“Rajona padome neplāno apvienot slimnīcu un poliklīniku. Un nav pamata sabiedrības satraukumam,” tā vēstulē “Druvai” rakstījis Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un uzsvēris: “Atbilstoši rajona padomes reorganizācijas plānam, septembrī abas iestādes paredzēts nodot Cēsu novadam. Novada dome arī lems, apvienot vai ne.”
Vai iedzīvotājiem vajag divas iestādes?
“Es pašlaik nevaru pateikt- apvienosim vai ne. Neesmu informāciju detalizēti izvērtējis – visus par un pret. Taču, man liekas, būtu racionālāk, ja iestādes darbotos vienā ēkā un stacionāram būtu nopietna ambulatorā nodaļa. Vienuviet būtu pieejami diagnostikas un laboratorijas izmeklējumi,” šādu atbildi sniedza Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, atzīstot, ka pašvaldība, ievērojot likumu, pārņems gan pašvaldības aģentūru “Cēsu rajona slimnīca”, gan arī “Cēsu veselības aprūpes centru” jeb veco poliklīniku.
“Abas iestādes strādā un pelna, lai spētu nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus. Pilnīgi skaidrs, ka šajā un droši vien vēl nākamajā gadā nevarēsim ieguldīt līdzekļus veselības aprūpes iestāžu infrastruktūras, tehnoloģiju attīstībā. Tajā pašā laikā slimnīca pamatoti uzsver, ka nepieciešama jauna korpusa būve, lai varētu attīstīt operatīvo bloku. Vēstuli pašvaldībai rakstījusi arī poliklīnikas vadība, uzsverot, ka poliklīnikas darbs jāsaglabā, domājot par ambulatoro pakalpojumu pieejamību. Šo situāciju vēl nopietni vērtēsim,” sacīja Gints Šķenders.
“Druvai” zvanījuši iedzīvotāji un pauduši satraukumu – kur ārstēsimies, ja poliklīnikas nebūs?
“Cilvēki pieraduši nākt pie mums, mums ir plašs pakalpojumu klāsts, ir laboratorija, rentgens, turklāt zemākas pakalpojumu izmaksas nekā slimnīcā,” argumentus poliklīnikas darba kvalitātei minēja Cēsu veselības centra vadītāja Iveta Grapa un piebilda, ka poliklīnikā strādā speciālisti, kurus iecienījuši cēsnieki un lauku cilvēki.
“Lauku cilvēki arī pieraduši, ka jāatbrauc uz Cēsīm un jāatnāk līdz poliklīnikai. Viņiem būtu daudz sarežģītāk aizkļūt līdz slimnīcai,” sacīja I. Grapa. Vēstulē, kas rakstīta pašvaldībai, arī atgādināts, ka poliklīnikas ēka remontēta, izmantojot Eiropas sociālā fonda līdzekļus. Līgumā par finansējumu noteikts, ka līdz 2012. gadam šajās telpās jādarbojas veselības aprūpes iestādei.
Pilsētas pašvaldības vadītājs gan uzsver, ka tik skrupulozi nevajadzētu raudzīties, ka Cēsīm un jaunajiem novadiem, domājot par attīstību dažādās sfērās, vajadzētu saskatīt pareizos risinājumus, kas neprasa liekus finansiālus un cilvēkresursu ieguldījumus.
Cēsu rajona slimnīcas vadība turpina aizstāvēt pozīciju- pašreizējos apstākļos nevajag radīt iekšēju konkurenci. Veselības aprūpes sistēma ir kardināli reformēta, dārgāk par pakalpojumu jāmaksā klientam, pietiek ar ārējo konkurenci starp Vidzemes rajonu stacionāriem un praktizējošajiem speciālistiem. Kā slimnīca izskatās tirgū?
Vēstulē “Druvai” rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis pauž viedokli: “Pēdējā laikā sabiedrībā satraukumu radījusi “Druvā” publicētā informācija, ka rajona padome plāno iestāžu apvienošanu. Tā nav tiesa. Izskanējusī informācija par abu veselības aprūpes iestāžu apvienošanu neatspoguļo komisijas sēdē apspriežamā jautājuma būtību un mērķi šobrīd.”
Šeit gan jāpiebilst, ka rajona padomes priekšsēdētājs sēdē nepiedalījās, bet tās dalībnieki bija vienisprātis, ka jautājums par apvienošanos jāizdiskutē ne tikai šaurā lokā, bet visu rajona padomes locekļu starpā, jo mediķi prata teikt: “Nav jau nekur teikts, ka situācijā, kad finansējums ir ierobežots, VOAVA noteiktās kvotas samazinātas, iedzīvotājs būs ieguvējs no atsevišķi strādājošām iestādēm. Nav zināms, kā krīzes laikā turpināsies veselības aprūpes sistēmas un slimnīcu reorganizācija.” Izskanēja arī viedoklis, ka slimnīcai būtu nepieciešama konkrētu speciālistu piesaiste, ka būtu objektīvi, ja speciālisti neskraidītu no darba stacionārā uz pieņemšanu poliklīnikā un par darbu nesaņemtu atšķirīgu samaksu. Un godīgi ir pateikt, ka runas – vajag vai nevajag poliklīniku apvienot ar slimnīcu – ilgušas vismaz pāris gadu. Tikai vienošanās nav panākta, jo saprotama ir arī poliklīnikas kolektīva vēlme strādāt patstāvīgā iestādē, saglabājot kolektīvu, darba vietas, kas vēl aktuālāk ir pašreiz.
