Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Radošie – Vilks un Krancis

Druva
00:00
17.02.2007
105
6lp Vilks

speciāli ”Druvai”

Šodien Cēsīs, Izstāžu namā, jūs varat iztēloties, ka esat florencieši, francūži, dāņi, grieķi vai japāņi, par rīdziniekiem pat nerunājot, jo tieši šo un vēl daudzu citu svešzemju ļaudis ir redzējuši pirms jums tekstilmākslinieces, mākslas zinātņu maģistres, nu jau piebaldzēnietes Dzintras Vilks gobelēnus. Ne velti tieši Dzintra Vilks ir izraudzīta kā viena no labākajām tekstilmāksliniecēm no Latvijas un iekļauta 100 izcilāko mākslinieku pasaules katalogā. Izstādi Cēsīs ir tiešām vērts redzēt! Ar kādu vērienu, uzdrīkstēšanos un filozofisko domu Dzintra Vilks savij, sapin, saauž sizala (agaves) šķiedras un citus dabas materiālus, lai radītu nepārprotami latviskas mentalitātes darbus, kas tomēr gūst milzu atzinību pasaules mākslas cienītāju vidū! Te sanēs jūrmalas kāpas, te būs zāles garša, te būs cerība kā nenotveramā ķirzaciņa un te būs Dzintra pati – tik, liekas, saprotama, bet tik pārsteidzoši svešāda!

Laikam vienīgi Dzintras draugs Aivars Krancis var teikt, ka viņš šo sievieti mazliet pazīst, jo vai citādi viņi būtu kopā un vai citādi būtu kopā izlēmuši pamest Rīgu un tuviniekus un pārcelt savu ikdienu uz Jaunpiebalgu. Draugi, pirms diviem gadiem ieraugot viņu iegādāto īpašumu, bija šokā – kad simtgadīgajai mājai bija noņemts jumts un ārsienu apšuvums, no ēkas atlika tikai nosaukums „Tīrumjānēni”. Neglābjams puveklis. „Metiet mieru,” sliktie draugi teica, „rau, kur vecā mūra kūts, remontējiet to dzīvošanai!” Bet, ārprāts, cik tie mākslinieki un sportisti var būt spītīgi! Jā, Aivars Krancis, jaunībā slavens riteņbraucējs, tagad ir nodibinājis Piebalgā sporta klubu un ar saviem jauniešiem jau pļauj Latvijas sacensībās pirmās ražas. „Nē,” Dzintra teica, „lielajā kūtī man būs liela izstāžu zāle, bet mājai jābūt tur, kur dzīvo mājas gariņš!” Un ar mākslinieces vērienu, sportista niknumu un bijušo rīdzinieku stulbumu abi ķērās pie remontdarbu organizēšanas. Viss, itin viss tika mūrēts, rakts, būvēts pa divi lāgi – pirmoreiz, kā iznāca, otrreiz pārtaisot – kā vajag. Uzmūrē sienu, sasodīts, tajā taču logs vajadzīgs! Uztaisa grīdas, nē, tādi dēļi neder, izrok aku – tajā trūkst ūdens, izbūvē ceļu ap dīķi, nē, nav skaisti, aram ciet un sējam zāli, līdz – hmm, ceļš te tomēr vajadzīgs, un viss tādā garā. To, šķiet, sauc par empīriskās atklāsmes ceļu, vienīgi tas ir tāds padārgs un nervus prasošs piegājiens.

Jūs prasīsiet, ar ko tas beidzies? Neticami, bet viņi joprojām ir dzīvi, smaidīgi un māja – gatava! Un ne māja, bet milzīga, omulīga ģimenes, bērnu un draugu ligzda, kur atbraucot nebraucas prom. Te tiek bariņā muldēts un sēņots, jo Aivaram ir „acs uz bekām”, te tiek ēsts un slēpots, jo mežā iebraukta slēpošanas trase un uz dīķa ir slidotava, te tiek kalti nākotnes plāni un no ugunsgrēka glābta jaunā pirts, jo nu tiešām – vai tad var pirts skursteni uztaisīt ar pirmo reizi! Milzīgajam parkam, ko viņi izkopuši brikšņu vietā, un augļu dārzam klājas līdzīgi. Koki ceļo no bedres uz bedri, kamēr mākslinieces acs ierauga tiem īsto vietu, un jau šobrīd Dzintra kāri skatās uz Kalsnavas pusi, kad atkal varēs braukt turp un pirkt un stādīt. Un vēl šis Vilks ir kārs uz zāli – ja kādam dārzā aug kas smilgveidīgs, drīzāk nezālei nekā puķei līdzīgs, uzdāviniet viņam to pavasarī! „Zāle,” Vilks saka, „ir īstā zemes puķe, vissīkstākā, vispamatīgākā”.

Ko domā, to saka, ko sāk, to izdara. It kā bez sasprindzinājuma, it kā ar baigo vieglumu, bet – pamatīgi, īsti un dziļi. Kā mīlestībā. It kā ar mēli lēnām izgaršojot un aplaizot pašu radīšanas procesu un atrodot tajā aizrautīgāko piedzīvojumu. Kā to māju ceļot un iekārtojot. Kā šo izstādi veidojot, stellēs līdz ausīm iebridusi. Kā viegli un ar prieku Dzintra brauc uz Jāņaskolu un māca bērniem zīmēt. Kā, liekas, itin pa jokam Dzintra šogad nu jau trešo vasaru Vecpiebalgā ar vērienu rīkos Piebalgas simbola – vērpjamā ratiņa svētkus, kuros katrs, kas tik kust, atkal stieps no bēniņiem lejā pie pagasta nama gan vecus vērpjamos ratiņus, gan vectēva zābakus un omītes mēteli, gan vēl ko senaizmirstu, no-putējušu. Kāpēc? Lai redzam, lai zinām, no kurienes nākam.

Un Aivars ir līdzīgs, kad Piebalgas bērnus un jauniešus par riteņbraucējiem taisa vai arī pērnruden, kad pirmoreiz noorganizēja lielu, ap trīssimt dalībnieku plašu Latvijas velomaratonu. Tāpat it kā viegli viņi Piebalgā nodibināja jaunatnes iniciatīvas centru. Pirms diviem gadiem, paši te tik tikko ieviesušies, padzirdēja, paklaušinājās par ES naudu piešķīrumiem, iekustināja vietējos bērnus, žvikt, žvakt, uzrakstīja projektu un – skat, viss tur notiek! Un neprasiet, kāpēc viņi to dara – neko gudrāku, kā vien „es neprotu nestrādāt,” jūs no viņiem nedzirdēsiet. Kā īsti latvieši. Dara tāpēc, ka patīk darīt.

Katram savs izcils talants, abiem spēcīgi, spilgti raksturi, abiem idejas un mutuļojoša enerģija, kas nerakstās nekādos racionālisma rāmjos, abiem atvērtas, gaišas sirdis un – katram savi smuki, lieli un gudri bērni, ko lepoties. Un vēl – ja jūs zinātu, kā ir veicies tiem, kas ir ar viņiem draugos – oho! To nevar izstāstīt!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
24

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
46

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
150

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi