Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Radošie – Vilks un Krancis

Druva
00:00
17.02.2007
90
6lp Vilks

speciāli ”Druvai”

Šodien Cēsīs, Izstāžu namā, jūs varat iztēloties, ka esat florencieši, francūži, dāņi, grieķi vai japāņi, par rīdziniekiem pat nerunājot, jo tieši šo un vēl daudzu citu svešzemju ļaudis ir redzējuši pirms jums tekstilmākslinieces, mākslas zinātņu maģistres, nu jau piebaldzēnietes Dzintras Vilks gobelēnus. Ne velti tieši Dzintra Vilks ir izraudzīta kā viena no labākajām tekstilmāksliniecēm no Latvijas un iekļauta 100 izcilāko mākslinieku pasaules katalogā. Izstādi Cēsīs ir tiešām vērts redzēt! Ar kādu vērienu, uzdrīkstēšanos un filozofisko domu Dzintra Vilks savij, sapin, saauž sizala (agaves) šķiedras un citus dabas materiālus, lai radītu nepārprotami latviskas mentalitātes darbus, kas tomēr gūst milzu atzinību pasaules mākslas cienītāju vidū! Te sanēs jūrmalas kāpas, te būs zāles garša, te būs cerība kā nenotveramā ķirzaciņa un te būs Dzintra pati – tik, liekas, saprotama, bet tik pārsteidzoši svešāda!

Laikam vienīgi Dzintras draugs Aivars Krancis var teikt, ka viņš šo sievieti mazliet pazīst, jo vai citādi viņi būtu kopā un vai citādi būtu kopā izlēmuši pamest Rīgu un tuviniekus un pārcelt savu ikdienu uz Jaunpiebalgu. Draugi, pirms diviem gadiem ieraugot viņu iegādāto īpašumu, bija šokā – kad simtgadīgajai mājai bija noņemts jumts un ārsienu apšuvums, no ēkas atlika tikai nosaukums „Tīrumjānēni”. Neglābjams puveklis. „Metiet mieru,” sliktie draugi teica, „rau, kur vecā mūra kūts, remontējiet to dzīvošanai!” Bet, ārprāts, cik tie mākslinieki un sportisti var būt spītīgi! Jā, Aivars Krancis, jaunībā slavens riteņbraucējs, tagad ir nodibinājis Piebalgā sporta klubu un ar saviem jauniešiem jau pļauj Latvijas sacensībās pirmās ražas. „Nē,” Dzintra teica, „lielajā kūtī man būs liela izstāžu zāle, bet mājai jābūt tur, kur dzīvo mājas gariņš!” Un ar mākslinieces vērienu, sportista niknumu un bijušo rīdzinieku stulbumu abi ķērās pie remontdarbu organizēšanas. Viss, itin viss tika mūrēts, rakts, būvēts pa divi lāgi – pirmoreiz, kā iznāca, otrreiz pārtaisot – kā vajag. Uzmūrē sienu, sasodīts, tajā taču logs vajadzīgs! Uztaisa grīdas, nē, tādi dēļi neder, izrok aku – tajā trūkst ūdens, izbūvē ceļu ap dīķi, nē, nav skaisti, aram ciet un sējam zāli, līdz – hmm, ceļš te tomēr vajadzīgs, un viss tādā garā. To, šķiet, sauc par empīriskās atklāsmes ceļu, vienīgi tas ir tāds padārgs un nervus prasošs piegājiens.

Jūs prasīsiet, ar ko tas beidzies? Neticami, bet viņi joprojām ir dzīvi, smaidīgi un māja – gatava! Un ne māja, bet milzīga, omulīga ģimenes, bērnu un draugu ligzda, kur atbraucot nebraucas prom. Te tiek bariņā muldēts un sēņots, jo Aivaram ir „acs uz bekām”, te tiek ēsts un slēpots, jo mežā iebraukta slēpošanas trase un uz dīķa ir slidotava, te tiek kalti nākotnes plāni un no ugunsgrēka glābta jaunā pirts, jo nu tiešām – vai tad var pirts skursteni uztaisīt ar pirmo reizi! Milzīgajam parkam, ko viņi izkopuši brikšņu vietā, un augļu dārzam klājas līdzīgi. Koki ceļo no bedres uz bedri, kamēr mākslinieces acs ierauga tiem īsto vietu, un jau šobrīd Dzintra kāri skatās uz Kalsnavas pusi, kad atkal varēs braukt turp un pirkt un stādīt. Un vēl šis Vilks ir kārs uz zāli – ja kādam dārzā aug kas smilgveidīgs, drīzāk nezālei nekā puķei līdzīgs, uzdāviniet viņam to pavasarī! „Zāle,” Vilks saka, „ir īstā zemes puķe, vissīkstākā, vispamatīgākā”.

Ko domā, to saka, ko sāk, to izdara. It kā bez sasprindzinājuma, it kā ar baigo vieglumu, bet – pamatīgi, īsti un dziļi. Kā mīlestībā. It kā ar mēli lēnām izgaršojot un aplaizot pašu radīšanas procesu un atrodot tajā aizrautīgāko piedzīvojumu. Kā to māju ceļot un iekārtojot. Kā šo izstādi veidojot, stellēs līdz ausīm iebridusi. Kā viegli un ar prieku Dzintra brauc uz Jāņaskolu un māca bērniem zīmēt. Kā, liekas, itin pa jokam Dzintra šogad nu jau trešo vasaru Vecpiebalgā ar vērienu rīkos Piebalgas simbola – vērpjamā ratiņa svētkus, kuros katrs, kas tik kust, atkal stieps no bēniņiem lejā pie pagasta nama gan vecus vērpjamos ratiņus, gan vectēva zābakus un omītes mēteli, gan vēl ko senaizmirstu, no-putējušu. Kāpēc? Lai redzam, lai zinām, no kurienes nākam.

Un Aivars ir līdzīgs, kad Piebalgas bērnus un jauniešus par riteņbraucējiem taisa vai arī pērnruden, kad pirmoreiz noorganizēja lielu, ap trīssimt dalībnieku plašu Latvijas velomaratonu. Tāpat it kā viegli viņi Piebalgā nodibināja jaunatnes iniciatīvas centru. Pirms diviem gadiem, paši te tik tikko ieviesušies, padzirdēja, paklaušinājās par ES naudu piešķīrumiem, iekustināja vietējos bērnus, žvikt, žvakt, uzrakstīja projektu un – skat, viss tur notiek! Un neprasiet, kāpēc viņi to dara – neko gudrāku, kā vien „es neprotu nestrādāt,” jūs no viņiem nedzirdēsiet. Kā īsti latvieši. Dara tāpēc, ka patīk darīt.

Katram savs izcils talants, abiem spēcīgi, spilgti raksturi, abiem idejas un mutuļojoša enerģija, kas nerakstās nekādos racionālisma rāmjos, abiem atvērtas, gaišas sirdis un – katram savi smuki, lieli un gudri bērni, ko lepoties. Un vēl – ja jūs zinātu, kā ir veicies tiem, kas ir ar viņiem draugos – oho! To nevar izstāstīt!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
23

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
27

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
18

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
135

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
449

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
40

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
24
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
22
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
30
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
19
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
20
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi