakus iestādīt kādu kadiķi, lai pasargā,” padomu dod J.Sirlaks.

Rododendrus var stādīt tagad un septembrī, oktobrī. Pirms stādīšanas ne tikai rūpīgi jāizraugās vieta, bet tā arī jāsagatavo. “ Tagad var nopirkt nepieciešamā skābuma kūdru, bet noder arī meža zeme, kur aug mellenāji, virsāji, to sajauc ar augsni. Rododendrus nedrīkst iestādīt par dziļu, jo tiem ir sekla sakņu sistēma. Vismaz 40 centimetru bedrē saber kūdru. Vislabāk, ja uzreiz nestāda, bet kūdra pagūst bedrē nosēsties. Ja iestāda uzreiz, ar laiku rododendrs iegrimst. Tad gribas piebērt klāt augsni. To darīt nedrīkst, jo stumbram jābūt brīvam! Vērts pārbaudīt, vai stumbrs ir brīvs, vai saknes pie stumbra ir virspusē, vai uz tā nav augsnes kārta. Ja ir, saknes jāatrok, krūms jāpaceļ un apakšā jāpieber kūdra. Ja uz stumbra ir zeme, rododendrs nevar elpot, sāk pūt. Tā 90 procentos gadījumu ir kļūda, ko pieļauj, un rododendrs iznīkst. Tikko vēl ziedēja, zaļoja, bet iznīka,” pastāsta J.Sirlaks.

Ziedēšanas laikā krūmi noteikti jālaista. “Pagājusī vasara bija sau­sa un karsta. Rudenī ļoti pamatīgi salaistījām, jo rododendram pirms ziemas kārtīgi jāpadzeras. Ja nelaista, lapas nevis nosalst, bet izžūst un nobirst. Arī ziedpumpuri izžūst,” atgādina ainavu tehniķis un arī uzsver, ka ne mazāk svarīga ir augu mēslošana. “Mēs pavasarī mēslojam ar komplekso mēslojumu. Ja rododendriem dos tikai slāpekli, tad tie vairāk zaļos, mazāk ziedēs. Pēc ziedēšanas, kad sāk veidoties ziedpumpuri, atkal jāmēslo. Bet nedrīkst pārmēslot, jo viegli var apdedzināt saknes,” pastāsta J.Sirlaks.

Patlaban tirgos, arī lielveikalos var nopirkt skaistus, lielus, ziedošus rododendru stādus, arī pavisam mazus. Kādus pirkt? J.Sir­laks nosaka – cik maciņš atļauj. “Rododendri ir pārstādāmi. Mūž­zaļajiem rododendriem lielo ziedēšanu var nākties gaidīt sešus septiņus gadus. Ja vēlas, lai uzzied uzreiz, jāpērk vismaz četrus piecus gadus veci stādi. Taču ir cilvēki, kuriem patīk redzēt, kā krūms aug un pēc gadiem uzzied. Ar Polijā audzētiem rododendriem jābūt uzmanīgiem, jo tie pieraduši pie labvēlīgāka klimata. Jāmeklē aizvējš. Mūžzaļo nedrīkst stādīt, kur tam tiek dienvidu saule. Ja blakus ir kāda priede vai kadiķis, kas dod ēnu, tam var patikt. Ja netālu mājas siena, tā arī pasargās gan no saules, gan ziemā no auksta vēja. Vai pirkt stādus lielveikalā? Nevar zināt, kas izaugs. Gadās visādi,” pārdomās dalās J. Sirlaks.

Rododendru pasaule ir tik dažāda. Dažs krūms var izaugt pat piecus metrus, cits vien pārdesmit centimetru. Taču krāsu un smaržu sacensībā var piedalīties visi. “Rododendru smarža var apreibināt. Ne tikai Japānā aug savvaļas rododendri, kas iekarojuši visu pasauli. Arī Latvijā ir savi savvaļas rododendri – vaivariņi,” ar smaidu bilst J.Sirlaks un piebilst, ka daudzviet vasaras rododendrus sauc par acālijām. Arī dendrologi strīdas, vai tie ir rododendri vai tomēr acālijas. “Japānā vasaras rododendrus cērp, veido ziedošas bumbas, mākoņus. Skaisti!” noteic J.Sirlaks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
35

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
49

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
48

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
55

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
194

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
453
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
25
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
25
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
31
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi