Taurenes amatierteātris “Radi” uz pirmizrādi sapulcēja skatītāju pilnu zāli. Savējie bija noilgojušies pēc vietējo spēlētas izrādes.
“Iepriekšējam iestudējumam bija paredzēta pirmizrāde, bet nedēļu iepriekš sākās pandēmija. Tā arī to izrādi skatītājiem nenospēlējām. Pēc pārtraukuma, lai iznāktu no mājas, ietu uz mēģinājumiem, vajadzēja lielu saņemšanos. Daži vairs uz teātri neatnāca. Citi nevar savienot ar darbu,” stāsta režisore Gita Gedroica, bet aktieri uzsver, ka mēģinājumiem nopietni gatavojas, nemeklē iemeslus, kāpēc uz kādu varētu neatnākt.
“Kaut pirms pirmizrādes satraukums, esam priecīgi, ka varēsim būt uz skatuves,” bilst režisore un atklāj, ka arī pašai gribējies spēlēt un A. Niedzviedža lugā “Trīsarpus atraitnes” radusies tāda iespēja. Režisore arī atzīst, ka jauniestudējumā tā sagadījies, ka katram aktierim tikusi piemērotākā loma un nav pat daudz jāpiepūlas.
Skatītāju smiekli zālē, aplausi, ziedi apliecināja, ka taureniešiem izrāde patika. Arī lugas autors “Radiem” veltīja atzinīgus vārdus: “Jā, atkal atraitnes! It kā tās pašas, tomēr citādas. Kārtējā brīnišķīgā manu amatierīšu izrāde. Domāju, ka daudzie skatītāji man pievienosies, jo viņu smiekli un aplausi bija patiesi un sirsnīgi.” Taureniešu iecerēs ir iestudējumu parādīt arī citos kultūras namos.
“Pēc pandēmijas iestudējām nelielus skečus. Ar tiem bijām Zosēnos, Dzērbenē, priecējām pagasta seniorus. Tie, kuri reiz bijuši uz skatuves, grib spēlēt, un režisoram jāatrod piemērota luga,” teic G.Gedroica un uzsver, ka “Radi” ir stabils kolektīvs, kurā ir ne vien aktieri, arī savs tehnisku lietu zinātājs un suflieris.
Vija Rožlapa kolektīvā ir jau no 90.gadiem. “Man patīk, un, ja arī citiem patīk, tas jau tas galvenais,” saka Vija un ar smaidu atminas, kā savulaik stīvējusies pretī, bet beigās ļāvusies pierunāt iet spēlēt teātri. Agita Ķuze ar lepnumu atceras savu pirmo lomu – zirgu, kas skatītājiem ļoti paticis.
Raimonds Sniedze izrādē ir vienīgais vīrietis. Viņš spēlē arī Vecpiebalgas amatierteātrī “Sumaisītis”, bet ar taurenietēm uz skatuves jūtas ļoti labi. “Te ir kā paradīzē, kā jau starp dāmām, dažbrīd prāts nenesas uz teātri,” atsmej Raimonds un uzsver: “Mani paaicināja, ja varu, kāpēc ne.”
Sarmīte Lielā savukārt ir pārliecināta, ka labāk spēlēt teātri, ne sēdēt mājās. Sufliere Daina Liepiņa aktieru ēverģēlībās vērtējoši noraugās. Pati jau nospēlējusi nelielas lomas, bet kādam jābūt arī aizskatuvē. “Citreiz pietiek ar mīmiku, citreiz atliek pateikt vienu burtu vai vārdu. Aktieri tekstu zina. Suflieris ir drošībai,” pastāsta Daina.
Par savējiem ir gandarīta režisore: “Kolektīvs ir stabils. Nākamajai izrādei pieteikušies vēl trīs aktieri.”
Komentāri