Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) cer, ka Londonas olimpiskajās spēlēs piedalīsies 35 līdz 40 Latvijas sportisti, intervijā aģentūrai LETA teica LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.
“Plānojam komandu no 35 līdz 40 sportistiem. Tāda amplitūda ir tāpēc, ka dažos sporta veidos vēl nav beigusies kvalifikācija,” stāstīja Vrubļevskis. “Tā ceram, ka mums būs divi pludmales volejbola pāri Londonā, bet nav izslēgts, ka būs tikai viens. Ceram, ka svarcēlājs Artūrs Plēsnieks paliks 14.vietā rangā, lai saglabātu cerības startēt Olimpiādē.”
Pagaidām vēl neskaidra arī esot situācija saistībā ar modernās pieccīņas sportistu Denisu Čerkovski. “Ir pavilkta svītra pasaules rangam, bet dati vēl nav publicēti,” teica LOK prezidents. “Mēs ceram, ka viņš ir kvalificējies, bet oficiālu datu vēl nav. Ir peldošais cipars – viņš rangā atrodas uz robežas.”
“Ceram, ka BMX riteņbraucēja Sandra Aleksējeva pēc izcīnītās vietas pasaules čempionāta pusfinālā var tikt uz Olimpiādi,” Vrubļevskis teica vēl pirms Starptautiskās Riteņbraukšanas federācijas (UCI) otrdienas paziņojuma, ka Aleksējevai tiešām piešķirta ceļazīme uz Londonu.
“Savukārt 8.jūlijā dažiem vieglatlētiem beidzas kvalifikācijas termiņš, tāpēc gan jūnija beigās paredzētais Eiropas čempionāts, gan Latvijas Olimpiāde jūlija sākumā var papildināt komandu,” stāstīja Vrubļevskis. “Tāpēc šobrīd nevar pateikt vienības skaitlisko sastāvu, bet domājams, ka 35-40 sportisti būs. Šobrīd vien jau nosacīti ir 36 sportisti.”
Pirms četriem gadiem Pekinā tiesības piedalīties spēlēs izcīnīja 50 sportisti, bet Jeļena Prokopčuka atteicās no piedalīšanās maratonā, savukārt Ineta Radeviča nestartēja grūtniecības dēļ. Pekinā Latvija pirmoreiz bija pārstāvēta komandu sporta veidos, jo startēja sieviešu basketbola valstsvienība.
Arī Atlantas olimpiskajās spēlēs 1996.gadā Latvijas delegācijā bija 48 sportisti. Četrus gadus vēlāk Sidnejā Latviju pārstāvēja 45 atlēti, bet 2004.gadā Atēnās ar Latvijas karogu startēja 32 olimpieši.
Līdz šim visās iepriekšējās Olimpiādēs, kurās startējusi Latvijas delegācija, tā spējusi izcīnīt medaļas – 1992.gadā Barselonā Latvijas sportisti izcīnīja divus sudrabus un vienu bronzu, Atlantā Ivans Klementjevs izcīnīja sudraba medaļu, Sidnejā Latvijas kontā bija pa vienai zelta, sudraba un bronzas medaļai, Atēnās – četri sudrabi, bet Pekinā, tāpat kā pirms astoņiem gadiem, tika izcīnīts pilns medaļu komplekts.
Vrubļevskis atteicās prognozēt, cik medaļu Latvija varētu izcīnīt šogad.
“Amerikāņu bukmeikeri mums prognozēja vienu godalgu,” smaidot teica LOK prezidents. “Jo lielāka konkurence un sportisti ir līdzvērtīgi fiziskā ziņā, jo lielāka nozīme veiksmei. Tāpat konkurence pieaug visos sporta veidos.”
“Mēs zinām, ka sportisti, kas ir izcīnījuši B normatīvu, nebrauks cīnīties par augstākajām vietām, savukārt tie, kas spēlēs nokļuvuši, parādot augstvērtīgus rezultātus, visi ir konkurētspējīgi,” stāstīja Vrubļevskis. “Pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Ruslans Sorokins šogad jau vienreiz uzvarējuši olimpiskos čempionus, bet Pekinā Samoilovs un Mārtiņš Pļaviņš bija vienīgie, kas viņus pieveica, – ja ir potenciāls, var notikt daudz kas.”
Vrubļevskis atzina, ka vismaz sešiem sportistiem vajadzētu iekļūt labāko desmitniekā. “Sešām vietām vismaz desmitniekā vajadzētu būt. Ja nebūs sešu, tad jau būs jāskatās, kāpēc,” teica prezidents.
LETA
Komentāri