Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Pirmie pēckāzu mirkļi un sajūtas

Druva
23:00
10.08.2007
7
8lp Jaunais Paaris

Tā jau saka – vasara un rudens ir kāzu laiks. Pie tam runā, ka īpaši šis ir kāzu gads.

Jāatzīst, ka arī „Druvai” šis zināmā mērā ir kāzu gads, jo laulības ostā šogad iestūrējuši jau divi kolēģi.

Pagājušajā nedēļā pie vīra izgāja korespondente Māra Majore. Pavadīta jauka, balta un mūžam neaizmirstama diena – kāzu diena.

Šoreiz ļāvu Mārai runāt, ne rakstīt, un viņu abu ģimenes dzīves ceturtajā dienā tikāmies viņu dzīvoklī uz nelielu sarunu par jaukāko un neaizmirstamāko dienu abu kopdzīvē. Nu jau man pretim sēdēja precēts pāris Māra Majore – Linē un Ingus Linē.

– Kā jūtaties pāris dienas pēc savām kāzām? Māra: – Es neteiktu, ka kaut kas ļoti mainījies. Esam laimīgi un dzīvojam tālāk. Ingus: – Mēs vakar tieši par to runājām. It kā nekas nemainās – ne ārēji, ne iekšēji, bet tomēr kaut kas ir citādāk. Varbūt klāt nākusi sociālā loma. Māra: – Tas gan. Iepriekš, kaut kur aizejot un stāstot par mums, bija jāsaka: mans draugs… nu gluži kā pamatskolā. Bija tā jocīgi. Tagad droši varu teikt – mans vīrs. Ingus:– Jā, mainās tas, kā sabiedrība uz mums tagad raugās, bet ne pašu attiecībās. Dažkārt dzirdēts, ka pēc kāzām pāra attiecībās viss izmainās. Vīra rīcībā parādās visatļautība – var vēlu nākt mājās un domāt, ka nu sieva tāpat nekur vairs nespruks. Bet tas noteikti nav mūsu gadījums (smejas). Māra: – Mēs jau gandrīz sešus gadus esam kopā un viens otru esam iepazinuši līdz sirds dziļumiem. Domāju, ka nekas krasi mūsu dzīvē nemainīsies – Ingus tāpat vakaros turpinās iet skriet, es rakstīšu… viss turpināsies. – Ko domājat par laulību līgumu? Vai slēgsiet to? Ingus: – Mums nav ko dalīt. Māra: – Tas, kas mums jau ir – kredīts, mašīna – jau ir sadalīts. Ingus:– Domāju, ja ir divi pieauguši cilvēki ar normālām attiecībām, tad jebkurā dzīves situācijā visu bez līgumiem spēj izrunāt un sadalīt. Ja tev vairāk vajag ledusskapi, bet man veļasmašīnu, tad ņem! Ja viens uzskata, ka viņam vajag visu, tad, Dievs ar tevi, ņem visu. Bet katrs jau dzīvojam ar savu sirdsapziņu līdz mūža beigām. Māra: – Ir skumji, ja dzīvē pienāk mirklis, kad jāsāk dalīt manta. Taču šajā mirklī atcerējos vienu no pirmajām kartītēm, ko man uzdāvināja Ingus. Tajā bija rakstīts – lai cik arī ilgi mūsu attiecības ilgs, mēs kaut ko tajā laikā būsim iemācījušies un guvuši viens no otra. Un te nu mēs esam. – Kāzu gatavošanās drudzis jau ir aiz muguras. Kā pašiem šķiet, vai viss bija, kā sapņots un plānots? Ingus: – Man ļoti svarīgi bija mūsu viesi. Lai ne tikai mums, bet arī mūsu viesiem šī diena būtu svētki un atpūta. Viesu bija daudz, kāzas nebija ļoti tuvs un intīms pasākums, taču dzīvē tā iekārtots, ka visbiežāk radi un draugi sanāk kopā kāzās un bērēs. Mums šī diena bija jauka un balta, jo mūsu viesiem tā arī bija tāda. Bet neliels stress jau bija. Jo nodrošināt to, ka 85 cilvēki jūtas labi, nav viegls darbiņš… Māra: – Kādam varbūt liekas – kāpēc vajag tik milzīgu pasākumu? Kāpēc mēs divatā nepalikām, kāpēc kaut kur divatā neaizbraucām? Kāpēc bija jāizdod tik liela nauda, lai visus pabarotu un uzņemtu?!

