Jaunie ārsti praksē pavadīs vēl apmēram mēnesi, bet jautāti, kāpēc izvēle kritusi par labu Cēsu slimnīcai, nosauc divus iemeslus, pirmkārt, lielajos galvaspilsētas stacionāros topošajiem mediķiem mazāk uzticas pieredzējušie kolēģi un pacienti, otrkārt, šie praktikanti ir cēsnieki vai mūsu rajona jaunieši, kuri savulaik izdarījuši mērķtiecīgu izvēli- kļūt par labiem speciālistiem.
“Jau bērnu dārzā ejot, teicu, ka būšu ārste. Šo izvēli nemainīju,” sacīja topošā ārste Edīte Kurmiņa. Līdzīgās domās ir Māris Arājs, sakot, ka galvenā motivācija, izvēloties mācīties un strādāt ārsta darbu, ir vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem. Pašlaik praktikanti strādā ķirurģijas, traumatoloģijas un terapijas nodaļā. Studenti zina, kādā jomā viņi vēlētos specializēties. Tā būtu ķirurģija, kardioloģija, terapija, varbūt pediatrija. Šī izvēle jaunajiem ārstiem jāizdara pēc pāris gadiem, tad vēl jāmācās rezidentūrā. Pagaidām neviens no jauniešiem nesaka, ka pēc universitātes beigšanas nāks strādāt uz Cēsu vai kādu citu lokālas, pat reģionālas nozīmes stacionāru.
“Manās mājās nesen bija jāmaina trubas. Santehniķis par darbu paprasīja 200 latus. Cik ķirurgs saņem par apendicīta operāciju? Palīdz cilvēkiem, strādā pa naktīm. Es faktiski tā pilnasinīgi par ārstu varu sākt strādāt 30 gadu vecumā. Un, ja man arī tad vēl jādomā, ka gribu tavu dzīvi padarīt labāku, vieglāku, bet nevaru, jo man pašam iet tik sūdīgi?” sprieda Māris Arājs. Topošie ārsti bija vienisprātis, ka izvēlēsies strādāt tur, kur būs pieprasīti un par viņu darbu varēs samaksāt.
“Mēs būsim pieprasīti, jo ārsti taču aizbrauc strādāt uz ārzemēm,” sacīja Marita Cīrule. Tomēr jaunieši ieskicēja arī reālo situāciju, ka neviens jaunais speciālists nevar doties uz Daugavpili, Rēzekni vai tepat uz Cēsīm, ja nav nekāda vietējo pašvaldību atbalsta.
“Gribu vai negribu darīt savu darbu, bet svarīgi ir visi sociālie jautājumi. Ilgi tas nevar turpināties. Mēs iekulsimies tirgus apritē, un tad būs atklāts jautājums, var vai nevar ārpus Rīgas nopirkt dakteri,” sacīja Māris Arājs, piebilstot, ka kādreiz nāksies samierināties ar viesstrādniekiem, jo, piemēram, Ukrainā ķirurgs pašlaik varot nopelnīt 100 dolārus mēnesī un Latvijas ārstu darba samaksa viņiem šķiet pat fantastiski augsta.
“Pie mums jauni ārsti nav nākuši gadus piecus, sešus. Tā ir lāpīšanās. Es neesmu galīgā bezizejā, nav tik kritiski, bet kolektīvam vajag atjaunoties,” sprieda slimnīcas direktors Valdis Apinis, piekrītot, ka finanses, sociālo jautājumu sakārtotība ir motivācijas pamatā, bet jaunie mediķi vēlas arī radošu gaisotni savā darba vietā, lai gūtās zināšanas var likt lietā.
“Viņi vēlas strādāt tā, kā mediķi Eiropā un pasaulē, izmantojot apgūtās metodes, principus un pielietojot tehnoloģijas. Ne jau viss atduras naudā. Pavisam pesimistiski būtu tad, ja studenti mūsu slimnīcu neizvēlētos par prakses vietu, bet viņi mana pārmaiņas, novērtē iespējas,” uzsvēra slimnīcas izpilddirektors Ģirts Bērziņš, un topošie mediķi piekrita, ka viņi šo darbu nedarītu, ja tas nepatiktu, tikai situācijai veselības aprūpes sistēmā jāsakārtojas tā, lai jaunie speciālisti jūtas praktiski un emocionāli novērtēti.
Komentāri