Svētdiena, 15. jūnijs
Vārda dienas: Baņuta, Žermēna, Vilija, Vits

Pirtiņa uz jumta, elektrības stabi nogāzti

Sarmīte Feldmane
09:17
20.09.2020
61
Veetra 1 1

Gatartas pusē aizvadītās ceturtdienas rīts bija lietains, pūta neliels vējš. “Biju istabā, palika tumšs, atslēdzās elektrība, un sekoja liels pūtiens, kas visu nesa pa gaisu. Tad sākās pamatīgs lietus,” atceras “Kalna Dūķu” saimnieks Aivars Leks. Kad lietus pierima, viņš izgāja pagalmā.

Šķūnim puse jumta aiznesta, durvis izrautas, riekstu koks nogāzts, tam saimnieki gaidīja pirmo ražu, ābelītes nolauztas. Egles, kas savulaik stādītas kā dzīvžogs, lai pasargātu no lielceļa putekļiem māju, nolauztas un izgāztas. Mājai jumta stūris norauts. Bērzi aiz mājas izrauti no zemes, citi nolauzti, uzkalniņā priedes izārdītas.

“Postaža. Šīferis izmētāts pa visu pagalmu. Nevar zināt, kur kura manta aiznesta. Acīmredzot bijis virpulis, koki savērpti,” spriež Aivars.

Kaimiņš, “Dūķu” saimnieks Guntars Podnieks vērtē: “Ja vējš būtu pūtis kaut drusku tālāk no ezera, tēva māju “Lejas Dūķi”, kas turpat pāri “Dūķu” pagalmam, nebūtu.

“Bišu stropiem jumti bija zemē, bet stropi gan nebija apgāzti,” stāsta Guntars, bet Aivars piebilst, ka sākumā nesapratis, kas tas par spilvenu mētājas viņa pagalmā, tad attapies, ka tas taču no kāda stropa atnests. Vīri nelaimē prot arī pajokot, Guntars uzmundrina kaimiņu, ka tagad austrumpuses logiem nebūs priekšā egles, logos spīdēs saule, būs vien agrāk jāceļas.

Guntaram Dūķa ezera krastā ierīkota atpūtas vieta. Pašā ūdensmalā stalti bērzi. “Dēls sāka celt pirtiņu. Brīvdienās bija paredzēts ielikt krāsniņu. Atbrauks, redzēs, ko teiks,” saka Guntars. Pirtiņa nopūsta no pamatiem un aiznesta metrus desmit nostāk, nolikta uz jumta. Lielā egle, kas karstā laikā meta ēnu, nogāzta, lapene izārdīta, daļas mētājas pa ezermalu un tīrumu. Lapenes un pirtiņas vietā palikuši ķieģeļi, uz kuriem celtnes stāvēja.

Guntars rāda uz veco ozolu, kas visus vienmēr priecējis, tas nolauzts. “Vienam ozolam pirms Jāņiem vējš lielu zaru nolauza, mazo ozolu, kā to saucām, pērkons pāršķēla vidū pušu,” pastāsta Guntars un piebilst, ka ceļmalā aug jaunāks ozoliņš, tam gan nekas.

Otrpus ezeram “Ješkās” Maigonis Grāvelsiņš atceras, ka dzirdējis šņākoņu un tad lielu troksni. “Betona elektrības stabus nogāza kā domino kauliņus. Pirmais krita pagalmā, tad viens noturējās, nākamie bija zemē. Eglei nolauza galotni, uznesa uz vadiem. Blakus suņa būdai egles nolauztas, būdu neaizpūta, suns bija iekšā, neizskatās, ka būtu satraukts. Kūtij daļa jumta šīfera norauta zemē. Dažās minūtēs vējš aizskrēja pāri ezeram, tad vēl bija stiprs lietus,” postījumus vērtē Maigonis.

Dūķu ezera apkaimes kaimiņi uzsver, ka šī nav pirmā reize, kad pie ezera plosās vējš. Arī 2010.gada vētra nepagāja garām. “Toreiz lielākoties izpostīja mežus. Man pie mājas nogāza vecās liepas, mājas jumtam norāva to pašu stūri, ko tagad,” pastāsta “Kalna Dūķu” saimnieks, bet Guntars atceras, ka toreiz vējš mājai durvis izlauza un nolika blakus mašīnai, balkona logus, kas tikko bija ielikti un kurus nebija pagūts kārtīgi nostiprināt, ar visiem rāmjiem izgāza pagalmā.

Šopavasar tieši ziedu laikā krusa postīja apkaimes dārzus un laukus. “Vagoju kartupeļus, sieva zvanīja, lai braucu mājās. Bumbas bira – krusa kā divi cukurgraudi. Nevarēju izkāpt no traktora,” pastāsta Aivars, bet Guntars atceras, kā, izdzirdis troksni un ieraudzījis baltās bumbas, paķēris no gultas segu un skrējis apsegt mašīnu, tomēr krusas sitienu vietas var saskatīt.
““Ješkām” pavasarī krusa kūts jumtu sakapāja caurumos. Vasarā nomainīju, tagad vējš daļu nopūta. Nav jau tālu aiznests, tepat pagalmā sadauzīts,” pastāsta Maigonis, piebilstot, ka jāķeras pie darba, jāsteidz atjaunot.

Vēja spēki. Staltie bērzi pie “Kalna Dūķiem” nolauzti kā maikstes.

FOTO: Sarmīte Feldmane

Kaimiņi uzsver, ka tikai tādās situācijās saprotams, cik liela vieta ikdienā ir elektrībai. “Labi, ka mājās ir vēl ar malku kurināma plīts, pārējais ar elektrību. Jau domājām, ka jābrauc pirkt svecītes,” teic Guntars, bet Aivars pastāsta, ka pēc vētras uzreiz piezvanījis sievai, viņa savākusi visu, kam nepieciešama uzlādēšana, un aizbraukusi. “Nevarēja jau zināt, cik ilgi nebūs elektrības,” bilst Aivars.
Kaimiņi apbrīno elektriķu darbu, viņi strādāja līdz tumsai, atjaunoja stabus. “Laiks jau nebija nekāds jaukais. Ceļinieki pie “Ješkām” no kokiem atbrīvoja ceļu. Dienesti strādāja godam,” uzsver Guntars.
Dūķu ezera kaimiņi atzīst, ka diemžēl ar vētrām jārēķinās, to būšot aizvien vairāk. “Daba atriebjas, paši to esam sabendējuši. Cik tagad katrā pagalmā ir automašīnu vien, un visas gaisā atstāj izplūdes gāzes! Kādu tikai ķīmiju ikdienā nelietojam, okeāns pilns ar plastmasu, ledāji kūst. Laiks tad karsts, tad auksts, stundās mainās,” pārdomās dalās Maigonis Grāvelsiņš.

Aivars Leks “Kalna Dūķos” dzīvo kopš 1992.gada. Viņš atzīst, ka brīžam pārņem pesimisms – tad mežacūkas sarok tīrumus, visu izrok, tad stirnas noēd, tagad vējš. “Ko tik nešaujam gaisā un nesadedzinām! Caurumi paliek. Tās sekas. Pārmaiņas nāk ar ārdīšanu,” saka Aivars. Viņam piekrīt Guntars, vērtējot, ka katru reizi lielais vējš nāk no citas puses. Vietas, kur ieskrieties, pietiek, tas nekas, ka apkārt mazi pauguri, tie vējam ceļā ir nieks.

Darba būs daudz. (No kreisās) Guntars Podnieks un Aivars Leks vērtē, ar ko jāsāk, lai sakoptu postījumus.

FOTO: Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
5

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Par eglīti un rododendriem, kuru nav

00:00
14.06.2025
52

Taurenē nedēļas garumā daudzu sarunās galvenā tēma bija egle. Ap to virmoja neizpratne, arī aizvainojums, neuzticēšanās. “Vienu dienu laukumā pie bibliotēkas  atbrauca traktors un vīri sāka lauzt bruģi. Katrs, kurš gāja garām, prasīja, kas tiek darīts, bet neviens nezināja. Vīri, kuri plēsa bruģi, tikai pateica, ka Vecpiebalga tā liek darīt,” stāsta taurenietis Jānis Vīlips. Turpat […]

Atjauno Stāstu torni jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vietu

00:00
13.06.2025
139

Kad rudenī būs pabeigta Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija, cēsniekiem pazīstamais Stāstu tornis jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vieta un lasītava atkal kalpos pilsētniekiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gada augustā, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā arhitektūras vasaras skolā kopā ar latviešu un ārzemju studentiem arhitekts Niklāvs Paegle un kolēģi Tomass Rendals-Peidžs, Teodors Mollojs vadīja darba grupu, […]

Līgatnieši parāda sevi un priecē citus

00:00
12.06.2025
45

Līgatnieši savus svētkus svin pirmie novadā. Tā ir tradīcija, jūnija pirmajā sestdienā, kad skolas gads tikko beidzies, jauniešu un bērnu kolektīvi var iepriecināt vecākus, kopā pavadīt piepildītu dienu. Līgatnes amatierkolektīvi savukārt parāda aizvadītās sezonas veikumu. Ja vēl svētku norisēs iesaistās citi, tad no agra rīta līdz teju nākamās dienas rītam Līgatnē ir, ko darīt un […]

Vēlēšanu diena Cēsu novadā

00:00
11.06.2025
104
1

Vēlēšanu dienā, 7.jūnijā, Cēsu novadā valdīja rosība un cilvēki izvēlējās, kā pavadīt šo saulaino sestdienu. Raiskumā jau no rīta pie vēlēšanu iecirkņa ik pa laikam veidojās nelielas rindas – daudzi gribēja novēlēt pirms savām ikdienas gaitām. Arī 50 gadu vecā Raiskuma iedzīvotāja Andreta stāsta, ka viņas dienas plānā vēlēšanas bija pirmais darbs: “Par vēlēšanām domāju […]

Pašvaldību vēlēšanas 2025. Cēsu novads

00:00
10.06.2025
115

Cēsu novadā par savu vietvaru nobalsoja 47,12% jeb    15 779 pilsoņi. Vēlēšanu aktivitāte lielāka nekā 2021.gadā, kad    par jaunā, lielā Cēsu novada domi nobalsoja 36,54% jeb 12 703 balsstiesīgie. Šajās vēlēšanās aktivitāte bijusi lielāka visā Latvijā, pagājušajā nedēļā pie urnām devušies 46,97% jeb 646 867 vēlētāji, pirms četriem gadiem 34,01% vēlētāju. Tagad krietni vairāk […]

Tautas balss

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
2
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
10
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
12
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
30
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Sludinājumi