Augstskolas mācībspēki, zinot, ka studenti un skolēni faktu materiālu biznesa plāna izstrādei vispirms meklēs pašā kultūras iestādē un pašvaldībā, pirms konkursa izsludināšanas sarīkoja prāta vētru pašām atbildīgajām personām. Noklausījies vadošo darbinieku, finansistu un arhitektu stāstījumu par kultūras centra pēdējo gadu darbību un pašvaldības mazspēju investēt centra modernizācijā, “Turības” rektors Jānis Āboltiņš diskusijai izvirzīja tēmas pagriezienu. Rektors pauda uzskatu – tāpat kā kustamais un nekustamais īpašums, arī darba spējas ir cilvēka īpašums. ” Tātad arī kultūra ir prece, tikai jāzina tās cena. Arī kora dziedāšanai. Cik pašvaldībai izmaksā viens kordziedātājs, kurš apmeklē Cēsu kultūras centra kori?” jautāja J. Āboltiņš. Viņš provocēja pašvaldību izstrādāt un pieņemt politisku lēmumu, kas valsts uzticēto pienākumu pašvaldībai – veikt kultūras funkcijas un nodot tālāk privātā pārvaldījumā, noslēgt detalizētu, sabiedrībai caurskatāmu līgumu pašvaldības sadarbībai ar privātīpašniekiem. Līgums ietvertu kultūras nama nonākšanu privātā valdījumā un pašvaldības atbrīvošanos no šķietami neatrisināmas problēmas – daudzējādā ziņā avārijas situācijā esošās kultūras celtnes remonta.
Par tik radikālu ekonomista J.Āboltiņa piedāvājumu bija pārsteigti ne vien kultūras darbinieki, bet arī arhitekti. Pašvaldības speciālisti Viesturs Krastiņš, Jānis Zlaugotnis, Aivija Zerne apšaubīja, vai namam, kura atjaunošana varētu izmaksāt gandrīz miljonu latu, atradīsies pircējs. Pie tam šim pircējam būs jāpieņem pašvaldības izvirzītie noteikumi tautas amatiermākslas
saglabāšanā. Arhitekti par partneri kultūras centra modernizēšanā uzskatīja valsti, kaut Cēsu dome vairākkārt saņēmusi valsts atteikumu.
Valsts kultūras inspektore Ilze Kalniņa nepieņēma pašu nostādni – noteikt kultūras procesiem cenu, uzskatot, ka tai piemīt virsvērtība. Tāda, kas nav izmērāma naudā.
Rektora ideju diskusijā atbalstīja Cēsu uzņēmēju padomes priekšsēdētājs Sergejs Gorovenko. Viņa pārstāvētais uzņēmums ir viens no nomniekiem kultūras centra ēkas sabiedriskajā sektorā 1. stāvā. Vienojoties ar pašvaldību, nomnieki jau ieguldījuši līdzekļus nama avārijas situācijas novēršanai. Uzņēmējs bilda, ka kultūras centra attīstība var notikt ar privātā kapitāla līdzdalību.
Komentāri