Un tad man liekas tā, ka mēs visu mūžu varēsim būt divatā un abi kopā ceļot pa pasauli, bet šajā dienā gribējās būt kopā ar visiem mīļajiem un tuvajiem. – Nezinu, kā puiši, bet meitenes jau bērnībā sapņo par savu kāzu dienu. Vai var teikt, ka bērnības sapņi piepildījušies? Māra: – Šķiet, ka tā jau arī bija. Par spīti dažādām nelielām ķibelēm bija gan baltā, skaistā kleita, gan vizināšanās ar zirdziņu. Bija skaista baznīca un svētsvinīguma sajūta, kad abi kopā iegājām dievnamā un visi uz mums ar mirdzošām acīm lūkojās. Bija romantiski un skaisti. Ingus: – Kas attiecas uz mani, jāsaka, ka zēni drīzāk kaut kādā posmā sapņo par to, ka vieni paši dzīvos mežā zaru būdiņā un nebūs ne sievas, ne bērnu. Tāds indiāņu vecumposms. Par kāzām gan nesapņoju. Māra:– Sievietes parasti sapņo par to, ka būs vīrs, bērni un māja, bet vīriešiem, šķiet, dažkārt laulība pat ir bieds. Ingus: – Jā, dzirdēts sakām – tu vairs neesi brīvs, jo esi precēts vīrs. Bet cilvēks brīvs nav situācijā, kad atrodas ieslodzījumā. Par laulībām jāsaka, ka tie ir divi brīvi cilvēki, kuri aiz brīvas gribas savienojuši ciešāk savas attiecības. Mēs neesam izolēti, un mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem turpināsies. – Vai svinēsiet savas kāzu gada jubilejas? Ingus: – Mēs par to jau runājām, šķiet, nākamajā dienā pēc kāzām, ka paņemsim tos pašus muzikantus, noīrēsim svinību telpu un visus mīļos aicināsim uz nelielām svinībām. – Kāpēc gadadienas nepieciešamas? Māra: – Mēs pārāk daudz strādājam un esam ar sarauktām pierēm. Dzīvē vajag kaut ko skaistu, vajag pabūt kopā ar mīļiem cilvēkiem. Ik pa laikam nepieciešams smelties pozitīvas emocijas, lai varētu turpināt darboties. Ingus: – Kāzas un kāzu gadadienas ir un būs mūsu kopīgie svētki. Tās nav mūsu katra dzimšanas vai vārda dienas. Šī diena vienmēr būs mūsu diena. – Ko no šīs baltās dienas vēlaties mūžam saglabāt? Ingus: – Laikam jau atkal teikšu, ka to kopābūšanas sajūtu ar visiem mīļajiem. Tā jau saka – vienīgā greznība šajā dzīvē ir cilvēcīgas attiecības starp cilvēkiem. Man līdzcilvēki ir svarīgi. Un, protams, visas pozitīvās atmiņas stiprina grūtos brīžos. Kā saka – atmiņa pat ziemā rozi spēj uzplaucēt. Māra: – Atminēties šīs dienas burvību, emocijas un vasaras smaržu. Atcerēties mirdzumu, kurš bija pašu un viesu acīs. Ingus: – Kāzās apņēmos atcerēties, ka mīlēt ir darbības vārds, kurš prasa aktīvu cilvēka līdzdalību. Nevar vienkārši dzīvot un gaidīt, ka mīlestība pati no sevis būs manī vai otrā cilvēkā. Tikai filmās ir mūžīga mīlestība. Dzīvē nekas no nekā nerodas. Pie attiecībām ir jāstrādā, un mīlestība nav lietvārds, nemainīga lieta, kas dzīvē ir un paliek nemainīga. Pie tā ir cītīgi jāstrādā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi