Cēsu attīstību lielā mērā sekmē dažādu projektu īstenošana, kam finansējums tiek piesaistīts no Eiropas fondiem un valsts investīciju fonda. Kā stāsta Cēsu domes projektu vadītāja Sandra Capare, darbs pie projektiem norit nepārtraukti. Top jauni, tiek ieviesti jau apstiprinātie, bieži šie procesi rit paralēli.
Septiņi miljoni
“Domē ir stipra komanda, visās nodaļās strādā aktīvi cilvēki, kuri saprot, ka šī ir laba iespēja kaut ko virzīt uz priekšu. Pašvaldības budžetā līdzekļu šīm iecerēm nepietiktu, tāpēc daudz kas netiku pat uzsākts. Protams, arī projektam sākotnēji jāiegulda pašvaldības līdzekļi, vien pēc tam saņem atpakaļ noteiktos 70, 75 vai 80 procentus, tāpēc budžets ir saspringts. Bet šī ir vienīgā iespēja īstenot nozīmīgus projektus, tāpēc svarīgi to izmantot,” saka S.Capare.
Vidēji gadā īstenoto projektu skaits kopš 2002.gada nemitīgi pieaug. Sākumā bija vien kādi astoņi, pēdējos divos gados vidēji tiek ieviesti 25 – 26 dažāda apjoma projekti. Cēsīm tas ir ievērojams skaitlis, arī kopējā summa ir liela, aptuveni seši, septiņi miljoni latu. Kā skaidro S.Capare, pašvaldības līdzfinansējums ir apmēram divi miljoni, tādējādi ieguvums pilsētai, tās infrastruktūrai ir ievērojams. Apgūst paši, māca citus
Aizvadītajā gadā projektu īstenošanai piesaistīts finansējums no dažādiem Eiropas fondiem un programmām, kā arī sagatavoti un īstenoti projekti ar nacionālo fondu – valsts investīciju programmas, vides aizsardzības fonda, Kultūrkapitāla fonda – atbalstu. Atzīmēsim vien dažus.
Pērn noslēdzās divus gadus ilgušais projekts “Satiksmes drošības un organizācijas elementu izbūve bīstamajos Cēsu ielu krustojumos”, kura kopējais finansējuma apjoms pārsniedza 256 tūkstošus latu. Tā ietvaros tika izbūvēti luksofori trijos nozīmīgos ielu krustojumos, kā arī rotācijas aplis Valmieras ielā, un rezultāti liecina, ka satiksmes drošība šajās vietās uzlabojusies.
“Nozīmīgs projekts bija “Dienas centra pensijas vecuma personām, kas dzīvo ģimenēs, paplašināšana un rehabilitācijas centra bērniem ar funkcionālās attīstības traucējumiem izveidošana”. Šo projektu uzsākām, lai attīstītu alternatīvos sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, lai mazinātu mērķpublikas sociālo atstumtību, kā arī nodrošinātu viņu integrēšanu sabiedrībā, veicinot viņu ģimenes locekļu iekļaušanos darba tirgū. Projekta ietvaros Bērzaines ielā 16 renovēta ēka, kas lēnām tiek apdzīvota. Tur būs mājvieta arī dažām nevalstiskajām organizācijām, kas agrāk atradās dažādās vietās,” stāsta S.Capare.
Īstenots arī Vidzemes vēstures un tūrisma aģentūras administrēts projekts „Senatne mūsdienās” par vairāk nekā 242 tūkstošiem eiro, kura ietvaros izbūvēts koka tilts no Pils dārza uz Livonijas ordeņa pili.
Svarīgi atzīmēt, ka pašvaldība ne tikai realizē projektus, bet māca to arī citiem. Pērn īstenots mācību projekts rajona pašvaldību darbiniekiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, dalībniekus iepazīstināja ar attīstības projektu izstrādes un īstenošanas pamatprincipiem.
Pērn īstenoti arī apmēram desmit projekti ar nacionālo fondu atbalstu. Nozīmīgākais ieguvums ir jaunā pamatskola, kuras būvniecība īstenota ar valsts investīciju programmas finansējumu. Vēl ar tās atbalstu daļēji renovētas trīs pirmsskolas izglītības iestādes, sākta maģistrālo siltumtīklu rekonstrukcija. Darbi turpināsies, jo Cēsu siltumtīklu uzņēmums saņēmis finansējumu no Eiropas reģionālā attīstības fonda apjomīgai maģistrālo tīklu rekonstrukcijai.
Īstenoti arī vairāki projekti vides jomā – izdota brošūra par pilsētas vērtīgākajiem kokaugiem, veikta Pils parka labiekārtošana, turpinājās arī Avotu ielejas parka veidošana. Ieceres vēl plašākas
“Arī šogad darba apjoms solās būs liels. Turpināsies projekti, kas sākti iepriekšējos gados, tiks uzsākti jauni. Īpaši vērts pieminēt divus projektus, katrs no tiem vairāk nekā miljona latu apjomā. Aizvadītā gada nogalē atbalstu saņēma apjomīgais pils kompleksa revitalizācijas projekts, kurā iecerēta Jaunās pils daļēja rekonstrukcija, viduslaiku pils revitalizācija, kas sevī ietver apbūves kompleksa funkcionālu aktivizēšanu, to pielāgojot jaunai sabiedriskai funkcijai. Arī Pils parks netiks aizmirsts, ieguldījums būs arī tā sakopšanā.
Otrs svarīgs projekts skars četras Cēsu izglītības iestādes, kurās tiks realizēta apjomīga energoefektivitātes paaugstināšana. DACVĢ, Cēsu 1.pamatskolā, 3. un 4. pirmsskolas izglītības iestādē mainīs logus, siltinās ārsienas, veiks citus nepieciešamos darbus. Pašvaldības budžetā naudas tam nepietiek, tāpēc esam gandarīti, ka izdevies piesaistīt projektu naudu,” stāsta S.Capare.
Pērn sagatavoti vairāki projektu pieteikumi, kas iesniegti ES programmu finansējuma apgūšanai un atrodas izvērtēšanas procesā. Var nosaukt projektu par mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošības uzlabošanu, kura ietvaros paredzēts ierīkot apgaismojumu K. Valdemāra ielā un izveidot gājēju gaisa pāreju pār dzelzceļu, lai nevajadzētu šķērsot sliežu ceļu.
Iesniegts arī projekts par Zaķu ielas pārvada rekonstrukciju, jo tas ir katastrofālā stāvoklī. Ja situācija neuzlabosies, gaisa pārvadu nāksies slēgt, bet tas radīs problēmas neatliekamās medicīniskās palīdzības transportam. Projektā paredzēta arī apgaismojuma ierīkošana Bērzaines ielas posmā zem pārvada.
“Paralēli darbam ar ES fondu projektiem iesniegti projekti arī nacionālajiem fondiem, īpaši daudz valsts investīciju programmai 2007. – 2013.gadam. Bērnu un ģimenes lietu ministrijā esam iesnieguši projektu par skeitparka uzlabošanu, jo turienes konstrukcijas vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Ministrija solīja iekļaut nepieciešamos līdzekļus šī gada budžetā.
Gaidām, ka šogad atvērsies Eiropas Savienības jaunās fondu programmas. Tur redzam daudzas iespējas, lai varētu turpināt Pils kompleksa renovāciju, drošības pasākumus ielās. Tagad strādājam pie tehniskās dokumentācijas sagatavošanas, lai, tikko tiks izsludināti konkursi, varētu iesniegt jau gatavus projektus,” saka S.Capare.
Komentāri