Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

PTAC aicina Lieldienās pievērst uzmanību šūpoļu drošumam

PTAC
11:40
28.03.2024
56
Supojies Drosi

Viena no populārākajām un jautrākajām Lieldienu tradīcijām gadu no gada, protams, ir šūpošanās, jo tā ne tikai rada prieka pilnus mirkļus, bet arī sola visu vasaru mazāk ciest no odu un citu kukaiņu uzbrukumiem. Bet diemžēl ne vienmēr pietiekami liela uzmanība tiek pievērsta tam, vai Lieldienu šūpoles savu funkciju pilda droši. Tāpēc, lai šūpošanās Lieldienās būtu līksms notikums, kas nerada traumas un nepatīkamus mirkļus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina šūpoties droši un ievērot dažus vienkāršus padomus.

Drošas šūpoles

Ņemiet vērā, ka tā saucamās tradicionālās Lieldienu šūpoles ir paaugstināta riska objekts, jo tām ir masīvs koka sēdeklis, kas neatbilst noteiktām trieciena vājināšanas prasībām, bieži vien nekustīgas piekares, tāpat liels krišanas augstums. Tas nozīmē, ka nejauša atrašanās to tuvumā un trieciena gūšana var radīt būtiskas, pat letālas traumas, it sevišķi bērniem. Tādēļ PTAC Lieldienu prieku baudīšanai aicina izvēlēties drošas šūpoles privātajos vai publiskajos spēļlaukumos, kurām kā piekares ir izmantotas, piemēram, ķēdes vai virves un kurām ir gumijas vai polimērmateriāla sēdeklis.

Drošas šūpošanās zonas

Šūpošanās priekiem izvēlieties šūpoles, šūpošanās vietas vai spēļu laukumus, kur šūpoles ir pietiekamā attālumā no citām iekārtām vai objektiem un šūpošanās zona ir brīva no jebkādiem šķēršļiem, lai bērni nejauši neieskrietu vai neiebrauktu ar velosipēdu tiešā šūpoļu trieciena trāpījuma zonā un negūtu traumas. Svarīgi, lai šūpolēm būtu nodrošināts arī pietiekami amortizējošs pārklājums, lai zem tām nebūtu cieta zeme, betona plāksnes, asfalts vai cits ciets materiāls. Tāpat šūpolēm jābūt novietotām drošā attālumā no ūdens tilpēm, betona apmalēm, piknika zonām, lai novērstu jebkādu iespējamo traumatismu.

Bērnu pieskatīšana

Pavasara patīkamie laikapstākļi pēc garās ziemas aicināt aicina uz aktivitātēm svaigā gaisā. Gan spēļu laukumus, gan dabas takas, gan citas ārvides izklaides un aktivitāšu vietas apmeklē daudz ģimeņu ar dažāda vecuma bērniem. Ņemot vērā bērnu attīstības īpatnības, straujo un neprognozējamo dabu, ir ļoti svarīgi tos nepārtraukti  uzmanīt un pieskatīt. Atrodoties spēļu laukumos vai izklaides vietās, bērni no vienas aktivitātes strauji metas citā un acumirklī var ieskriet šūpošanās zonā, tāpēc ir svarīgi, ka vecāki un citi pieaugušie rūpīgi pieskata bērnus un neļauj šūpošanās laikā tuvoties šūpolēm, jo šādā veidā var gūt smagas traumas, īpaši, ja tās ir dzelzs vai smagas koka šūpoles. Būtiski ir arī uzmanīt, lai bērni nešūpojas pārāk augstu, un mācīt bērniem, ka no šūpolēm nedrīkst lekt ārā, kā arī šūpojoties nedrīkst atlaist rokas.
Ņemot vērā to, ka šūpoles bieži vien atrodas publiskajos spēļu laukumos, PTAC atgādina – ja publiski pieejamā spēļu un rekreācijas laukumā kāds bērns gūst traumu, atbildīgs ir laukuma īpašnieks, tāpēc ir noteikti standarti, kas regulē laukumu drošību. To ievērošana garantē, ka ir izdarīts viss nepieciešamais, lai mazinātu traumu gūšanas riskus.

Spēļu laukumi, kas atbilst noteiktām pazīmēm, ir jāreģistrē PTAC uzturētā datubāzē. Šobrīd PTAC Publisko spēļu laukumu datubāzē ir reģistrēti 755 laukumi. Datubāze satur informāciju par Latvijā reģistrētiem publiskiem spēļu un rekreācijas laukumiem, to tiesiskajiem valdītājiem un apsaimniekotājiem, kā arī iespējams uzzināt, kādas spēļu iekārtas laukumā pieejamas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs novēl prieka pilnas un drošas Lieldienas!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
5

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
231

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
28
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi