Visdrīzākajā laikā pazīstamais Raunas Staburags iegūs jaunu statusu – ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem, kas paredz piešķirt šo statusu Inčukalna Velnalai, Jūrmalas Baltajai kāpai, Staiceles Dzelzs avotiem un Raunas Staburagam. Dabas pieminekļu saraksta papildināšana notiek reti.
Dabas pieminekļi ir daļa no mantojuma, ko saņemam no iepriekšējām paaudzēm un mums jānodod tālāk. Dabas piemineklis ir aizsargājams objekts. Parasti pie dabas pieminekļiem tiek pieskaitīti dažādi izcili vai arī reti dabas veidojumi, nelielas teritorijas, kurām ir zinātniska vai kultūrvēsturiska nozīme un ir nepieciešama saimnieciskās darbības ierobežošana vai īpaša kopšana teritorijas saglabāšanai.
Pie dabas pieminekļiem pieder – ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski objekti, senie parki, dendroloģiskie stādījumi, dižkoki. Pie ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem objektiem pieskaitāmi dažādi avoti, iežu atsegumi, dižakmeņi, īpatnējas reljefa formas, alas.
Aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā ir 108 teritorijas, pievienos vēl trīs. “Raunas Staburagam ir dabas lieguma statuss. Šis liegums attiecas uz dzīvo dabu – augiem, aizsargājamām sugām, biotopiem, arī ainavām, bet ne nedzīvo dabu – pašu Staburaga klinti, kas attiecas uz ģeoloģiju,” skaidro Raunas pašvaldības vides pārvaldības speciāliste Sallija Lakina un uzsver, ka dabas pieminekļa statuss – tie nebūs jauni ierobežojumi saimniekošanā. Galvenais ierobežojums, ka nedrīkst izstrādāt kailcirti, taču pārējie galvenās cirtes veidi nav aizliegti.
Atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” Dabas aizsardzības pārvalde nodrošinās attiecīgo pašvaldību un zemes īpašnieku informēšanu par plānotajām izmaiņām.
Pa lāsītei vien gadsimtiem pilot uz sūnām, uzkrājas kaļķis, veidojas šūnakmens, un Raunas Staburags turpina augt. Tas daudziem atgādina, ka reiz pie Daugavas bija lielais Staburags, bet citiem vismaz dod priekšstatu, kas ir Staburags.
“Mūsu Staburagam tagad būs dubulta aizsardzība – gan kā liegumam, gan dabas piemineklim,” saka Sallija Lakina un pastāsta, ka drīzumā tiks apstiprināts Raunas Staburaga dabas aizsardzības plāns, kura apspriešanā pērn iesaistījās visi, kuri dzīvo vai saimnieko līdzās liegumam. Kad plāns būs apstiprināts, pašvaldība varēs piedalīties projektos un piesaistīt finansējumu, lai uzlabotu apkārtnes infrastruktūru. Nākamgad plānots arī ierīkot apmeklētāju skaitītāju, lai zinātu, cik tūristu ik gadus apmeklē Raunas Staburagu. “Pēc aplēsēm, cik tūristu autobusu piestāj Raunas centrā, cik cilvēku iegriežas tūrisma informācijas centrā, gadā ap pieci līdz septiņi tūkstoši interesentu apskata Raunas Staburagu, pie tā atpūšas, pastaigājas, veldzējas,” stāsta vides pārvaldības speciāliste. Nākamgad paredzēts labiekārtot stāvlaukumu, sakārtot pievedceļu, tualetes.
“Raunas Staburags ir mūsu lepnums. Par to zina visā Latvijā, un mūsu pienākums ir to sargāt,” atgādina Sallija Lakina un uzsver, ka pašvaldība devusi savu atzinumu dabas pieminekļa piešķiršanai Raunas Staburagam. Te gan vērts atcerēties, ka nekāds statuss neko neaizsargās, ja cilvēkiem trūks sapratnes, viņu vērtību skalā daba nebūs iezīmēta.
Biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks”, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, par Latvijas gada ģeovietu šogad nosaukusi Raunas Staburagu. Ūdens “Mangaļi” ražotāji Raunas Staburagu šogad nosaukuši par vienu no simts Latvijas ūdens dižvietām, jo tās vislabāk raksturo Latviju. Tās apvītas ar leģendām un stāstiem un iedvesmo mūs vairāk novērtēt Latvijas vienu no lielākajām bagātībām – ūdeni.
Raunas Staburags ir ainavisks šūnakmens kupols Raunas krastā, kas ievērojams kā šobrīd lielākais avotu kalķakmens veidojums Latvijā, kas saglabājies, cilvēka nepārveidots. Daudzi citi Latvijā ir vai nu norakti, vai, kā Daugavas Staburags, atrodas ūdenskrātuves dzelmē.
Komentāri