Latvijai jāturpina ļoti rūpīgi sekot līdzi tam, kas notiek Eiropas finanšu sistēmā, bet, neraugoties uz pašreizējām grūtībām, iestājoties eiro zonā, Latvijai plusu būtu vairāk nekā mīnusu, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Rimšēvičs norāda, ka, pievienojoties eirozonai, Latvijai ietu secen tādi satricinājumi kā 2008.gada beigās, 2009.gada sākumā, kad neziņa, vai lats tiks devalvēts, paralizēja tautsaimniecību – dažs pārdeva visus savus latus un ieguldīja tikai eiro, un nogaidīja, kas tad notiks. Eiro arī Latvijas komercbankām būtu devis iespēju krīzē aizņemties no Eiropas centrālās bankas, kas sargātu no “Parex” situācijai līdzīga sabrukuma. Vienlaikus, Latvija ar eiro saņemtu augstākus kredītreitingus: valsts varētu aizņemties, pārfinansējot ārvalstu parādus par daudz zemākām procentu likmēm; komercbankas būtu gatavas uzņēmējiem atsākt aizdošanu, būtu pieejami jauni kredītresursi, un tautsaimniecība varētu augt straujāk, skaidro Rimšēvičs. “Investoru acīs Latvija būtu daudz drošāka nekā šobrīd,” sacīja Rimšēvičs, piebilstot, ka “atšķirības reitingos starp Latviju un Igauniju ir sešas pakāpes, tāpēc ārvalstu investori labprātāk iegulda Igaunijā”. Rimšēvičs gan atzīst, ka eiro nav brīnumlīdzeklis un īstermiņā grandiozus pozitīvus efektus nedod, tomēr ilgtermiņā kopīga valūta nodrošina lētāku finansējumu, un, prasmīgi to izmantojot, virzot to ražošanas attīstīšanā, nevis nekustamo īpašumu burbulī, tas palīdz investīcijām un attīstībai. “Eiro ieviešana tieši mazākām ekonomikām ir devusi lielu aizvēju,” sacīja Rimšēvičs, izsakot prognozi, ka pēc eiro ieviešanas Latvija būs daudz pievilcīgāka. Jau ziņots, ka Latvijas valdība paziņojusi par mērķi 2014.gadā ieviest eiro. Eiro ieviešanas priekšnoteikums ir Māstrihtas kritēriju izpilde. Tā sauktie Māstrihtas kritēriji paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta, valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās procentu likmes ir viszemākās, un inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā. NOZARE.LV
Komentāri