Vieniem prieks par iespēju apdzīvotajās vietās ļoti tuvu novērot meža dzīvniekus, citiem rūpes un raizes par noēsto dārzu, nograuztiem augļu kokiem un sapostītajiem dekoratīvajiem stādījumiem.
Padomu, ko iesākt ar stirnām, ir daudz, katram jāatrod piemērotākais un draudzīgākais risinājums.
Ārpus meža vairāk garšīgā
Publikāciju ierosināja rakstnieces Ingunas Baueres ieraksts sociālās saziņas vietnē “Facebook”, jautājot, ko iesākt ar stirnām, kuras nograuž tūju dzīvžogu: “Esmu nikna kā lauva! Trīs gadus lolots dzīvžogs, cik nav laistīts, mēslots! Mums te apkārtnē stirnu neskaitāmi daudz. Māja ciemata centrā, tur nekādu barotavu neierīkot. Pie tam – ja sāk barot, tad droši vien jābaro regulāri. Varbūt kāds zina tiešām labu līdzekli aizbiedēšanai?”
Diskusiju papildina pieredzes stāsti, kas atklāj situāciju – stirnas patiešām ēd visu, kam tiek klāt, ātri adaptējas svešajā ārpusmeža vidē un nebaidās no smakām, trokšņiem un suņiem.
Agnese Līcīte, viena no diskusijas dalībniecēm, raksta: “Tas nav ne smieklīgi, ne jautri, kad ieguldīta nauda apstrādājot, apsējot, tad pavadītas desmitiem stundu ravējot, bet kāds visu izposta. Visus mazākos kociņus esmu aptinusi ar egļu zariem jau pirms sniega. Cik nu var, stumbrus, apakšējos zarus. Laukos vasarā stirnas noēda visu, kam tika klāt. Nelīdzēja ne naktī atstātais radio, ne čaukstoši, iesmaržināti biedēkļi. Viss mans darbs vējā, ne kāpostu rudenī, ne gladiolu. Izraustīja, sagrauza, puķuzirņu simts metru vaga pa tīro vienā naktī. Arī lauvmutītes nograuza, gurķi, par laimi, tika vien izbradāti.”
Cīnīties vai sadzīvot
Sociālās saziņas vietnes padomdevēju idejas tiešām ir stāsta vērtas. Daudzi iesaka vērot un priecāties, barot stirnas ar burkāniem, bietītēm, miziņām, arī āboliem, sienu un maizi. Saimnieciskie rosina būvēt stiprāku žogu vai sētu, ierīkot elektrisko ganu, kā arī izvietot putnubiedēkļus, sakārt uz auklām plīvojošas šalles un aizkarus, kas salaistīti ar pāri palikušām smaržām, dezodorantiem un šampūniem. Pa vidu gadās uzmundrinātāji, kas sagādā jautrību, iesakot sastādīt kaktusus, lietot vilku piesaukšanas vārdus, dziedāt un beigu beigās aprakstīt to visu grāmatā.
Mierinājums un ekspertu ieteikumi
Dendrārija saimnieks Karolis Treijs no Lēdurgas iesaka jaunaudžu apsmidzināšani paredzēto “Plantskyd”. Šī līdzekļa iedarbība nebūs uz visu ziemu, tas regulāri jāatjauno vai jāmaina ar kādu citu. Izrādās, stirnām ar laiku izstrādājas pieradums pret šo vilku asiņu preparātu. Neatlaidīgākos zvērus var atbaidīt, sakarinot zaros nemazgātu aitas vilnu un makšķernieku zvaniņus.
Daži zinātāji mierina, ka tūjas labi ataug un kokaudzētavās ir tādas šķirnes, kas stirnām negaršo. Ir iespējams pamiers, sadzīvošana, arī savu paradumu un domāšanas maiņa. Piemēram, plānojot apstādījumus, aizsargjoslu ap dārzu, ieteicama daudzveidība, nevis viena veida krūmi vai koki un, lai blakus ir ēdamie, neēdamie un ērkšķainie.
Par stirnu aizbiedēšanas iespējām un dzīvniekiem neraksturīgo uzvedību konsultē zoologs Vilnis Skuja: “Dzīvnieku aizsardzības likumā ir panti par kaitniecisku darbību. Nevar neko kaisīt un bērt, lai aizbiedētu. Pilsētas teritorijā medīt nedrīkst. Interesanti, ka stirna, kamēr staigā apkārt, kamēr nav nomedīta, nepieder nevienam, arī valstij nē, citādi tai nāktos maksāt par tās īpašumā esoša dzīvnieka nodarītajiem postījumiem. Problēma patiesībā ir daudz lielāka. Stirnu populācija ir par lielu. Mednieki tās piebaro, šauj reti, jo “nevar ieskatīties skaistajās acīs, ir žēl”.
Dzīvniekiem jau vairākās paaudzēs izveidojusies netipiska uzvedība, samazinājušās bailes no cilvēku apdzīvotās vides un saimnieciskās darbības, no automašīnām, no suņiem. Pat viena stirna ar mazuļiem apstaigā plašu teritoriju un spēj radīt problēmas. Protams, var kolektīvi biedēt prom ar lielu troksni, dauzot pannas un kastroļus, lai zvēriem izstrādājas reflekss, ka viņi te nav gaidīti. Iedzīvotājiem jāmaina domāšana. Ja kaut ko iestāda, tad tādā vietā, kur zvēri netiek klāt, vai jāaudzē tas, ko neēd, jo stirnas mēdz pagaršot visu, arī neparasto.”
Draudzīgais atrisinājums
Kuru no daudzajiem padomiem izvēlējās Inguna Bauere? Viņa raksta: “Nu tā, stirniņas, ja neesat gatavas aprīt plastmasas tīklu, tad, domāju, varēsim draudzīgi izšķirties.” Dārzkopības piederumu veikalā iegādāts tīkls, kas viegli uzstiepjams katrai tūjai no augšas līdz apakšai.
Komentāri