Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pļavu golfs arī Vaivē

Jānis Gabrāns
23:00
15.08.2019
60
Plavu Golfs 1

Latvijas pļavu golfa laukumu kartē izdarīts jauns ieraksts – Cēsu novada Vaives pagasta “Āriņos” izveidots sešu bedrīšu pļavu golfa laukums.

Aizvadītajā sestdienā tur pulcējās šī sporta veida entuziasti no tuvākas un tālākas apkaimes, lai pirmie izmēģinātu jauno laukumu. Viens no laukuma izveides galvenajiem iniciatoriem ir Arnis Melbārdis, Cēsu golfa kluba biedrs. Viņš stāsta, ka klubs darbojas jau četrus gadus un šis ir kārtējais solis kluba attīstībā: “Kad sākām sadarbību, pirmā teritorija bija vecajā dārzniecībā, ko mums laipni atvēlēja “Kliģeni”. Tad izveidojām treniņu laukumu pie Pils parka, lai būtu tuvāk cilvēkiem, un redzam, ka interese ir. To apliecina arī Siguldas un Valmieras golfa laukumu pārstāvji, kuri stāsta, ka cēsnieki brauc pie viņiem spēlēt. Bija vajadzīgs nākamais solis attīstībā, vieta, kur spēlēt pašiem un uzņemt viesus, un, saliekot visu kopā, radās ideja par laukuma izveidi Vaives pagastā, manu vecāku īpašumā. Jo pļava ir, kas tāpat ir jāpļauj, bet var to arī iekopt, veidojot par golfa laukumu. Manuprāt, tagad ieguvums ir visiem, vecākiem ir sakopta teritorija, golfa spēlētājiem ir, kur spēlēt, un ceru, ka ieguvums būs arī Cēsīm, jo tas ļaus piesaistīt tūristus.”

Kopā ar brāli strādāts kopš pavasara, lai noskatītā pļava taptu par golfa laukumu. Pļavu golfs izteikti ir Latvijas sporta veids, par tā dibinātāju pirms 20 gadiem tiek uzskatīts Latvijas Olimpiskās kustības bijušais prezidents Vilnis Baltiņš. Pļavu golfs ir klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar mazāk nopļautu spēles laukumu un dažām atkāpēm no spēles pamatnoteikumiem. Pļavu golfa laukumi šobrīd netiek sertificēti, un spēle uz tā ir vairāk uzskatāma par brīvā laika pavadīšanas veidu. “Āriņos” izveidotais ir septītais pļavu golfa laukums Latvijā, Vidzemē tādi ir Madonā, Gul­benē, Siguldā, Valmierā.

Atklāšanas brīdī Jurģis Ābele, kurš bija Latvijas Pļavu golfa asociācijas izveidotājs un pirmais vadītājs, atgādināja, ka pļavu golfā izauguši daudzi izcili sportisti: “Divas labākās Latvijas golferes, kuras spēlē pasaules līmenī, Kristiāna Puisīte un Laura Jansone sākušas savu karjeru tieši pļavu golfā, braucot līdzi vecākiem. Šis ir sporta veids, kurā var piedalīties visa ģimene, tas ir ļoti socializējošs. To var spēlēt visdažādākā vecuma cilvēki. No pļavu golfa nākuši vairāki Latvijas čempioni golfā, piemēram, Raivis Kalniņš no Limbažiem. Toreiz daudzi Rīgas golferi bija pārsteigti, ka puisis, kurš spēlē laukos, uzvar Latvijas čempionātā un ir sezonas līderis. Pateicoties paša izstrādātajai treniņu metodikai, viņš trīs gadu laikā no pļavu golfa spēlētāja kļuva par Latvijas čempionu golfā.”

Tagadējais Latvijas Pļavu golfa asociācijas vadītājs Kristaps Matisons uzsvēra, ka pļavu golfs nav tikai sports, bet ir kopā sanākšana: “Tas ir pasākums, kurā sanākam, sacenšamies, parunājamies. Pļavu golfa laukums ir vieta, kur ikviens var iepazīt golfu, iemācīties šo spēli, lai pēc tam, ja ir vēlme, turpinātu savu izaugsmi klasiskajā golfā.”

Atklāšanas sacensībās klāt bija arī citu pļavas golfa klubu pārstāvji. Aldis Strads, kurš vada golfa klubu “Siltie” Gulbenes pusē, atzinīgi novērtēja jauna laukuma atvēršanu: “Katrā laukumā ir vietējie spēlētāji, kuri citur nebrauc, bet, ja gribi uzlabot spēles kvalitāti, jābrauc citur. Tāpēc apsveicam katra jauna laukuma atvēršanu un vēlam īpašniekiem izturību, jo laukumu uzreiz nevar uztaisīt perfektu, bet, katru gadu cītīgi strādājot, rezultāts būs. Atbraukt uz jaunu laukumu ir piedzīvojums katram golferim. Viens otru par konkurentiem neuzskatām. Protams, ja vienā pilsētā ir divi laukumi, tad esam konkurenti, bet laukums Cēsīs maizīti citiem nost neņem, un mēs viņiem padomus neliegsim.”
Viņš arī uzsver, ka pļavu golfa spēlētāji ir kā liela ģimene, kurā cits citu pazīst, jo pulks, no kura piedalās Latvijas turnīros, nav pārāk liels. Tiesa, šogad jūtams aktivitātes pieaugums. Ja pērn turnīros bija aptuveni 20 dalībnieku, šogad jau 30 un vairāk.

“Spēlējot golfu, var lieliski atslēgties no ikdienas rūpēm, jo domas par darbu paliek ārpus laukuma un šīs dažas stundas ir lieliska atpūta,” saka A. Strads.

Golfa laukums oficiāli tika atklāts ar pirmajiem sitieniem, ko veica gan A. Melbārdis, gan citu klubu pārstāvji. Pēc tam sākās sacensības, kurās piedalījās 17 spēlētāji. Katrs izspēlēja 18 bedrītes, izejot laukumu trīs reizes. Vīriešu konkurencē uzvarēja gados jaunais Artūrs Zeps, otrais Jurģis Ābele, trešais – Māris Danieks, dāmām pirmā Dace Pajete, otrā Inga Madžule, trešā Kristīne Melbārde.

Arnis Melbārdis atzina, ka spēlētāji laukumu novērtējuši atzinīgi, par to esot vislielākais prieks. Viņš arī cenšas lauzt stereotipu, ka tas ir bagātnieku sporta veids: “Patiesībā tā nebūt nav. Golfu var sākt spēlēt, tikko cilvēks sāk staigāt, un spēlēt līdz brīdim, kamēr vien var staigāt. Man īpaši patīk, ka neviens golfa laukums nekad nebūs vienāds. Ja futbola, basketbola, volejbola laukumi ir vienādi, to nosaka standarts, katrs golfa laukums ir atšķirīgs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
13

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
246

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
37

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
79

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
59

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
94
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi