Pērkot dārzeņu, lopbarības augu un puķu sēklas, pircējiem jābūt vērīgiem, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem.
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) ik gadu pārbauda dārzeņu un lopbarības augu sēklu tirdzniecības noteikumu ievērošanu tirdzniecības vietās.
VAAD Vidzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore Ņina Puņeiko skaidro, ka pārbauda gan specializētos sēklu, gan pārtikas veikalus un lielveikalus, kuros iespējams iegādāties sēklas, bet dienesta uzmanības lokā nav dekoratīvo augu sēklu tirdzniecība.
Cēsīs dārzeņu sēklas var iegādāties daudzviet, bet pārkāpumi dārzeņu un lopbarības sēklu tirdzniecību šajā sezonā konstatēti maz.
Dārzeņu sēklu tirdzniecībā aizvien aktuāla problēma ir Krievijā saiņoto sēklu piedāvājums. Lai gan tās Latvijā oficiāli drīkstēja ievest vien līdz iestāšanās mirklim Eiropas Savienībā 2004. gadā, tomēr tās aizvien parādās tirgū. Ņ.Puņeiko vērtē – tas var nozīmēt to, ka sēklas pirms četriem gadiem ievestas legāli, bet nu tām beidzies derīguma termiņš. Otra iespēja – sēklas ievestas nelegāli. „Šādu sēklu tirdzniecība ir likuma pārkāpums. Ja pircējs izvēlas pirkt no Krievijas ievestās sēklas, jārēķinās, ka tās var neuzdīgt vai augs var neizaugt tāds, kā cerēts,” skaidro Ņ.Puņeiko. Cēsīs šādu gadījumu nav daudz, tomēr tādi bijuši, konstatēti nevis oficiālajās tirdzniecības vietās, bet gadatirgos. Šādu sēklu izcelsmei ir grūti izsekot, līdz ar to arī daudz grūtāk prasīt atbildību par to izplatīšanu.
„Ieteiktu tirgū no koferīšiem nepirkt no Krievijas ievestās sēklas. Ja tās ir ES valstīs saiņotas sēklas, arī tad rūpīgi jāapskata informācija uz paciņas, lai sēklas vienīgā vērtība neizrādās tikai krāsainā bildīte,” saka Ņ.Puņeiko.
VAAD saskārusies ar vēl kādu problēmu – tādu sēklu tirdzniecību, kurām beidzies derīguma termiņš. Arī šogad vairākās tirdzniecības vietās konstatēti šādi pārkāpumi. Visbiežāk tā nav sistēma, derīguma termiņš beidzies tikai dažām paciņām, kas nopērkamas veikalā. Iespējams, šāda veidā cenšas iztirgot paciņas, kas nav pārdotas iepriekšējā gadā.
Lopbarības augu sēklu tirgū radusies jauna problēma. Novembrī pieņemti grozījumi lopbarības augu sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumos, kas nosaka, ka tirdzniecības vietās sēklas nedrīkst pārsaiņot. Iepakojumus atvērt un sēklas saiņot mazākos fasējumos drīkst tikai tad, ja persona reģistrēta VAAD. Lai pēc pārsaiņošanas sēklas drīkstētu tirgot, tās atkārtoti jāsertificē. Ņ.Puņeiko atzīst, ka pircēji neizprot, kādēļ nedrīkst nopirkt tik, cik vēlas, tādēļ ir uzstājīgi.
Ņ.Puņeiko vērš uzmanību tam, ka arī kartupeļu sēklai jābūt sertificētai: „Tas, ka kartupeļu bumbulis ir sēklas kartupeļa izmērā, vēl nenozīmē, ka tā ir sēkla. Arī tad, ja kartupeļi pirkti tirgū un izmantoti stādīšanai, vajadzētu pārliecināties, vai saimniecība ir pakļauta VAAD fitosanitārajai kontrolei. Tas dod garantijas, ka sēkla ir pārbaudīta un slimību, piemēram, gredzenpuves risks ir daudz mazāks.”
VAAD speciāliste iesaka, iegādājoties sēklas, pievērst uzmanību tam, kur sēklas iesaiņotas. Turklāt uz paciņas vēlama informācija par iesaiņošanas gadu, derīguma termiņu, var būt arī norādīts partijas numurs. Uz paciņas obligāti jābūt sugas nosaukumam latviešu valodā.
Ja sēklas nav kvalitatīvas, pircējam iespējams vērsties VAAD. Ja sēklas iegādātas oficiālā tirdzniecības vietā un ir saglabāta iesaiņojuma paciņa, iespējams noteikt partijas numuru, dienests var izsekot, kur sēklas iepakotas un kas ir to izplatītājs. Ja saglabājies atlikums gan pircējam, gan tirdzniecības vietā, iespējams paņemt kontrolparaugus, lai noteiktu sēklas dīgtspēju. Ja atlikuma nav, ir daudz grūtāk pierādīt, vai ievēroti agrotehniskie nosacījumi. Iespējams, sēkla iesēta par dziļu, varbūt augsne bijusi par sausu.
Ņ.Puņeiko uzsver, ka neskaidrību gadījumā iespējams vērsties VAAD, arī iesniegt sūdzības. Dienests pārbaudes tirdzniecības vietās veic arī tad, ja sūdzības tiek saņemtas telefoniski.
Komentāri