Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Priekuļi – mīļākā vieta pasaulē

Druva
23:00
07.09.2007
6
8lp Janis Zarins

„Lieliski, ka varu strādāt darbu, kas vienlaikus ir arī kā hobijs,” tā par darbu radio SWH ziņu dienestā saka 24 gadus jaunais priekulietis Jānis Zariņš, kurš nu jau piecus gadus savas dzīves cieši saista ar Rīgu. Tā jau notiek lielai daļai- aizbrauc uz galvaspilsētu iegūt augstāko izglītību un turpat arī paliek. Tomēr Jānis nebūt nenoliedz, ka pēc dažiem gadiem varētu atgriezties dzimtajā Cēsu pusē.

Jaunietis Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā apguvis komerczinības un šogad jau saņēmis finanšu menedžmenta bakalaura grādu. Par skolas laiku Cēsu pusē viņam ir jaukas atmiņas: „Šajā laika posmā ieguvu un uzzināju daudz jauna – darbojos tehnikuma vokāli instrumentālajā ansamblī, kur iepazinu daudz talantīgu cilvēku ne tikai no Priekuļiem, bet arī no Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas. Tehnikumā bija feini– bezrūpīga dzīve, mācības daudz pūļu neprasīja, daudz kas no visa apgūtā noder vēl šodien. Patlaban esmu sācis studēt maģistrantūrā grāmatvedību un auditu. Lai gan daudzi saka, ka ekonomistu Latvijā ir pārlieku daudz, manuprāt, šīs zināšanas katram cilvēkam nāk par labu, jo studiju programmās ir iekļauta virkne tematu arī par globālām un sociālām tēmām, kas paplašina skatījumu uz valstī un pasaulē notiekošo.”

Ja runā par dzīves veiksmēm un neveiksmēm, Jānim tādu bijis daudz. Kaut gan dzīve viņu pagaidām vēl žēlojot: „Tā pamatīgi aplauzies vēl neesmu. Man ir jauka ģimene, forši draugi, labs darbs. Viss notiek, kā tam ir jānotiek, un atliek gaidīt liktens piespēlētos pagriezienus.

Lielākās izmaiņas manā dzīvē noteikti saistās ar pārcelšanos uz Rīgu. Gan studijas, gan darbs pamatīgi izmainīja ierasto ritmu, kāds bija Priekuļos. Viens no svarīgākajiem notikumiem bija dalība studentu apmaiņas programmā ERASMUS pērn vasarā, kad četrus mēnešus dzīvoju Vācijā, Nirnbergā. Tur apguvu valodu un iepazinu daudz cilvēku no visas Eiropas. Tagad viņi brauc pie manis ciemos, es pie viņiem. Ir interesanti.”

Arī radio ziņu cilvēks no viņa veidojies likumsakarīgi, jo vēlme strādāt šajā medijā radusies jau bērnībā: „Kad mācījos tehnikuma pirmajā kursā, saņēmu dūšu un aizgāju pie Cēsu radio direktora un teicu, ka gribu strādāt. Tad šis sapnis nepiepildījās, tomēr trīs gadus vēlāk nolēmu mēģināt vēlreiz. Radio3 bija izsludinājis konkursu, pieteicos un… šoreiz uzsmaidīja veiksme, sākās pirmie piedzīvojumi radio ēterā. Tagad noteikti nāktu smiekli, to visu dzirdot, bet bija interesanti. Cēsu radio apmēram gadu vadīju apsveikumu koncertus, kam sekoja neliela pauze un alternatīvās mūzikas raidījums “POST SCRIPTUM”, ko vadīju kopā ar savu čomu. Diemžēl šim raidījumam nebija ilgs mūžs – pēc gadu ilgas raidīšanas tas tika likvidēts. Iemesli tam bija dažādi – arī problēmas savienot studijas un pamatdarbu Rīgā. 2005. gada pavasarī man piedāvāja strādāt radio Capital FM. Piedāvājumu pieņēmu un aptuveni pusgadu darbojos tur. Radio SWH sāku strādāt pagājušā gada augustā uzreiz pēc atgriešanās no Vācijas. Man ir laime būt kopā ar lieliskiem cilvēkiem lieliskā komandā. Protams, bez problēmām neiztikt un gadās arī kļūdīties. Lai strādātu radio, ir nemitīgi jāpilnveidojas. Jābūt labai iztēlei un plašam skatījumam uz dzīvi. Par labu darbinieku nevar kļūt gada laikā, pat ne divu vai trīs. Pēc darba radio SWH ziņu dienestā man sāk šķist, ka cilvēkiem vajag stāstīt tikai labas ziņas. Jo tās rada pozitīvas emocijas. Mēs cenšamies ziņās iekļaut arī smieklīgus faktus vai notikumus, jo tie uzlabo garastāvokli. Katrs cilvēks uztver un saklausa to, ko vēlas. Politika ne visiem interesē, tāpēc ziņām ir jābūt dažādām, viegli uztveramām un saprotamām. Lielākas emocijas noteikti rada mūzika.” Jaunietis uzskata, lai kļūtu par labu žurnālistu, vajadzīgi vairāki gadi, ļoti liela pieredze, vēlme izzināt un būt notikumu centrā. „Es noteikti varu būt arī žurnālists, tāpat kā varu būt, kas vien vēlos. Viss ir atkarīgs no iespējām, kuras dzīve piedāvā.” Jānim brīvā laika ir pavisam maz, jo ārpus darba, kur viņš mēdzot aizkavēties, jau piecus gadus tiekot arī apmeklēts koris. Un viena no viņa mīļākajām nodarbēm esot ceļošana. Kad jautāju, kuras trīs svarīgākās lietas viņš ņemtu līdzi ceļojumā, jaunietis atbild: „Mugursomu, telefonu un naudu. Pārējās lietas jau ir galvā un, ja tā strādā, tad no visādām nedienām var izkulties.” Ja viņam atļautu nodzīvot dienu bez pienākumiem un vēlmju ierobežojumiem, tad viņš noteikti to pavadītu “būvgabalā”. Tā Jāņa ģimene sauc vietu, kur tiek celta viņu māja: “Priekuļi ir mana mīļākā vieta pasaulē. Tā saistās mājām, ģimeni, bērnības atmiņām… kā jau katram cilvēkam. Manuprāt, nekur nav tik labi kā mājās, tāpēc pēc iespējas vairāk brīvo laiku pavadu dzimtajā pusē. Vispār Cēsis ir maza un jauka pilsēta.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
6

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
26

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi