Rīgas iela vecpilsētā. Eksperimenti turpinās desmitgades

Cēsīs nav otras tādas ielas, kuru pēdējās desmitgadēs būtu skāruši tik daudzi eksperimenti kā Rīgas ielas vecpilsētas daļu. To mērķis allaž viens – salāgot dažādas intereses: vecpilsētas iedzīvotāju, uzņēmēju un to, kuri vēlas iepirkties, pavadīt laiku kafejnīcās vai pastaigāties.

Nupat stājušās spēkā jaunas izmaiņas. Lai ar tām iepazīstinātu, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova un pašvaldības speci­ālisti tikās ar vecpilsētas uzņēmējiem.

Katram sava taisnība

Meklējot labākos risinājumus, kā vasarā atdzīvināt vecpilsētu, kā pamudināt cēsniekus un viesus iegriezties Rīgas ielā, notikušas vairākas sarunas. Viedokļi izskanēja dažādi. Lai noskaidrotu Rīgas ielas iedzīvotāju un uzņēmēju domas, rīkota aptauja. Tajā piedalījās 38 respondenti – 29 uzņēmēji un deviņi iedzīvotāji. Variantu, ka vasarā Rīgas ielā nav nekādu transporta ierobežojumu, atbalsta 12 cilvēki -seši uzņēmēji un seši iedzīvotāji. Desmit aptaujas dalībnieki par pareizu uzskata, ka transportam Rīgas iela ir slēgta no piektdienas līdz svētdienai, 12 pārliecināti, ka izdevīgāk ir, ja iebraukšanu liedz no sestdienas pēcpusdienas līdz svētdienai, bet, ka tas varētu notikt vien svētku laikā, uzskata četri respondenti.

“Aptauja rāda, ka 26 vecpilsētas uzņēmēji un iedzīvotāji atbalsta ierobežojumus. Vērtējot pagājušo vasaru, kad Rīgas iela bija Vasaras iela un iebraukšana bija liegta no piektdienas līdz svētdienai, aptaujas dalībnieku atziņas ir dažādas,” sacīja I.Suija-Markova un ar dažām iepazīstināja.    Ap­taujas dalībnieki raksta: klienti nevar piebraukt,    tas ietekmē apgrozījumu; patika pagājušās vasaras variants, klientus tas neietekmēja; nepatika ielas vizuālais iekārtojums, labāk uzstādīt tualetes, nevis barjeras; piegādes problēmas sestdienās; ielas slēgšana ļoti ietekmēja. Daudzi negatīvi vērtējuši aizliegumu Rīgas un Gaujas ielas krustojumā nogriezties pa labi.

Lēmums -   kompromiss

Arī šovasar nedēļu nogalēs vecpilsētā Rīgas ielā iebraukt nedrīkstēs. “Tas ir kompromiss – iela auto tiks slēgta sestdienā plkst.15, kad veikali beidz darbu, un līdz svētdienai tiek nodota gājējiem un riteņbraucējiem,” skaidroja I.Suija-Markova un piebilda, ka labiekārtojuma elementus izvietos ne tikai ielās un tiek domāts par vecpilsētai atbilstošām, vienotām atkritumu urnām.   

Pērn jūnijā stājās spēkā noteikumi, kas liedza, braucot no vecpilsētas pa Rīgas ielu, krustojumā ar Gaujas ielu nogriezties pa labi.    Teju gadu par to pukojās uzņēmēji un citi iedzīvotāji, pilsētas viesi. “Tas bija drakonisks lēmums, lai ierobežotu transporta plūsmu vecpilsētā.  Mašīnas brauc caur vecpilsētu, jo tā taisnāks ceļš. Rīgas ielu izvēlējās, lai no Piebalgas ielas tiktu uz Bērzaini. Nevar noliegt, ka ir arī tādi braucēji, kuri riņķo, meklējot kādu brīvu autostāvvietu,” klāstīja domes priekšsēdētāja vietniece un uzsvēra, ka vecpilsētā transporta plūsma ir jāsamazina.

Satiksmes drošības komisija aprīlī mainīja pagājušā gada lēmumu un atzina, ka “sakarā ar to, ka, pieņemot lēmumu aizliegt labo pagriezienu Rīgas ielā krustojumā ar Gaujas ielu, netika sasniegts gaidītais rezultāts autotransporta kustības samazinājumam Rīgas ielā, kā arī šis lēmums apgrūtināja satiksmes organizāciju vecpilsētas iedzīvotājiem, nolemts atcelt labā pagrieziena aizliegumu Rīgas ielā krustojumā ar Gaujas ielu”.

Šo ziņu uzņēma atzinīgi, jo ikviens, kurš dzīvo vai strādā vecpilsētā, vai tur iegriezās ar kādu mērķi, zina pastāstīt, kā, izbraucot pa Rīgas ielu, riņķojis pa pilsētu, lai tiktu tur, kur nepieciešams. Dažs skaidri pateicis: “Maksāšu sodu, griezīšos pa labi, būs lētāk un ātrāk, nekā braukt uz centru un līkumot.” Cits, kā pats atzina, ik rītu izmeta goda apli pa “Maxima” stāvlaukumu, lai brauktu uz Bērzaini.   
Bet līdzās labajai ziņai ir otra – laba vai slikta -, to rādīs dzīve. Satiksmes drošības komisija lēmusi “uzstādīt Piebalgas ielā krustojumā ar Vaļņu ielu rīkojuma zīmi “Braukt pa labi”. Tātad, braucot pa Piebalgas ielu, atļauts tikai labais pagrieziens Vienības laukuma virzienā. Lēmuma mērķis – lai neveidotos    tranzīta plūsma caur vecpilsētu.