Sabiedrības veselības veicināšanas jautājumu komisija 21. janvārī bija spiesta diskutēt arī par jautājumu- kāda ir Cēsu rajona slimnīcas vieta pacientu veselības aprūpē reģionā. Speciālisti atcerējās, ka pēc novadu reformas ir grūti ievērot dažus nosacījumus, kādi noteikti ārstniecības likumā un pirms vairākiem gadiem izstrādātajā masterplānā, kas iezīmē katras veselības aprūpes iestādes vietu konkrētā reģionā. Proti, rajonā, kurā atrodas Cēsu slimnīca, ir daudz vairāk iedzīvotāju un potenciālo pacientu nekā jaunajā Cēsu novadā. Vai 30 kilometru attālumā vajag divas lielas un kvalitatīvi strādājošas slimnīcas? Runa ir par Cēsu slimnīcas un Vidzemes slimnīcas Valmierā konkurenci. Netālu ir arī Smiltenes, Limbažu, Gulbenes slimnīca, kuru darbošanās un attīstības iespējas tāpat ir diskutabls jautājums pašreizējā valsts situācijā. Jāpiekrīt Andra Neimaņa viedoklim vēstulē: “Komisijā apspriestā jautājuma būtība ir cita” . Nopietna ir jautājuma būtība.
Stacionārs aicina pacientus no Vidzemes
Pietiekami optimistiski uz situāciju raugās Cēsu rajona slimnīcas vadība, sakot, ka pēdējos gados daudz līdzekļu ieguldīts infrastruktūras, tehnoloģiju attīstībā, slimnīca ir pacientam draudzīga. Un stacionāra kolektīvs jau pašlaik dara visu, lai piesaistītu kaimiņrajonu pacientus.
“Mēs esam nojaukuši rajona teritoriālo barjeru. Pie mums ārstējas pacienti pat no Rīgas. Viņi izvēlas kvalitatīvu pakalpojumu, lētāku cenu. Tagad taču katram pacientam, kurš zina savas tiesības, ir iespēja apzvanīt kaut visas Latvijas slimnīcas un uzzināt, kur vēl pieejams valsts apmaksāts pakalpojums, kur pietiek kvotu, lai ārstētos izdevīgāk,” dalījās slimnīcas direktors Guntars Kniksts. Jautāts, vai slimnīca joprojām aktualizē slimnīcas un poliklīnikas iespējamo apvienošanu, G.Kniksts bilda: “Iedzīvotājiem nav pamata satraukumam, viņi saņems vajadzīgos pakalpojumus. Minēto iestāžu apvienošana agri vai vēlu notiks, bet saprotu, ka tas pašlaik ir politisks jautājums, kuru nav vēlmes kustināt. Slimnīca tomēr paliek pie viedokļa- iekšējā konkurence nav nepieciešama situācijā, kad spēcīgi jākonkurē ārējā tirgū.”
Jautāts, kādas korekcijas slimnīcas darbā ieviesīs tas, ka vasaras vidū tā darbosies Cēsu novadā, Guntars Kniksts atzina – juridiskā statusa maiņa būtiskas izmaiņas neviesīs.
“Nebūs taču tā, ka slimnīca būs Cēsīm un nevienam citam. Pašvaldības ir paudušas viedokli, ka slimnīca ir liela un darbīga iestāde, kurai nepieciešams attīstīties. Man nav ilūziju, ka tuvākajos pāris gados varētu sekot pašvaldības finansējums kādu mērķu realizēšanai, tāpēc paši domāsim par līdzekļu piesaisti,” tā G. Kniksts.
“Druva” jau rakstīja, ka veselības aprūpes iestāžu vadītāji, speciālisti visvairāk bažījās par to, kā ar Veselības ministrijas veiktajiem grozījumiem pakalpojumu apmaksā tiks galā iedzīvotāji. Ir būtiski palielinātas pacientu nodevas, apmeklējot speciālistus, slimnīcā no trim uz 12 latiem diennaktī sadārdzināta ārstēšanās. Pagaidām slimnīca un poliklīnika nesper radikālākus soļus, nesaīsina pacientu pieņemšanas laikus. Jāatgādina, ka vismaz par 15 procentiem tika samazināts stacionāru budžets.
SIA” Vidzemes slimnīca” plašsaziņas līdzekļos ir izplatījusi informāciju, ka ambulatorajās nodaļās Valmierā un Valkā noteikts nepilnais darba laiks – četru dienu darba nedēļa. Paredzams, ka turpmāk piektdienās nepieņems ambulatorie speciālisti, nebūs pieejami ambulatorās diagnostikas, endoskopiju kabineta un laboratorijas pakalpojumi. Reģistratūrā piektdienās strādās tikai viena darbiniece, lai apmeklētāji varētu saņemt nepieciešamo informāciju, bet pacienti, kurus izraksta no slimnīcas, norēķināties par ārstēšanu. Un “Vidzemes slimnīcas” vadība to pamato: ” Mūsu potenciāls ļautu sniegt medicīniskos pakalpojumus vēl par trešdaļu vairāk. Mums ir augsti kvalificēti darbinieki, kas vēlas strādāt. Mums ir darbam nepieciešamās iekārtas un instrumenti, piemērotas telpas. Ir pacienti, kuriem nepieciešami mūsu pakalpojumi. Esam gatavi strādāt, taču tagad esam spiesti nestrādāt. Šie pārkārtojumi pasliktinās medicīniskā pakalpojuma pieejamību, taču šis solis nav slimnīcas vadības vai pašu mediķu griba, bet taupības režīma diktēta nepieciešamība.”
Komentāri