Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

Pirmais romāns par Veidenbaumu saņem prēmiju

Sarmīte Feldmane
00:00
01.12.2023
5
Veidenbauma Premija 3

Eduarda Veidenbauma literārās prēmijas pasniegšanas sarīkojumam bija dots nosaukums “Pieklauvē”.

Režisore Inese Lāce meklēja atbildes uz vienkāršiem un mūžseniem jautājumiem -    vai var iejusties cita cilvēka    ādā,    skatīties cita acīm, vai var pa īstam otru saprast, viņa prieku, skumjas, laimi.    Un  ir  atbildes – mēģināt neaiziet garām un pieklauvēt – pie kādām durvīm, domām, kādas sirds. Vai ielaidīs, ikreiz atbilde ir cita.

Rakstnieks    Arno Jundze pieklauvēja pie E.Veidenbauma muzeja “Kalāči” durvīm, tās atvērās un tapa grāmata “Es nemiršu nekad” par Veidenbaumu. Grāmata tagad klauvē pie lasītāju domām, priekšstata. Liepēniešu literārās prēmijas žūrija autoram piešķīra šīgada prēmiju.

“Kad izlasīju grāmatu, bija sajūta, ka ar Veidenbaumu pie rokas esat braucis no Cēsīm uz “Kalāčiem”, gar Raunas krogu, bijis    pie Treimaņa – Zvārguļa.    Priecājos, ka neanalizējāt dzejoļus, kā kurš uzrakstīts. Ir sajūta, ka tas patiess dzīves stāsts, kas ievīts grāmatā,” sveicot A.Jundzi, teica žūrijas locekle Dzidra Bērtiņa.

“Kalāču” muzeja vadītāja Andra Ķīse ir gandarīta: “Beidzot ir romāns par Eduardu Veiden­baumu. Savulaik to grasījās rakstīt Rainis, Viktors Kalniņš vāca materiālus, Andrejs Upīts arī domāja. Līdz galam neviens netika.” A.Ķīse “Druvai” pastāsta, ka pēc tam, kad iznāca romāns, ne viens vien to izlasījis, atbraucis uz muzeju. “Daudzi Veidenbaumu pazina pēc dzejas, bet grāmatā viņš    atklājas citāds. Cilvēki grib pabūt vietā, kur dzimis dzejnieks, viņiem ir konkrēti jautājumi, vēlas, lai apstiprinām vai noliedzam kādus faktus,” teic A.Ķīse.
Rakstniece Aina Karele E.Veidenbauma literāro prēmiju saņēma 1996.gadā.“Toreiz biju ļoti pārsteigta. Manī radās ļoti liela pietāte pret Veidenbaumu. Padomju laikā viņš tika atainots ļoti sarkans. Arno Jundze pirmoreiz parāda, ka dzejnieks tāds nebija. Par to, ka Eduardam ir arī māsas un brāļi, kā “Kalāčos” saim­niekoja, vispār nerunāja,” pār­domās dalās A.Karele un uzsver, ka grāmata ļoti patikusi. Viņa novērtē, ka rakstnieks nav aizmirsis arī Veidenbauma mīlestību. “Cik tur patiesības, cik pieliktas klāt rakstnieka mežģīnes, nezinu, bet tās ir skaistas,” saka A.Karele.

Savu vērtējumu par grāmatu apsveikumā pauž trīs prēmijas laureāti: Daina Bruņiniece, Māra Svīre un Ēriks Hānbergs: “Uz­rakstot romānu par E.Veiden­baumu, A.Jundze nokļuvis tuvāk dzejniekam nekā jebkurš cits prēmijas saņēmējs. Romāna virsrakstā liktie vārdi “Es nemiršu nekad” ir pravietiski. Tiem varētu pievienot: “Es nekad nekļūšu vecs.” Dzejnieks nenoveco kā daudzie viņa prēmijas laureāti, kuri ar viņu jau saskandina alus kausus mūžības krogā, tāpat kā nenovecos dzeja, aizvien jauneklīga, pa laikam rūgti ironiska, vienmēr jūtīga, dziļu domu un alku pilna.”

Liepēniete, žūrijas komisijas locekle Dzintra Zālīte uzsvēra, ka katram cilvēkam ir savs Veiden­baums. Liepēniešiem, kuri bijuši E.Veidenbauma pionieru vienībā, kaplējuši bietes E.Vei­den­bauma kolhozā un    braukuši ar viņa vārdā nosaukto kuģi, viņš ir savējais.