“Ja no Piebalgas ielas jātiek vecpilsētā, var braukt pa Dārz­niecības ielu, izmetot līkumu uz Vaļņu ielu. Tā var tikt arī uz Bērzaini. Vecpilsētā var    iebraukt no Vienības laukuma, aplis gar baznīcu saglabājas, var iebraukt no Palasta ielas pa Lielo Katrīnas ielu un pa Kases ielu no Vaļņu ielas. Tranzīta problēmas sākas Piebalgas ielā, tāpēc arī rasts tāds risinājums,” skaidroja I.Suija-Markova un uzsvēra, ka vecpilsētai jābūt pieejamai, bet ne tranzītielai.  Sarunā uzņēmēji arī atgādināja, ka pilsētā daudzas problēmas atrisinātos, ja būtu, kur novietot automašīnas. Tajā pašā laikā ir iestādes, pie kurām darbinieki savu auto atstāj uz visu dienu. “Ikviens redzam, ka stāvēšanas režīmu autovadītāji neievēro. Visus izkontrolēt nav iespējams, tiks meklēti tehnoloģiski risinājumi,” bilda domes priekšsēdētāja vietniece.   

Apsverot, kā klienti varēs piebraukt pie veikaliem un kafejnīcām, uzņēmēji atzina, ka problēmas būs. Un ar katru eksperimentu aizvien sarežģītāk iebraucējiem izstāstīt, kā iebraukt vecpilsētā Rīgas ielā.    I.Suija-Markova atzina, ka tiks domāts par norādes zīmēm, lai, braucot pa Piebalgas ielu, skaidri saprotams, kā nokļūt Gaujas vai Rīgas ielā.   

Kad uzņēmēji iebilda, atgādinot, ka jau pērn bija skaidrs – transporta plūsmas ierobežojumi    traucē veikaliem, bet viņus neuzklausīja, tagad kārtējās pārmai-ņas vecpilsētu padarīs vēl klu- sāku. I.Suija-Markova atgādināja, ka autocentriska filozofija, domājot par vecpilsētu, neder.                                                                                                                                                                                                                                                                            Paš­­valdības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja vietnieks, Cēsu pilsētas un Vaives pagasta Teritorijas un infrastruktūras pārvaldības nodaļas vadītājs Egils Kurpnieks bilda,    ka, braucot iepirkties uz “Alfu”, nevienam neienāk prātā, ka varēs piebraukt tieši pie tā veikala, kur grib iepirkties. “Pircējs ir gatavs iet. Pircēju iepirkšanās paradumi mainās, ar to jārēķinās,” uzsvēra E.Kurpnieks.

Nenoliedzams ir fakts, ka vairāki uzņēmēji Rīgas ielu pametuši, daži vēl meklē nomas telpas citur. Veikalnieki skaidri pasaka: “Ja tagad izvēlētos vietu biznesam, tā noteikti nebūtu vecpilsēta.” Kafejnīcas nostrādā gadu, aizveras, bet vismaz citas nāk vietā, savukārt, ja veikali pārceļas citur, telpas stāv tukšas.    Tik­šanās dalībnieki apmainījās domām gan par augstajām īres maksām, gan tukšajām ēkām. “Vecpilsētā 98 procenti īpašumu pieder privātpersonām. Trūkst ideju, kā īpašumus izmantot, paš­valdība to, ka viņi tura tukšas telpas, ietekmēt nevar,” atzina I.Suija-Markova un pastāstīja, ka tiek domāts par Rožu laukumu, kā to veidot pievilcīgāku. Šova­sar paredzēts strūklakas remonts, ir arī iecere, kā to apzaļumot. “Par Vienības laukumu ir labas atsauksmes, tas kļuvis pievilcīgs iedzīvotājiem, autovadītājiem ērti apbraukt un nokļūt, kur vajag. Arī Rožu laukumā gar ielas malu varētu izvietot stādījumus, bet pasākumu laikā, ja nepieciešams, pārlikt citur.”

Cēsu novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane iepazīstināja ar vasarā iecerēto Rožu laukumā. Būs pasākums ģimenēm ar bērniem, sezonas atklāšanas koncerts, Pirmsjāņu tirdziņš, brīvdabas kino, katru mēnesi vienu vakaru noskaņu un sajūtu koncerts un citi sarīkojumi sestdienās.

Pārdomās iegrimuši, uzņēmēji devās mājup. Kāda vecpilsētas uzņēmējiem būs šī vasara, rādīs laiks. Arī to, cik apmierināti ar jaunajiem satiksmes ierobežojumiem būs autobraucēji.

Ieklausījās. Pašvaldība sadzirdēja iedzīvotājus, un tagad, izbraucot no vecpilsētas pa Rīgas ielu, atkal var nogriezties pa labi.