Šis laiks valsts un pašvaldību iestādēs liek arvien vairāk savilkt jostas. Sākoties ekonomiskajai lejupslīdei, valdība pieņēma ekonomikas stabilizācijas plānu, kas cita starpā paredzēja par 15 procentiem samazināt valsts pārvaldē strādājošo algu fondu. Premjers tolaik aicināja izvēlēties algu samazināšanu, ne cilvēku atlaišanu. Taču reālā budžeta situācija ir tāda, ka ar šiem 15 procentiem ir par maz, un pašvaldībām nācās domāt par štatu samazināšanu. Jau rakstījām, ka domes ārkārtas sēdē tika lemts par izmaiņām domes struktūrā, kultūras centra un Cēsu centrālās bibliotēkas amata vienību sarakstā.
Mīnus desmit
Vislielākās izmaiņas skar tieši Cēsu domi, kur likvidēs 12 amata vienības. Darbu zaudēs desmit darbinieki, jo divas amata vienības tiks izveidotas no jauna. Ar 20.martu domē likvidētas amata vienības – apmeklētāju konsultants iedzīvotāju apkalpošanas centrā, bet komunālajā nodaļā ainavu arhitekts.
Domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs skaidroja – par ainavu arhitekta amatu lēmums pieņemts, jo šai sfērai ir ļoti būtisks budžeta samazinājums. Pienākumus sadalīs trim komunālās nodaļas komunālinženieriem. Likvidēta viena dzimtsarakstu inspektora vieta dzimtsarakstu nodaļā, saglabājot divas – nodaļas vadītājs un dzimtsarakstu inspektors. Gada vidū, pēc novada izveidošanas, pievienosies Vaives dzimtsarakstu inspektore. Nekustamo īpašumu nodaļā likvidēta amata vienība – strādnieks, vieglās automašīnas vadītājs. “Domē paliks viens šoferis, darbiniekiem būs rūpīgāk jāplāno braucieni, jāizmanto sabiedriskais transports vai jābrauc pašiem. Domes ēkas apsaimniekošanu uzticēs esošajam nekustamā īpašuma pārvaldniekam,” informē J. Rozenbergs.
Attīstības plānošanas nodaļā likvidēs amatus: nodaļas vadītājas vietnieks, speciālists vides politikas jautājumos un projektu vadītājs, tā vietā izveidojot amatu vienību – projektu un vides speciālists. Šajā nodaļā turpmāk nebūs tehniskā sekretāra, no 15.jūnija nodaļā nestrādās arī zemes ierīkotājs un datorspeciālists, kas bija viena amata vienība. No15.aprīļa domē būs arī par vienu informācijas tehnoloģiju speciālistu mazāk. Plānots likvidēt arī sabiedrisko attiecību nodaļu, saglabājot vienu sabiedrisko attiecību speciālistu tiešā izpilddirektora pakļautībā.
Būtisku reorganizāciju piedzīvos būvvalde, kas vairs nebūs atsevišķa nodaļa. Likvidēs amata vienības – būvvaldes vadītājs, pilsētas galvenais arhitekts, bet attīstības plānošanas nodaļā izveidos amata vienību – arhitekts. Būvvaldes sekretāre strādās attīstības plānošanas nodaļā, turpinot uzturēt būvvaldes arhīvu. Būvinspektors būs atsevišķa amata vienība tiešā izpilddirektora pakļautībā.
„Būvvaldes reorganizācija nepieciešama, jo šobrīd pilsētas galvenā arhitekta un būvvaldes vadītāja pienākumus veic viena amatpersona, mēs vēlētos šos pienākumus dalīt. Turpmāk būs arhitekts attīstības plānošanas nodaļā, bet būvvaldes vadītāja pienākumus pildīs nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs. Būvvaldes komisija būs plašāka, tajā papildu pienākuma kārtā darbosies: būvvaldes vadītājs, būvvaldes vadītāja vietnieks, teritorijas galvenais plānotājs, domes priekšsēdētājs, izpilddirektors, būvinspektors, arhitekts, attīstības plānošanas nodaļas vadītājs, komunālās nodaļas vadītājs,” skaidro J. Rozenbergs.
Pašvaldības policijā vairs nebūs administratīvās uzraudzības daļas priekšnieka amata. Šos pienākumus sadalīs administratīvo lietu inspektoram un pašvaldības policijas priekšniekam. Trīs administrācijas darbinieki – pašvaldības policijas priekšnieks, administratīvo lietu inspektors un saistošo noteikumu kontrolieris – tiks iesaistīti patrulēšanā pilsētā, lai piektdienās un sestdienās varētu nodrošināt divas pašvaldības policijas ekipāžas pilsētā.
Pirms šīs reorganizācijas jau tika iesaldētas koplīgumā noteiktās veselības pabalstu izmaksas un citas piemaksas. Kopumā Cēsu domes atalgojuma fonds samazināts par vairāk nekā 25 procentiem.
Kultūra savelk jostas
Izmaiņas skārušas arī Cēsu kultūras centru. No 5.marta kultūras centrā tiks likvidētas divas administratora un divas apkopēja amata vienības, viena sētnieka un sekretāres amata vienība, kā arī samazināta slodze koncertmeistaram, kormeistaram un dažiem tehniskajiem darbiniekiem. No jauna izveidota amata vienība-speciālists biroja vadības un arhīva jautājumos.
Kultūras centra direktore Ija Groza skaidro, ka administratores, kas turpmāk būs tikai divas, vairs nedežurēs naktīs un no rītiem. Darba diena sāksies ap pusdienlaiku un ilgs līdz vakaram, kamēr beidzas mēģinājumi.
„ Tiem, kuri mūsu kasē pirka biļetes gan uz mūsu pasākumiem, gan „Biļešu paradīzes” piedāvātās, jāielāgo, ka rīta pusē to vairs izdarīt nevarēs. Pieredze gan rāda, ka lielākā aktivitāte ir tieši pēcpusdienās,” stāsta I. Groza.
Cēsīs aktīvi ir pašdarbnieki, viņus visvairāk interesē, kā finansējuma samazinājums skars viņus. Jau rakstījām, ka deputāti ar balsu vairākumu nolēma vairs no pašvaldības budžeta nefinansēt četru amatierkolektīvu vadītājus: kora “Vidzeme” diriģentu, kora “Beverīna” diriģentu, tautas vērtes kopas “Dzieti” vadītāju un estrādes deju grupas “Stils” vadītāju.
„Izvērtējot kolektīvu darbību, vērā tiek ņemti daudzi aspekti – rezultāti skatēs, tostarp, Dziesmu svētku skatēs, aktivitāte kopumā un tieši pilsētā. Ja pašvaldība maksā kolektīva vadītājam, būtu tikai normāli, ja kolektīvs aktīvi iesaistītos arī pilsētas pasākumos. Vērtējam arī jaunradi un programmu piedāvājumu. Tā arī izkristalizējās, ka finansējumu pārtraucam šiem četriem kolektīviem, bet tas nenozīmē, ka tie tiek likvidēti. Telpas mēģinājumiem būs pieejams tāpat kā līdz šim, par tām jāmaksā nebūs. Kori gluži bešā nepaliek, jo mērķdotāciju no valsts saņem gan “Beverīnas”, gan “Vidzemes” diriģenti. Mērķdotācijas nav “Stilam” un “Dzietiem”, kam būs jādomā par pašfinansēšanos,” stāsta kultūras centra direktore.
Jāteic, ka kultūras centrā darbojas vairāki kolektīvi, kas nesaņem pašvaldības finansējumu – dāmu deju kopa “Pīpenes”, vīru koris, koris “Tikko”, “Raitā soļa” vidējā paaudze. Tas ir labs apliecinājums, ka arī šādi var pastāvēt un darboties.
Direktore norāda – pašdarbniekiem turpmāk būs jāpierod, ka tērpu noliktavas pārzine turpmāk vairs nebūs visu laiku uz vietas, jo samazināta arī viņas likme. Pārējiem kolektīvu vadītājiem atalgojums būs no 100 līdz 160 latiem mēnesī.
„Ievērojot taupības apstākļus, atcelts nolikums par Cēsu kultūras centra amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba algas noteikšanu. Tas ļāva, ņemot vērā kolektīva aktivitāti un sniegumu, vadītāja samaksu paaugstināt vai samazināt.
Kolektīviem jādomā, kur atrast finansējumu papildu izdevumiem, jo nauda būs tikai kolektīvu vadītāju algošanai. Agrāk kolektīviem bija noteikta summa, ko tērēt transportam uz koncertiem. Bija arī finansējums, lai apmaksātu nokļūšanu uz valsts noteiktajām skatēm, konkursiem. Šogad tam līdzekļu nav,” skaidro I. Groza.
