Skolotājai Sarmīte Stērstei šogad būs viens no kārtējiem izlaidumiem. Jautāta, ko skolotājam nozīmē izlaidums, viņa atbild, ka tas ir punkts pēc smaga darba.
“Parasti jau 12. klases izlaidums saistās ar cerību. Jauni cilvēki stāv uz skatuves un ir cerība, ka viņi ies dzīvē un būs… Tie ir svētki. Neatkarīgi, vai beidzēji ir devītie, vai divpadsmitie,” domās dalās S.Stērste un neslēpj, ka ikviens skolotājs vēlas, lai skolēni mācītos un ietu tālāk pa izglītības ceļu.
“Taču ir arī patīkami, ja viņi sakārto savu dzīvi, izveido ģimeni. No mana pirmā izlaiduma daudziem absolventiem pašiem ir bērni, kuri jau mācās skolā. Tad tā skaties un redzi līdzības. Mamma bijusi centīga, un meita gandrīz ir kopija. 9. klases beidzējus gribas redzēt tepat Dzērbenē. Lai viņi turpina mācīties, izaug par jauniešiem. Noteikti viņu pietrūktu, ja nolemtu aiziet,” atzīst 9. klases skolēnu klases audzinātāja.
Jautāta, cik daudz pašiem klases audzinātājiem atliek laika padomāt par sevi un savām svētku sajūtām, S.Stērste saka: “Daudz jāvelta tam, lai izvērtētu, kādi būsim uz skatuves, ko teiksim. Pirms tam vēl ir eksāmenu laiks, kurā arī skolotājs ļoti pārdzīvo. Tas ir ļoti loģiski un tā bijis vienmēr. Bet svētki ir īsi un konkrēti. Tie paiet ļoti ātri.”
Sarunas laikā nonākam pie secinājuma, ka, kaut mainās paaudzes, skolas beidzēju emocijas, domas, bažas un sapņi nemainās. Taču ir lietas, kuras skolotājam gribētos redzēt citādāk.
“Tagad varbūt nedaudz traucē mūsdienu brīvā attieksme pret visu. Bet skolēns jau arī pats ir atbildīgs par to mirkli, gan izlaidumu, gan diplomu, kuru saņem. Gribētos, lai audzēkņi vairāk piesēstos pie grāmatām, lai vairāk ieklausītos un atcerētos skolotāju sacīto,” saka pedagoģe un neslēpj gandarījumu par to, ka lauku skolās ir saglabājusies tradīcija izlaidumā sniegt nelielu priekšnesumu vecākiem un skolotājiem.
“Gatavojot priekšnesumu, dažkārt gan skolēni izrāda pretestību, bet patiesībā tas ir ļoti personisks mirklis. Viņi uzrunā vecākus, skolotājus, un tas ir jauki. Domāju, ka arī vecākiem ir gandarījums redzēt bērnu kā absolventu un uzrunājam viņus. Ja vien sirsniņa nokustas, tad viss ir kārtībā,” saka S.Stērste.
Komentāri