Domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins par nākamā gada plāniem runā atturīgi. Vēl pirms Ziemassvētkiem nebija zināms, kāds būs nākamā gada budžets, ar kādām summām var rēķināties. Tāpat nav skaidrības par Eiropas finansējuma pieejamību. Pēc dažām dienām sāksies jaunais ES finansēšanas periods, bet nav precīzas informācijas, kādiem pasākumiem un uz kādiem nosacījumiem varēs saņemt Briseles atbalstu. Bet uz valsts investīcijām vispār A.Šteins necer, neesot pareizajā partijā.
Iecerēts turpināt vidusskolas ēkas atjaunošanu. Skolā daudz paveikts, bet vēl daudz darāma. Īpašu uzmanību pievērsīs bērnudārza bāzes nostiprināšanai. Plānots izveidot veselības aprūpes centru.
– Pilsētā 32 procenti iedzīvotāju ir pensionāri. Ārstu prakses vietas pie mums nav. Ģimenes ārsti brauc uz pieņemšanām, bet rindas ir lielas. Jābūt savam aprūpes centram. Telpas ir. Gribētu saņemt valsts atbalstu remontam un iekārtošanai. Bet neticu, ka mēs to dabūsim. Dzīvojam politiski ciniskā laikā. Mazām pašvaldībām svarīgu jautājumu risināšana ir tā sarežģīta, ka, šķiet, tas darīts, lai neko nevar nokārtot. Savukārt tur, kur apgroza miljonus, viss ir apbrīnojami vienkāršots, – pauž A.Šteins. – Mēs novēršamies no problēmām. Protams, ir ērtāk celt Gaismas pili, nekā sakārtot tās gaismas pilis, kas mums jau ir. Visa Līgatnes pilsēta ir kultūras piemineklis, bet nav iespēju to saglābt, par sakārtošanu pat nerunājot.
Domes vadītājs uzskata, ka situācija ar valsts budžeta atbalstu pašvaldībām izveidojusies kurioza. Ja augsta ranga politiķi no savas partijas kongresa tribīnes atļaujas teikt, ka atbalstīs pašvaldības, kuras vada viņa partijas biedri, tad kurp iet šī valsts? Uz vienpartijas sistēmu un valsts privatizāciju, atzīst A.Šteins.
– Par to liecina absolūta nerēķināšanās ar iedzīvotājiem, jo pašvaldības – tie iedzīvotāji, ne jau mēs, vadītāji. Arī 50 novadu modelis ved turp. Iecels vietvaldi un demokrātija beigsies, – domā domes vadītājs.
Un kur var būt lielāks cinisms kā runas par “septiņiem trekniem gadiem”? A.Šteins ir neizpratnē, vai tas nozīmē leiputriju? Pirmām kārtām, lai tiktu pie Eiropas līdzekļiem un tos apgūtu, būs daudz jāstrādā. Turklāt ne subsīdijas, bet tikai nežēlīgs darbs aizvedīs līdz labklājībai.
– Ja nedabūsim naudu, turpināsim iet uz priekšu saviem spēkiem. Atsakāmies no firmām, remontējam un būvējam paši. Algojam amatniekus, domes darbinieki uzņemas organizatorisko pusi. Šādā veidā izremontēta virtuve skolā un bērnudārzā, izbūvētas labierīcības kultūras namā. Izmaksas ir vismaz trīs reizes mazākas, nekā tad, ja slēgtu līgumus ar uzņēmējiem. Domes darbiniekiem tas ir smags papildu darbs. Viņi to uzņemas un par to liels paldies, – saka A.Šteins.
Komentāri