
Pašlaik pansionātos rēķina, par cik pieaugs pakalpojuma izmaksa. Proti, cik nākamajā gadā par viena cilvēka dzīvošanu pansionātā būs jāmaksā pašam iemītniekam, cik pašvaldībai, kurā deklarēta dzīvesvieta. Tā kā pensijas ir zemas, pat , ja cilvēkam atņemtu visus viņa mēneša ienākumus, izdotos segt vien apmēram pusi reālo izdevumu. Summas starpību finansē vai nu pašvaldība, vai par pansionāta iemītnieku maksā viņa tuvinieki.
Pašlaik pašvaldības izdzīvo būtiskas pārmaiņas, kurām joprojām ir neskaidrs iznākums – jauno novadu izveidošana un taupības režīms, kas paredz krietnu budžeta daļas apgriešanu, tāpēc tiešas atbildes, kā dzīve pansionātā ritēs jau pēc pāris nedēļām, amatpersonām nav.
“Rajona padomē bijušas sarunas, kādam vajadzētu būt nākamā gada sociālo aprūpes iestāžu budžetam. Skaidrs, ka tas nepieaugs, bet konkrētas atbildes joprojām nav. Esam lēmuši, ka jautājumu skatīsim februārī, kad zināsim visu budžeta sadalījumu. Pirmos divus mēnešus pansionāti saņems līdzšinējo finansējumu,” sacīja Cēsu rajona padomes sociālo un veselības aprūpes jautājumu daļas vadītāja Ģertrūde Šulmeistere, bet piebilda, ka līdzekļi noteikti būs ierobežoti. Tajā pašā laikā pieprasījums rajonā pēc brīvām vietām pansionātā nemazinās un tiek lēsts, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos tas augs.
“Ja paplašināsies novada teritorija, tad pansijai vajadzēs lielāku ēku vai iemītniekiem vajadzēs sadzīvot šaurībā. Pašlaik mums ir seši klienti, bet ik pa laikam dzirdu jautājumu – vai nav iespējams pieņemt no kaimiņpagastiem? Ja mēs vērtu durvis vaļā, tad grūti pat prognozēt, cik cilvēkus tas interesētu,” tā Amatas novada pansijas “Doles” vadītāja Rūta Bērtulsone un piebilda, ka visu pansijas darbības laiku par novada iedzīvotājiem domājusi pašvaldība, iemītnieki par uzturēšanos maksājuši vien 20 latus. Kas notiks pēc iespējamās teritorijas maiņas, kas, uzzinot, par cik plānāka būs pašvaldības kabata nākamgad, pagaidām nav zināms.
Gatartas pansionātā šajā gadā veikti remonti – pārbūvēts un labiekārtots iestādes trešais stāvs, izbūvēta siltumtrase, uzstādīts automātiskais elektrības ražošanas ģenerators, kas kalpo, ja ir strāvas traucējumi. Gatartas pansionāta direktors Aivars Damroze jokoja, ka iecerētais padarīts treknajos gados. Arī viņam nav tiešas atbildes, kā nāksies strādāt nākamgad.
“Šogad daudz izdarīts, lai iemītniekiem būtu ērtāka dzīvošana. Istabiņas ir gaišākas, siltas. Mums kā sociālās aprūpes iestādei prasa, lai nodrošinām kvalitatīvu pakalpojumu, bet tagad domājam, visiem galva par to kūp- kurš šo pakalpojumu finansēs nākamajā gadā? Pie mums dzīvo cilvēciņi, kuru pensijas ir ap 100 latu, kādam tikai 45. Esam aprēķinājuši, ka viena cilvēka dzīvošana mūsu pansītī nākamgad maksās 277 latus mēnesī. Kā pašvaldība segs starpību? Jau tagad ir reizes, kad cilvēks paliek savās mājās par ilgu. Dzīvo viens, slimo. Nonāk pie mums un pēc dažām dienām aiziet no šīs pasaules,” dalījās Aivars Damroze un piekrita kolēģu paustajam viedoklim, ka pansionāti ir un būs vajadzīgi. Ir tikai jautājums – kurš pirks pakalpojumu, kurš par to spēs samaksāt?
“Tagad iestādē rekonstruējam 130 gadus senas kāpnes. Bija nodilušas. Plānojam, ka uz Ziemassvētkiem gan iemītnieki, gan viesi atkal tās varēs izmantot. Mēs gadu no gada centāmies budžeta līdzekļus taupīt. Nebija neparedzamu izdevumu, tāpēc visi plānotie darbi izdevās. Vajadzības ļoti labi saprata arī rajona padome un, lai arī siltumtrase būtu pilnīgā kārtībā, mums piešķīra papildus astoņus tūkstošus latu. Kā būs turpmāk, nezinām, bet skaidrs- iestādē, kur jārūpējas par 60 galvenokārt veciem, slimiem cilvēkiem, uzlabojumi būs nepieciešami ik pa laikam,” sacīja A. Damroze.
Priecīgais notikums- arī pansionātos ienāk Ziemassvētki. Gatartas pansionātu rotājuši Jaunpiebalgas mākslas skolas audzēkņi, notikuši vairāki svētku ieskaņas koncerti un iedegta egle. Līdzīgas izpriecas un jauku dāvanu gaidīšana vēl priekšā arī citos namos, kuros savas dienas aizvada likteņa skarti cilvēki.
Komentāri