Rīgas – Gaujas reģions kā šīgada Eiropas gastronomijas reģions gaida viesus no tuviem un tāliem novadiem un zemēm. Mums ir, ko rādīt un piedāvāt. “Ceļvedī gardēžiem” ieteikts iepazīties ar vairāk nekā 30 vietām, kur var baudīt un mieloties (pilis, muižas, restorāni), iepazīt, uzzināt un nogaršot (muzeji un maizes, alus, vīna u. c. degustāciju vietas), atpūsties un reizē garšīgi iepirkties. Noteikti vērts apmeklēt Ungurmuižu, Kārļa muižu, Cēsu viduslaiku pili, Āraišu vējdzirnavas, “Veselības laboratoriju” Līvos, alus darītavu “Raiskumietis”, Straupes lauku labumu tirdziņu un Cēsu tirgu, kā arī Cēsu pils vidusslaiku dienas un Jēkaba dienu Āraišu vējdzirnavās. Patīkamā gaisotnē pavadīt laiku “Priedē”, Vīna bārā vai “Cafe 2 Locals”.
“Ceļvedī ir tie restorāni, kuri reģiona gastronomijas daudzveidības iepazīšanai piekrita konceptam “Ar dabu šķīvī”. Ēdiena gatavošanai tiek izmantoti 12 tradicionāli Latvijas produkti,” stāsta Cēsu Tūrisma un informācijas centra nodaļas vadītāja Andra Magone un uzsver, ka visi, kas ieteikti ceļvedī, ir vietējie meistari, tie, kuri savai produkcijai izmanto to, kas audzis Latvijā.
SIA “Raiskuma labumu darītava” ir viena no, nu jau var teikt, iecienītākajām tūristu un ekskursantu pieturvietām. “Druvai” par darītavu labprāt pastāsta SIA īpašniece un valdes locekle Iluta Čudorāne un palīgi – Gints Čudorāns un Mārtiņš Raudziņš.
“Vispirms esam ražotāji, un tas, ko darām, ir dzīvesstila bizness. Ražojam to, kas garšo mums pašiem, un ar prieku piedāvājam citiem,” saka Gints. “Raiskuma labumu darītavā” var redzēt, kā brūvē alu, cep maizi un žāvē gaļu. “Viss tiek darīts ar malku kurināmās krāsnīs. Kamēr nav redzējuši, daudzi netic, ka tā tiešām ir, ka tas nav kāds mārketinga stāsts,” bilst Mārtiņš un kā praktiķis atzīst, ka no biznesa viedokļa kurināt ar malku nav tas prātīgākais, ir citi kurināmie, kad viss notiktu ātrāk, ērtāk un efektīvāk. “Mēs gribam saglabāt to īpašo un arī parādīt.
Varbūt ražotāji kļuvuši drosmīgāki, viņi lepojas ar to, ko dara, varbūt kādreiz viss nebija rādāms. Darītavā viss iekārtots tā, lai paši justos ērti, lai te patiktu strādāt,” atgādina Gints.
1.maijā pirms trim gadiem veikalos nonāca pirmais “Raiskumieša” brūvējums. “Tie bija īsti darba svētki. Pirmais klients zināja, ka vedīsim, gaidīja, lai nogaršotu. Tas satraukums, vai citiem garšos, ir visu laiku, tas mums ir svarīgi,” saka Iluta un uzsver, ka atsauksmes viņu ražojumiem ir visspēcīgākā enerģija, kas uzlādē, lai strādātu tālāk.
Ekskursijā katrs var redzēt ar malku kurināmās krāsnis, sajust darītavā maizes, alus un gaļas smaržu. Ar lepnumu Iluta uzsver, ka tikties ar tūristiem ļoti patīk tētim Donātam, darītavas veidotājam. Viņa stāstītais savijas ar paša paveikto. Un cilvēciskais neizskan tukšumā, to cilvēki sadzird.
Tūrisms pamazām kļūst par “Raiskuma labumu darītavas” nozari. “Ražošana, protams, ir prioritāte, bet arī tūrisms ikdienā aizņem aizvien vairāk laika. Tas ir labs veids, kā parādīt patērētājam, kā top tas, kas viņam garšo.Te var atbraukt un pārliecināties, ka tas, ko stāstām, ir patiesība, ka viss ir vienkārši. Tā reizē ir laba reklāma,” domās dalās Mārtiņš. Saimnieki ir lepni, ka maija brīvdienās pieteikušies daudzi interesenti, ka vasara būs spraiga. “Vēsturiski ēdienu baudīja ķēniņi un ķēniņienes, citi ēda. Tagad dzīvojam citā gadsimtā un ēšana – tā ir baudīšana. Aizvien vairāk runā par alus, ēdiena baudīšanu. Mācāmies novērtēt,” pārdomas izsaka Gints.
Komentāri