Cēsīs, kā jau kultūras pilsētā, kas pretendē uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, pašdarbības kolektīvu daudz. „Tas ir mūsu prieks un arī mūsu sāpe,” atzīst direktore. „Ja sadala atvēlēto naudu pa kolektīviem, katram sanāk pa kriksim, bet, saskaitot kopā, ir ievērojama summa. Ja to atvēlētu vien nedaudziem kolektīviem, tiem būtu labs finansējums. Bet Cēsīs aktīva pašdarbība ir tradīcija.”
Cēsu kultūras centra darba atalgojuma summa šim gadam samazināta par 24 procentiem.
Izmaiņas plānotas arī Cēsu centrālās bibliotēkas amata vienību sarakstā. Izvērtējot iespējas sabalansēta
budžeta
veidošanai,
raudzīts, lai no tā neciestu bibliotēkas apmeklētāji. Viens centrālās bibliotēkas pienākums ir arī apkalpot pagastu bibliotēkas. Arī šis aspekts ņemts vērā. Kā norādīja bibliotēkas vadītāja Natālija Krama, izstrādāts optimālais variants, kas apmierina arī kolektīvu.
Cēsu centrālajā bibliotēkā vairākiem darbiniekiem samazināta slodze, bet ar 20.martu likvidētas trīs amata vienības – informāciju tehnoloģiju speciālists, apkopēja un galvenais speciālists. Cēsu centrālās bibliotēkas darba atalgojumam paredzētā summa tiek samazināta par 22,5 procentiem.
Sociālā palīdzība nemazinās
Pašvaldība par vienu no šī gada prioritātēm pasludinājusi sociālo sfēru, kam palielināts finansējums. Jau tagad redzams, ka cilvēki arvien vairāk meklē palīdzību sociālajā dienestā. Lai arī darba apjoms pieaug, Cēsu pašvaldības aģentūrai „Sociālo pakalpojumu un palīdzības aģentūra” arī jādomā par taupīšanu, jo samazināts algu fonds. Aģentūras direktore Iveta Sietiņsone stāsta, ka rūpīgi izvērtētas tās amata vienības, no kurām visvieglāk atteikties: „Tagad lielāka atbildība gulsies uz tiem, kuri paliks.”
Aģentūrā likvidētas sešas amata vienības: vieglās automašīnas vadītājs, apkopējs, mājas aprūpes biroja vadītājs – sociālais darbinieks, saimnieciskās nodaļas vadītājs, sociālās palīdzības un dzīvokļu jautājumu nodaļas vadītājs, aprūpētājs dienas centrā pensijas vecuma personām, kuras dzīvo ģimenēs. Apvienojot saimnieciskās nodaļas vadītāja un vietnieka pienākumus, izveidota jauna amata vienība – saimnieks, nekustamā īpašuma apsaimniekotājs. Vairākām amata vienībām samazināta slodze.
Izskatot jautājumu par reorganizāciju, izvērtēta arī iespējamā aģentūras likvidācija, atjaunojot sociālo nodaļu pie domes.
„Par to bija plašas diskusijas, bet sapratām, ka šobrīd tam nav īstais laiks. Likums par sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem nosaka, ka jāveido sociālie dienesti kā juridiski atsevišķa iestāde. Turklāt Latvijas ekonomikas stabilizācijas plāns paredz, ka jābūt sociālās aizsardzības pasākumiem, lai palīdzēto sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem. Arī labklājības ministre aicinājusi šo sfēru nesamazināt,” stāsta I. Sietiņsone.
Aģentūrai jau apritējuši divi gadi, tā pilsētā sevi parādījusi kā profesionālā iestāde, kuras darbību atzinīgi novērtējusi Labklājības ministrija.
Ņemot vērā Cēsu pilsētas pašvaldības plānotā pamatbudžeta 2009. gadam ieņēmumu daļas samazinājumu pret 2008. gada budžeta izpildi, domē un tās pakļautības iestādēs samazināts atalgojuma fonds: -Cēsu domē par vairāk nekā 25 procentiem; -Cēsu centrālajā bibliotēkā par 22,5 procentiem; -Cēsu kultūras centrā par 24 procentiem; -„Sociālo pakalpojumu un palīdzības aģentūrā” par aptuveni 25 procentiem.
Komentāri