Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena.
“Mārtiņus mājās īpaši vairs nesvinam. Citādāk būtu, ja mums būtu kāds Mārtiņš,” saka Amatas novada “Celmu” saimniece Sarmīte Plaude un atminas, kad bērni bijuši mazāki, tad gan gājuši ķekatās un klājuši arī nelielu mielasta galdu.
“Gaili nekad šajā dienā galdā cēluši neesam, bet šogad domāju, ka varētu gan. Tā kā saimniecībā pašreiz ir trīs gaiļi, tad vienu varētu arī celt galdā šajos svētkos,” stāsta saimniece un piebilst, ka mājputni tiek audzēti, lai būtu olas.
“Protams, veikala olas nevar salīdzināt ar mājas vistas dētām. Ģimenē visi esam lieli kūku ēdāji, un tad tiešām noder mājas olas,” saka S.Plaude un atzīst, ka vistas prasa ne mazums rūpju. Īpaši vasarā, kad tās jāsargā no vanagiem.
Taču, runājot par Mārtiņdienas svinēšanu, jāatzīst, ka īpaši rajona skolās un dažādās folkloras kopās Mārtiņdienas svinēšana secen nepaiet.
Drustu pagasta tautskolas “99 balti zirgi” vadītājs Ojārs Rode “Druvai” stāstīja, ka kopā ar skolēniem Mārtiņdienu atzīmē katru gadu.
“Šogad kopā ar bērniem dosimies uz Vecpiebalgas muzeju “Vēveri”, kur būs mums neliels Mārtiņdienas tirdziņš un citādas ar svētkiem saistītas lustēšanās. Neko lielu un grandiozu ieplānojuši neesam, bet svētkus neaizmirstam,” saka O.Rode.
Arī Taurenes pamatskolas direktores vietniece ārpusklases audzināšanas darbā Dace Potaša atzina, ka skolā Mārtiņdienas svinības secen nepaiet.
“Jau visas pagājušās nedēļas garumā mums norisinājās dažādi Mārtiņdienas konkursiņi, un kā noslēgums šodien ir paredzēts Mārtiņdienas ķekatu gājiens. Ejam ciemos pie lielākajiem pagasta uzņēmējiem un iestāžu darbiniekiem, noslēdzot savu ķekatu gājienu pagasta padomē. Vēlāk, atgriezušies atpakaļ skolā, ēdam zirņus, pupas un priecājamies pie skolas ugunskura. Dziedam dziesmas, minam mīklas un iesaistāmies vēl dažādās atrakcijās,” stāsta D.Potaša un piebilst, ka ķekatu gājienā galvenā esot gaiļa maska.
“Kā lai citādāk saviem bērniem izstāstām un parādām latviešu tautas tradīcijas. Tikai šādi, mēģinot skolā ieviest nedaudz padziļinātu folkloras programmu un kopā ar bērniem izdzīvojot dažādas tradīcijas,” atzīst D.Potaša.
Jāpiebilst, ka senie latvieši Mārtiņdienā pareģoja arī laika apstākļus, kas parasti bija saistīti ar aukstumu. Ja pa Mārtiņiem salst, tad pa Katrīnām kūst. Ja Mārtiņos sals,
tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.
