Zaubes pagasta „Salzemnieku” mājas saimniece Zinta Grundšteina saka – ja vien ir iespēja dabūt naudu projekta īstenošanai, tas jādara.
„Pirmais projekts, kurā iesaistījos, bija par lauksaimniecības zemes apmežošanu pirms vairākiem gadiem. Tur bija iespēja piesaistīt gan valsts, gan Eiropas finansējumu,” saka Zinta un neslēpj, ka sākumā nav zinājusi, kā projekti vispār jāraksta.
„Aizbraucu Valmierā uz lauku atbalsta dienesta reģionālo pārvaldi interesēties. Uzzināju, ka tāda atbalsta programma patiešām ir. Speciālisti jautāja, kas mani interesē un kādi man jautājumi. Teicu, ka jautājumu nav, jo nav pat ne mazākās nojausmas, kā projekts jāraksta un kas ir jādara. Tiesa gan, jāatzīst, man ceļā gadījās vislabākie cilvēki, kuri palīdzēja realizēt idejas. Arī Valmierā gadījās laipns cilvēks, visu paskaidroja. Pamazām sāku projektu rakstīt. Laika nebija daudz, bet bija jau jāzina, kur ņemšu sertificētus bērzu stādus, kā apstrādāšu zemi un daudz ko citu. Biju pat aizgājusi pie astrologa, jautāju, vai man veiksies. Jo veiksme šādās reizēs patiešām ir nepieciešama,” saka Zinta un atklāj, lai arī atskaites par paveikto būs jāraksta vēl divus gadus, tomēr ir prieks par diviem hektāriem bērzu audzes, kurā kociņi nu jau paaugušies līdz diviem metriem.
„Vienīgā problēma ir daudzās bebru saimes, kas grauž kokus un taisa dambjus,” stāsta „Salzemnieku” saimniece.
Kāds cits Zintas rakstītais projekts palīdzēja piesaistīt līdzekļus rokdarbnieču kopas vajadzībām.
„Uzzinājām, ka ir Nīderlandes atbalsta programma, kurā paredzēti līdzekļi dažādām novitātēm. Mēs, trīs pagasta rokdarbnieces, kas turamies kopā, izdomājām, ka varētu vēl kaut ko mācīties, piesaistīt tam naudu. Tā nu ķēros pie nākamā projekta rakstīšanas. Izveidojām rokdarbnieču kopu „Trejdeviņi” ,” stāsta Zinta un atklāj, ka projektā iesaistījās dažāda vecuma 15 zaubēnieši.
„Izmantojot projekta atbalstu, mācījāmies gan apgleznot zīdu, gan sākām interesēties par aušanu. Par piešķirto projekta finansējumu nopirkām stelles, ķemmes, ratiņus, dziju, krāsas, zīdu un daudz ko citu. Materiālā bāze mums ir sagādāta, bet jāmācās būs pašām vēl daudz,” saka Zinta, stāstot, ka trīs gadus ilgušais projekts janvāra sākumā beidzies. „Teicu – paldies Dievam, ka tas galā, jo nav jau nemaz tik viegli to visu koriģēt. Visus šos gadus māja gandrīz tika atstāta novārtā. Taču mēs daudz un atbildīgi strādājām. Kad beidzās otrais projekts, ieguvām arī godalgoto vietu- „Labākais projekts”,” stāsta rokdarbnieču kopas „Trejdeviņi” vadītāja.
Zintai Grundšteinai rokdarbu prasme ir dota pūrā, arī mamma un vecmāmiņa bijušas prasmīgas rokdarbnieces. Skapjos un lādēs glabājas ģimenes sieviešu austās segas, dvieļi, galdauti.
„Saglabājusies pat vecāsmātes austa simts gadus veca sega,” teic zaubēniete.
Komentāri