Raiņa kvartālā jau virmo radoša dzīve

Lai arī būvniecības darbi Cēsīs, Raiņa bkvartālā, vēl arvien norit pilnā sparā, tur vietu savai norisei jau atraduši daži kultūras notikumi.

“Ēku kompleksa pārbūve joprojām notiek. Esam pacietīgi, jo projekta nodošanas datums plānots janvārī – uz to arī ejam,” stāsta Cēsu novada pašvaldības Attīstības pārvaldes radošo un digitālo kvartālu komunikācijas speciāliste Linda Broka. “Kvar­tālā ir trīs ēkas, pirmā, lielākā, ir laikmetīgās mākslas izstāžu centrs. Tā ir izmantojama, pašvaldība to piedāvā arī dienas īrei par ļoti zemu cenu – 9,80 eiro dienā plus komunālie maksājumi. Ēku var izīrēt ikviens, pieteikums pieejams pašvaldības mājaslapā.”

Jautāta par kvartāla radošo komandu, L.Broka teic, ka daļa ir vietējie – cēsnieki, bet daļa te dzīvi sākuši nesen. Viņa atzīst, ka pasākumiem izmantojamās ēkas nepilnība gan ir tā, ka celtne nav apsildāma, tādēļ pasākumi, ko patlaban var plānot, ir ierobežoti. “Tomēr esam iecerējuši Halovīna pasākumu šeit, par ko informāciju publicēsim pavisam drīz, to­starp izrādīsim īsfilmu par Raini,” teic L.Broka un piebilst, ka patlaban laikmetīgās mākslas izstāžu telpas pirmdienās īrē Laura un Mārtiņš Freimaņi, tur vada sajūtu nodarbību – improvizācijas dejas. “Mūsu mērķis, lai pasākumi, ko rīko šajā ēkā, ir pieejami plašākai sabiedrībai, proti, Raiņa kvartāls ir atvērts katram, radot iespēju iesaistīties,” teic Linda Broka.

Pavisam nesen kvartālā norisinājās “Vakars radošajiem 2023”, tas bija pieejams ikvienam un organizēts sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Idejas autoru mērķis ir nodrošināt Cēsīs vietu, kur satikties un dalīties uzņēmējiem, radošiem cilvēkiem bez ierastās formālās, piespiestās gaisotnes – mākslinieciski brīvā vidē.

““Vakars radošajiem” notika otro gadu, atgādinot, cik nozīmīga ir radošuma loma ikdienā un arī uzņēmējdarbībā. Klausījāmies piecus runātājus. Pieredzē dalījās un klausītājus iedvesmoja Elīna Miķelsone, Andrejs Gavars, Artūrs Analts, Miķelis Baštiks un Krišjānis Jukumsons. Viņi sniedza plašu redzējumu, kāda ir radošuma pievienotā vērtība un kā tas var ietekmēt ikdienu, uzņēmējdarbību un sabiedrību kopumā,” tā L.Broka. Viņa pastāsta, ka noskaņu radījušas audiovizu­ālā mākslinieka Dāvja Gaujas projekcijas: “Sākumā telpa bija dienas gaismā, bet līdz ar saulrietu gaismas krāsas radīja pavisam citu, mazliet iracionālu atmosfēru. Bija ļoti noskaņām bagāts, mājīgs pasākums.”

Pagaidām pieejamāka tikai garāmgājēju skatieniem kļuvusi ēka, kas kļūs par radošo industriju centru, nupat nojaukts mūris, kas būvi aizsedza. Taču pēc būvdarbu pabeigšanas celtne būs ieguvums radošo profesiju pārstāvjiem.