Rajona pašvaldību vadītāji, rajona padomes darbinieki tikās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāri Laimdotu Straujumu un viņas
vietniekiem Arti Stucku, Baibu Bāni un
Arvīdu Pīlēģi, Saeimas deputātiem – Māri Krastiņu, valsts un
pašvaldību komisijas priekšsēdētāju, un Staņislavu Šķesteru, komisijas locekli.
Rajona padomes tiks reorganizētas. Nevis likvidētas.
Ministrija izzina, kā tas noticis citās zemēs, kāda tur bijusi vēsturiskā situācija. “Esam nonākuši pie atziņām, kuras gribam pārrunāt ar pašvaldībām. Novadu veidošana rajonos ir dažāda – būs novadi, kuros apvienojušās visas rajona teritorijā esošās pašvaldības, gan nelieli novadi, kurus veidos daži pagasti,” sacīja Artis Stucka. Kā dalīt kopīgo
Ministrijas darbinieki diskutējuši ar pašvaldību vadītājiem, kā reorganizēt rajona līmeņa pašvaldības, ko darīt ar to mantu, saistībām, funkcijām. “Daļa pašvaldību vadītāju uzskata, ka paši tiks galā un ministrijai nav jāiejaucas reorganizācijā, citi pārliecināti, ka savā starpā nespēs vienoties, saplēsīsies, un lai ministrija izstrādā
tiesisko regulējumu, redzot novadu pašvaldības kā kompetences, mantas un saistību pārņēmējas,” pastāstīja valsts sekretāres vietnieks. Rajonu padomju reorganizācijas plāns jāizstrādā pašām rajonu padomēm. Ir skaidrs, ka, lemjot par mantas sadali, rajona padome nevar lemt par šīs mantas atsavināšanu. Manta ir jāsadala. Nekustamā manta paliek tam novadam, kura teritorijā atrodas. Kustamā – vairāk vai mazāk piesaistīta iestādei – to nodod tai, kurai nodod iestādi.
Raiskuma pašvaldības vadītājs Hardijs Vents par iespējamo mantas dalīšanu bija neizpratnē. “Ēkās katras pašvaldības daļa. Lai cik labprāt atdodu, bet tur ir arī mana daļa. Tātad es to zaudēju, “ sacīja pašvaldības vadītājs. Sarunās arī citu rajonu pašvaldību vadītāji par to uztraukušies. Tā, piemēram, Rīgas rajona padomes ēka atrodas Rīgas centrā. Vietējo pašvaldību vadītāji jau vienojušies, ka to izmantos kopīgiem mērķiem un nedalīs. Arī Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders izteica pārliecību, ka kopīpašuma sadalīšana nav labākais risinājums. “Kopīgās, labās lietas nedrīkst sagraut, jāpilnveido sistēma,” sacīja pilsētas vadītājs. Vai vajag otrā līmeņa pašvaldības?
Par to vismaz mūsu rajonā runas bija pieklusušas. Sanāksmē par tām atgādināja Saeimas deputāts, valsts un pašvaldību lietu komisijas loceklis Staņislavs Šķesters. Savukārt ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka neviena ministrija nav teikusi, ka ir kāda funkcija, ko nevar veikt un tā būtu jānodod otrā līmeņa pašvaldībai. Māris Krastiņš atgādināja, ka ministrijas un vairuma koalīcijas partiju viedoklis ir pārliecinošs – rajona līmenis tādā formā nevar pastāvēt. “Koncepcija nemainīsies, var mainīties detaļas. Šobrīd svarīgākais – sagatavoties pārejai. Noskaidrot zemūdens akmeņus,” pārliecību pauda Saeimas deputāts. Viņa kolēģim Staņislavam Šķesteram citas domas. “Jau 2006.gadā likumā ierakstītas apriņķu pašvaldības. Ministrijas skatās uz priekšu, bet neredz, kas jau ir. Nesaprotu, kādos līmeņos tagad par pašvaldībām runājam – vietējās, reģiona.
Par otro līmeni ir jādiskutē. Nedrīkst mantu tā dalīt, šodien visi izmanto rajona servisu.
Ja gribam līdzvērtīgas pašvaldības, nepieciešams līdzsvars starp lieliem un maziem novadiem, un tās var būt otrā līmeņa pašvaldības, kuras spēj savā starpā konkurēt,” tā Saeimas deputāts.
Patlaban vēl nav skaidrs, kā uzsvēra ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma, vai būs problēmas ar kādu funkciju veikšanu, un tieši tāpēc, ka nebija skaidrības par to funkcijām, arī likums nobremzēts. Pēc pēdējiem likumu grozījumiem plānošanas reģionam ir atvasinātas publiskas personas statuss, kas pēc būtības ir līdzīgs pašvaldībai. Ar 2009. gadu paredzēts plānošanas reģionam nodot vietējās plānošanas un uzraudzības funkciju, atbildība par transportu. “Plānojot plānošanas reģionu funkcijas, redzēsim, vai tas ir pietiekami spēcīgs, lai nosauktu par reģionālajām pašvaldībām,” informēja Artis Stucka.
Gan rajona kultūras dzīves organizatore Ilze Kalniņa, gan sporta dzīves koordinators Gunārs Dumbris tā arī nesaņēma atbildes uz jautājumiem, kas novados organizēs amatiermākslas skates, organizēs un finansēs kolektīvu vadītāju mācības, kādā līmenī Latvijā notiks sporta spēles, jo līdz šim tajās piedalījušās rajonu komandas.
“Jābūt iezīmētai teritorijai. Līgatnes korim izdevīgāk uz skati braukt Siguldā, bet zinām, ka Ogrē mazāka konkurence,” viņu viedokli atbalstīja Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un izteica šaubas, vai tas ir valstiski izdevīgi.
Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte izteica prieku, ka ar 2010.gadu sāksies labāka dzīve, “bet, vai valsts iestādes – policija, Valsts ieņēmumu dienests, pilsonības, migrācijas dienests un citi ir gatavi strādāt, kad būs lieli un mazi novadi.” Artis Stucka pastāstīja, ka pirms novadu kartes apstiprināšanas ministrijas mudinājušas – ātrāk dodiet karti, lai varam organizēt darbu. Tagad jābūt skaidrībai par vietējo pašvaldību funkcijām.
“Mums jāsaprot, kā
tiks veiktas
funkcijas, kāds ir pašvaldību, kāds ministriju viedoklis. Patlaban apkopojam viedokļus, analizēsim,” uzsver ministrijas valsts sekretāre un piebilst, kad būs kāda skaidrība, atkal būs saruna ar pašvaldībām.
Jo lielāks novads, jo vairāk naudas
Līdz ar izmaiņām pašvaldību sistēmā mainīsies arī to finansēšana.
“ Finanšu izlīdzināšana notiks pēc vienādiem kritērijiem, līdz ar to, ja kritēriji vecie, lauku pašvaldības zaudētājos. Būtiska būs teritorijas platība, tas, vai pašvaldība funkciju izpildi nodrošina mazā novadā vai lielā, kur maz iedzīvotāju. Šo kritēriju grūti noteikt skaitļos, tā politiska vienošanās. Tiks ņemts vērā iedzīvotāju skaits, bērnu skaits līdz sešu gadu vecumam, skolēnu, iedzīvotāju skaits virs darbaspējas vecuma novadā. Arī tas, cik
novadā ir pakalpojumu centru. Attīstības centros, kur ģimnāzijas, slimnīcas, nedrīkst neierēķināt papildu finansējumu. Arī attālums līdz galvaspilsētai tiks vērtēts kā kritērijs,” informēja ministrijas valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis un piebilda, ka tik dziļu finanšu izlīdzināšanu, kā līdz šim, valsts nedrīkst atļauties un tām pašvaldībām, kuras attīstās, nedrīkst naudu atņemt.
“Līgatnes novads būs mazais. Izlīdzināšanā naudu dalīs pēc teritorijas lieluma, nauda jādod arī funkciju veikšanai. Šī sistēma mudina maksāt par pakalpojumu, nevis veikt funkciju pašam. Kaimiņu skolai maksāt par bērnu mācīšanu ir lētāk, nekā pašiem uzturēt skolu. Varbūt tomēr naudu piešķirt funkciju veikšanai un pēc tam vērtēt lielumus,” interesējās Līgatnes mērs Ainārs Šteins. Arvīds Pīlēģis atzina, ka tādā gadījumā zūd pašvaldības loma. Ja tā saņem jau sadalītu naudu, pašai nav iespēju lemt un organizēt darbu uz vietas vietējo interesēs. Pašvaldībai jādod rīcības brīvība lemt.
Objektīvākais kritērijs – iedzīvotāji. Ja vērtēsim pēc infrastruktūras, tad var rasties situācija, ka
pašvaldība uzbūvē peldbaseinu, kam lielas
izmaksas, un valsts to uzturēs. Vēl kopā jādzīvo
Netrūka jautājumu gan par mazajām skolām, gan valsts investīciju piesaisti, gan problēmām nodrošināt iedzīvotāju drošību. Tikšanās noslēgumā Straupes pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš pauda to, ko ne viens vien domāja:
“Mani satrauc dalījums – vecākais brālis, jaunākais brālis. Jau reformas sākumā skaidri pateica, ka atbalsts būs lielajiem novadiem. Mazie savu ceļu izvēlējušies, paši vainīgi. Bet kā dzīvosim to pusotru gadu līdz reformai? Ja vajag sanaidot radus, iedod viņiem miljonu. Mani uztrauc, ka pat vienāda līmeņa pašvaldību vadītāji savā starpā skatāmies, kurā novadā esam, pat nedomājam, kas būs tālāk. Kāpēc lauku pašvaldības palika mazākos novados? Tāpēc, ka cīnījās par lauku aizsardzību. Ja valsts uzskata, ka tā nepareiza politika, tad vajadzēja apvienot visus vienā novadā. Ja
valsts uzskata, ka mazi novadi ir
normāli – jābūt mehānismam, lai tos aizsargātu. Latvija tomēr ir lauku zeme.”
Līdz 2009.gadam, kad dzīvosim novados, vairs nav tālu. Neskaidrību gana daudz.
Komentāri