“Dzīves laikā    bija maz Veidenbauma publikāciju, tikai daži tulkojumi, ne dzeja, bet pēc vairāk nekā gadsimta par viņu tiek uzrakstīts romāns. Veidenbauma dzeja uzrunās vēl 150 gadus un ilgāk. Ceru, ka vairs nedomā, ka vajag pārdēvēt ielas, kas nosauktas viņa vārdā,” pastāstīja A.Jundze un atcerējās, ka grāmatas atklāšanā uz stikla sēdēja taurenis. Bija apmierināts ar to, kas notika.

Rakstnieks atzīst, ka par Veidenbaumu ir daudz leģendu.    “Trakākais, ka viņu pataisīja par dzērāju varoni. Padomju laikā atmiņās viņš izskatījās pēc maza Ļeņina. Nodzīvoja tik maz un tik daudz izdarīja. Bet bija ļoti jūtīgs un talantīgs cilvēks. Galvenais, ka viņš bija tāds, kāds bija, varam no viņa daudz ko paņemt un iet tālāk,” teica A.Jundze.

Pierasts, ka E.Veidenbauma prēmijas laureāts saņem pašvaldības Atzinības rakstu. Šoreiz liepēnieši bija sagādājuši pārsteigumu –šalli, tādu, kāda redzama dzejniekam fotogrāfijās. Tajā ar valdziņiem iekodēts kāds no Veidenbauma dzejoļiem. Īpašu dāvanu – lielu pogu -rakstniekam pasniedza Liepas pamatskolas  vecāko klašu skolēni. Skolotāja I.Lāce atklāja, ka skolā gaidījuši ciemos E.Veidenbauma prēmijas laureātu Knutu Skujenieku, izgatavojuši pogu, bet viņš neatbrauca. Poga gaidīja, kurš to būtu pelnījis, līdz tika nolemts to no skolēniem un K.Skujenieka dot Arno Jundzem.

Sarīkojumā “Pieklauvē” liepēnieši runāja ne tika par šo A.Jundzes grāmatu, kas veltīta Veidenbaumam, viņi arī atgādināja par skolēnu iecienīto rakstnieka darbu    “Ķiparu ļerpatu šnirks!” un “Kristofers un Ēnu ordenis” varoņiem, kuru lomās iejutās pamatskolēni.    Mazie ķipari katrs rakstniekam uzdāvināja savu zīmējumu.

“Gribējās pasākumā iesaistīt iespējami vairāk dažādu paaudžu cilvēkus. Tas izdevās, jo tas taču bija par mūsu Veidenbaumu un Arno Jundzi,” teic I.Lāce.
Pasākumā piedalījās arī jaundibinātais Liepas koris Santas Augškāpas vadībā. Koris izpildīja gan dziesmas ar E.Veidenbauma vārdiem, gan diriģentes dziesmas pirmatskaņojumu.

Atgriezies mājās, A.Jundze sociālajos tīklos ierakstīja: “Savu mūžu neesmu saņēmis tik daudz ziedu! Pārrevidējot mājās mūsu vāžu saimniecību, to izrādījās par maz. Viena no balvām – sarkanā Veidenbauma šalle, kurā iešifrēts viņa dzejolis -, izrādījās ārkārtīgi praktiska un noderīga. Tā sildīja mani atceļā. Tāpat, gluži negaidot, pie manis nonāca Knuta Skujenieka leģendārā poga un bērnu zīmējumi. Esmu ļoti aizkustināts un pateicīgs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
13

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
41

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
53

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
39

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
41

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Putni ar dziesmām atnesuši arī putnu gripu

00:00
10.04.2024
211

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šopavasar pirmo    putnu saslimšanas gadījumu ar augsti patogēno putnu gripu. “Mazsalacā atrasta inficēta pīle. Tas, ka viena atrasta, nedod nekādu garantiju, ka nav vairāk un nav inficēti vēl citi ūdensputni,” stāsta PVD Ziemeļvid­zemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un piebilst, ka pārvaldes inspektori vērtēs situāciju Veselavas pagastā, dīķī Bērzkrogā, […]

Tautas balss

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
17
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
37
10
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Sludinājumi