Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Radošie – Vilks un Krancis

Druva
00:00
17.02.2007
4
6lp Vilks

speciāli ”Druvai”

Šodien Cēsīs, Izstāžu namā, jūs varat iztēloties, ka esat florencieši, francūži, dāņi, grieķi vai japāņi, par rīdziniekiem pat nerunājot, jo tieši šo un vēl daudzu citu svešzemju ļaudis ir redzējuši pirms jums tekstilmākslinieces, mākslas zinātņu maģistres, nu jau piebaldzēnietes Dzintras Vilks gobelēnus. Ne velti tieši Dzintra Vilks ir izraudzīta kā viena no labākajām tekstilmāksliniecēm no Latvijas un iekļauta 100 izcilāko mākslinieku pasaules katalogā. Izstādi Cēsīs ir tiešām vērts redzēt! Ar kādu vērienu, uzdrīkstēšanos un filozofisko domu Dzintra Vilks savij, sapin, saauž sizala (agaves) šķiedras un citus dabas materiālus, lai radītu nepārprotami latviskas mentalitātes darbus, kas tomēr gūst milzu atzinību pasaules mākslas cienītāju vidū! Te sanēs jūrmalas kāpas, te būs zāles garša, te būs cerība kā nenotveramā ķirzaciņa un te būs Dzintra pati – tik, liekas, saprotama, bet tik pārsteidzoši svešāda!

Laikam vienīgi Dzintras draugs Aivars Krancis var teikt, ka viņš šo sievieti mazliet pazīst, jo vai citādi viņi būtu kopā un vai citādi būtu kopā izlēmuši pamest Rīgu un tuviniekus un pārcelt savu ikdienu uz Jaunpiebalgu. Draugi, pirms diviem gadiem ieraugot viņu iegādāto īpašumu, bija šokā – kad simtgadīgajai mājai bija noņemts jumts un ārsienu apšuvums, no ēkas atlika tikai nosaukums „Tīrumjānēni”. Neglābjams puveklis. „Metiet mieru,” sliktie draugi teica, „rau, kur vecā mūra kūts, remontējiet to dzīvošanai!” Bet, ārprāts, cik tie mākslinieki un sportisti var būt spītīgi! Jā, Aivars Krancis, jaunībā slavens riteņbraucējs, tagad ir nodibinājis Piebalgā sporta klubu un ar saviem jauniešiem jau pļauj Latvijas sacensībās pirmās ražas. „Nē,” Dzintra teica, „lielajā kūtī man būs liela izstāžu zāle, bet mājai jābūt tur, kur dzīvo mājas gariņš!” Un ar mākslinieces vērienu, sportista niknumu un bijušo rīdzinieku stulbumu abi ķērās pie remontdarbu organizēšanas. Viss, itin viss tika mūrēts, rakts, būvēts pa divi lāgi – pirmoreiz, kā iznāca, otrreiz pārtaisot – kā vajag. Uzmūrē sienu, sasodīts, tajā taču logs vajadzīgs! Uztaisa grīdas, nē, tādi dēļi neder, izrok aku – tajā trūkst ūdens, izbūvē ceļu ap dīķi, nē, nav skaisti, aram ciet un sējam zāli, līdz – hmm, ceļš te tomēr vajadzīgs, un viss tādā garā. To, šķiet, sauc par empīriskās atklāsmes ceļu, vienīgi tas ir tāds padārgs un nervus prasošs piegājiens.

Jūs prasīsiet, ar ko tas beidzies? Neticami, bet viņi joprojām ir dzīvi, smaidīgi un māja – gatava! Un ne māja, bet milzīga, omulīga ģimenes, bērnu un draugu ligzda, kur atbraucot nebraucas prom. Te tiek bariņā muldēts un sēņots, jo Aivaram ir „acs uz bekām”, te tiek ēsts un slēpots, jo mežā iebraukta slēpošanas trase un uz dīķa ir slidotava, te tiek kalti nākotnes plāni un no ugunsgrēka glābta jaunā pirts, jo nu tiešām – vai tad var pirts skursteni uztaisīt ar pirmo reizi! Milzīgajam parkam, ko viņi izkopuši brikšņu vietā, un augļu dārzam klājas līdzīgi. Koki ceļo no bedres uz bedri, kamēr mākslinieces acs ierauga tiem īsto vietu, un jau šobrīd Dzintra kāri skatās uz Kalsnavas pusi, kad atkal varēs braukt turp un pirkt un stādīt. Un vēl šis Vilks ir kārs uz zāli – ja kādam dārzā aug kas smilgveidīgs, drīzāk nezālei nekā puķei līdzīgs, uzdāviniet viņam to pavasarī! „Zāle,” Vilks saka, „ir īstā zemes puķe, vissīkstākā, vispamatīgākā”.

Ko domā, to saka, ko sāk, to izdara. It kā bez sasprindzinājuma, it kā ar baigo vieglumu, bet – pamatīgi, īsti un dziļi. Kā mīlestībā. It kā ar mēli lēnām izgaršojot un aplaizot pašu radīšanas procesu un atrodot tajā aizrautīgāko piedzīvojumu. Kā to māju ceļot un iekārtojot. Kā šo izstādi veidojot, stellēs līdz ausīm iebridusi. Kā viegli un ar prieku Dzintra brauc uz Jāņaskolu un māca bērniem zīmēt. Kā, liekas, itin pa jokam Dzintra šogad nu jau trešo vasaru Vecpiebalgā ar vērienu rīkos Piebalgas simbola – vērpjamā ratiņa svētkus, kuros katrs, kas tik kust, atkal stieps no bēniņiem lejā pie pagasta nama gan vecus vērpjamos ratiņus, gan vectēva zābakus un omītes mēteli, gan vēl ko senaizmirstu, no-putējušu. Kāpēc? Lai redzam, lai zinām, no kurienes nākam.

Un Aivars ir līdzīgs, kad Piebalgas bērnus un jauniešus par riteņbraucējiem taisa vai arī pērnruden, kad pirmoreiz noorganizēja lielu, ap trīssimt dalībnieku plašu Latvijas velomaratonu. Tāpat it kā viegli viņi Piebalgā nodibināja jaunatnes iniciatīvas centru. Pirms diviem gadiem, paši te tik tikko ieviesušies, padzirdēja, paklaušinājās par ES naudu piešķīrumiem, iekustināja vietējos bērnus, žvikt, žvakt, uzrakstīja projektu un – skat, viss tur notiek! Un neprasiet, kāpēc viņi to dara – neko gudrāku, kā vien „es neprotu nestrādāt,” jūs no viņiem nedzirdēsiet. Kā īsti latvieši. Dara tāpēc, ka patīk darīt.

Katram savs izcils talants, abiem spēcīgi, spilgti raksturi, abiem idejas un mutuļojoša enerģija, kas nerakstās nekādos racionālisma rāmjos, abiem atvērtas, gaišas sirdis un – katram savi smuki, lieli un gudri bērni, ko lepoties. Un vēl – ja jūs zinātu, kā ir veicies tiem, kas ir ar viņiem draugos – oho! To nevar izstāstīt!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
63

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
32

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
41

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
52

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
47

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
79

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi