Priekulieši runā ar pašvaldību

• Vai lietderīgi Priekuļu bibliotēku, kas mūsdienīgi iekārtota pagasta sabiedriskajā ēkā, pārcelt uz vidusskolu. Kāpēc priekuliešus par gaidāmo skolas pārbūvi neinformē, vai kas tiek slēpts?

• Ciematā jāsakārto daudzdzīvokļu namu iekšpagalmi, vienā pat vairs nav iespējams iebraukt.

• Kāpēc Priekuļos remontēs tik maz ielu, salīdzinot ar Cēsīm?

Šie un vēl citi jautājumi priekuliešu sarunu ar Cēsu novada pašvaldības domes vadību un Priekuļu apvienības pārvaldes pārstāvjiem izstiepa trīsarpus stundu garumā.

Pārmaiņas Piekuļu vidusskolā, no septembra samazinot izglītības pakāpi un stiprinot pamatskolu, skar arī pašas skolas ēkas izmantošanu. Reorganizējot vidusskolu, ir iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) At­veseļošanās fonda līdzekļiem, lai modernizētu skolas vidi, iekārotu mūsdienīgus mācību kabinetus. Šim nolūkam pašvaldība paredz ieguldīt 1,8 milj.eiro ES finansējumu un 250 tūkst.eiro pašu budžeta naudu. Taču jāņem arī vērā, ka 80.gados būvētā skola paredzēta 700 audzēkņiem, bet tagad tajā mācās mazliet vairāk par 300. Tāpēc, ieguldot naudu, jāmeklē risinājumi, kā izmantot visu lielo ēku. Domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs skaidroja, ka, nodalot vienu nama spārnu un ierīkojot atsevišķu ieeju, skolā varētu būt telpas citiem pašvaldības pakalpojumiem, piemēram, bibliotēkai, jauniešu centram, senioru sanākšanai. Namā Raiņa ielā 8, kur šīs iespējas pieejamas patlaban, ir arī ārstu prakses, to pārcelšanās varianti jāizrunā ar pašiem mediķiem, bet telpas laulībām atrastos pagastmājā. “Pār­maiņas nenotiks ne rīt, ne parīt, ir laiks izrunāt, izvērtēt. Tehniskais projekts tikai taps, būs tikšanās ar skolotājiem, skolēnu vecākiem, būs laiks spriest arī par pārējiem ar abām ēkām saistītajiem jautājumiem,” sacīja domes priekšsēdētājs.

Priekuliete Svetlana Feoktis­tova tomēr bija neizpratnē, kāpēc jāizlieto līdzekļi jaunas bibliotēkas izbūvei un iekārtošanai, ja tā jau atrodas mūsdienīgās, labi aprīkotās un pietiekami plašās telpās. Zālē izskanēja piebildes, ka renovēto sabiedrisko centru laikam gatavo pārdošanai. J.Ro­zenbergs stingri noliedza tādu domu un uzsvēra, ka iecerei pārbūvētajā skolā izvietot arī citus paš­valdības pakalpojumus, kas pieļaujami vienā namā ar mācību iestādi, ir tikai viens mērķis – maksimāli lietderīgi izmantot pašvaldībai piederošās telpas, tā optimizējot uzturēšanas izdevumus. Publiskās un skolas bibliotēkas apvienošana būtu noderīga arī skolēniem, viņi nereti izmanto tās abas, piebilda domes priekšsēdētājs. Uz jautājumu, vai pārbūvētajā skolā būs arī otra zāle, jo pagasta kultūras nams ir ļoti noslogots, domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis paskaidroja, ka mācību iestādē būs viena aktu zāle. Taču laikā, kad tā nav nepieciešama skolai, zāli var izmantot arī citiem nolūkiem. “Skola nav un nedrīkst būt sabiedrībai nepieejama zona,” uzsvēra J.Ro­zenbergs, atgādinot, ka Cēsu 2.pamatskolā laikā, kad pilsētas kultūras namu pārbūvēja par koncertzāli, notika publiski pasākumi, uz mēģinājumiem pulcējās amatiermākslas kolektīvi.

Runājot par skolu, varēja saprast, ka ne viens vien priekulietis nav samierinājies ar vidusskolas zaudēšanu. Replikās, kas izskanēja zālē, bija arī neracionāli iebildumi, piemēram, ka Cēsīs nevajag divas ģimnāzijas, tās atņem skolēnus, ka, kamēr Cēsīs nebija stabilas vidusskolas, Priekuļos netrūka vidusskolēnu, šurp brauca mācīties cēsnieki. A.Egliņš-Eglītis piebilda, ka uz ģimnāzijām mācīties aiziet tikai 11procenti Priekuļu skolas audzēkņu, savukārt no ap 40 skolēniem, kas Priekuļos beidz devīto klasi, vidusskolas posmā paliek tikai padsmit jaunieši.

Nepārprotamu neapmierinātību sapulces dalībnieki pauda par daudzdzīvokļu namu iekšpagalmiem. Priekuliete Ināra Ieviņa, kas sniedz medicīnisko aprūpi mājās, teica, ka gandrīz nevienā pagalmā nav iespējams izbraukt cilvēkam ratiņkrēslā, pat kājām iziet grūti. J.Rozenbergs skaidroja, ka jāatceras, daudzdzīvokļu māju pagalmi pieder dzīvokļu īpašniekiem, kuriem par tām jārūpējas. Ir iespēja saņemt pašvaldības atbalstu, piedaloties projektu konkursā. Piemēram, pērn, izmantojot vietvaras līdzfinansējumu, pagalmu sakārtoja kāda Veselavas pagasta nama iedzīvotāji.

Taču, šķiet, ir situācijas, kurās ar konkursā pieejamo palīdzību nepietiks. Daudzdzīvokļu namam, kurā darbojas veikals “top!” pagalma segums ir tik sliktā stāvoklī, ka nepieciešami lieli ieguldījumi. Situāciju vēl pasliktina tas, ka pagalmā regulāri iebrauc kravas automašīnas, kas piegādā veikalam preci, izsitot bedres vēl lielākas. Taču pamatā nelaime ir tā, ka, ierīkojot pagalmu, nav izveidota lietus ūdens kanalizācija. Ūdenim nav, kur noplūst, pagalms ir lielās peļķēs, bet ūdens vēl vairāk bojā asfaltu. “Māju pārņēmām bez šīs kanalizācijas, nav nozīmes atjaunot segumu. Pāris gados tas ir pilnībā sabojāts,” sacīja Īrisa Uldriķe. Iespējams, samilzušās problēmas risināšanā vajadzētu iesaistīties pašvaldībai. Priekuļu apvienības pārvaldes vadītājas vietnieks saim­nieciskos jautājumos ­Ed­munds Grietēns atzina, ka lietus ūdens kanalizācijas ierīkošana ir ļoti dārga, process ilglaicīgs, turklāt īpašums ir privāts, iespējas jāmeklē pašai dzīvokļu īpašnieku biedrībai.

Lietus ūdens kanalizācijas trūkst arī Jāņkalna un Rotas ielas posmos, tāpēc šīs ielas nevar uzlabot ar divkārtu apstrādi. Uz brauktuvēm krājas ūdens. Pašlaik bojātās vietas lāpītas ar šķembām, bet tas nav ilglaicīgs risinājums. Par sliktu priekulieši novērtēja arī Egļu gatves segumu. J.Rozenbergs sacīja, ka tās remonts var būs nākamajā gadā darāmo darbu sarakstā. Savukārt priekulietis Ainārs Amantovs uzsvēra, ka Cēsīs šogad atvēlēts finansējums 23 ielu posmu sakārtošanai, cik Priekuļos? Domes priekšsēdētājs pastāstīja, ka iepriekšējos divos gados grants ielu noklāšanu ar dubulto virsmas segumu Cēsīs apturēja, jo trūka finansējuma. Divkārtas virsmas apstrādi grantētajās ielās, kas ved cauri blīvāk apdzīvotajiem kvartāliem, sāka pirms lielā novada izveidošanas, tā jāpabeidz. Daļā ielu apstrādājamie posmi ir pavisam nelieli, pat 50, simts metru.

Uz jautājumu, ko šogad plāno veikt Priekuļu apvienībā, bija atbilde jau domes priekšsēdētāja ievada daļā, proti, izbūvēs stāvlaukumu Liepas pagastā, remontēs pašvaldības ceļu “Pušklaipi – Brīvkalni”, izbūvēs apgaismojuma tīklu Jāņmuižā un Bērzkro­gā.  

Runājot par ielu uzturēšanu, atcerējās arī ziemā nepietiekami labi izdarīto un izteica priekšlikumus, kā nodrošināt kārtību. Piemēram, pie velo un gājēju celiņa no Priekuļiem līdz Cēsīm Andris Agafonovs pieprasīja izvietot atkritumu tvertnes. Cilvēki celiņu izmanto visos gadalaikos, ved arī pastaigā suņus. Kur likt to, ko savāc, ja dzīvnieks nokārto dabiskās vajadzības? E.Grietēns atgādināja, ka celiņš ir “Latvijas Valsts ceļu” pārziņā. Uzņēmums ir informēts par iedzīvotāju prasību.

A.Agafonovs iebilda arī par satiksmes drošības risinājumiem. Izbraucot no Priekuļu ciema uz Bērzkroga pusi, jākontrolē, vai autovadītāji ievēro atļauto ātrumu. Daudzi to pārkāpj, veidojas bīstamas situācijas, ja jāšķērso iela. E.Grietēns teica, ka atbildīgajām iestādēm tas darīts zināms, bet pagaidām atbildes nav. Par gājēju drošību runāja arī Dukuru iedzīvotāja, norādot, ka nav apgaismots ceļš, pa kuru pārvietojas apkaimes ļaudis.

Priekuliešiem bija vēl citi jautājumi par infrastruktūru: kad sakārtos Sporta birzītes laukumus, vai tomēr nebūtu jābūvē brīvdabas estrāde. Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante pastāstīja, ka birzītē mulča atvesta, segums tūlīt būs atjaunots, bet vienas aktivitātes konstrukcijai jānomaina detaļa. Tā pasūtīta. Savukārt brīvdabas estrādi, visticamāk, nebūvēs. Netālu ir Cēsis, kur ir estrāde un notiek pasākumi, estrāde ir Veselavā, Mārsnēnos. J.Rozenbergs vēl piebilda, ka mūsdienās brīvdabas estrādi uzstāda konkrētam pasākuma un to var izdarīt jebkurā piemērotā vietā.

Iedzīvotāji interesējās arī par civilās aizsardzības pasākumiem, vardarbības mazināšanu skolās, par sporta bāzes pilnveidošanu, proti, solīto futbola halli, un citu patlaban svarīgo.