Plānojot Eiropas fondu līdzekļus 2012. līdz 2020.gadam, lielāks uzsvars ir jāliek uz pilsētu attīstību, šodien Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP). “Vienīgais iemesls, kāpēc Kohēzijas fondu sakarā izceļu pilsētas, ir tas, ka iepriekšējā periodā tās ir bijušas apdalītas. Ir jāliek uzsvars uz pilsētu attīstību kā būtiskām attīstības potenciāla koncentrācijas vietām, kā uz vietām, kur rodas lielākais iekšzemes kopprodukta pienesums un kuras sastopas ar lielākiem izaicinājumiem un problēmām,” skaidroja Sprūdžs. Līdzšinējā anti-urbānā pieeja, ka pilsētas gan jau tiks galā pašas, radījušas situāciju, ka investīcijas netiek veiktas tur, kur tām būtu vislielākā atdeve. Vienlaikus Sprūdžs uzsvēra, ka ne mazāk svarīgi ir domāt arī par reģionu attīstību, taču investīcijas jāveic saprātīgi, radot vidi, kas spēj sevi uzturēt un attīstīt arī turpmāk, nevis īstenojot projektus, kas nes tikai īslaicīgus ieguvumus. Līdzekļi reģionu atbalstam tiktu plānoti, balstoties uz atsevišķu pieeju konkrētām vietām, kas jau ir definētas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030.gadam. Finansējuma plānošanas gaitā svarīga būs vertikāla un horizontāla daudzlīmeņu pārvaldība, kā arī pārnozaru sadarbība starp visa līmeņa institūcijām, lai visi finansējuma sadalē iesaistītie atbildīgie spētu sadarboties un plānotu Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda līdzekļus pēc vienotas politikas, kombinējot dažādus risinājumus, lai panāktu pēc iespējas labāku rezultātu. Šeit svarīga loma būs Nacionālās attīstības plānam, kas veido kompleksu skatījumu, un pašvaldību iesaistei, norādīja Sprūdžs. Ministrs arī uzsvēra, ka “bezmaksas siers ir beidzies” – donorvalstis naudu pakaļ vairs nemet un prasa daudz lielāku atbildību un precizitāti par to, kā izlietoti Eiropas fondu līdzekļi, līdz ar to jārēķinās, ka vērtēšanas kritēriji un prasības no Eiropas Komisijas (EK) puses kļūs stingrākas. “EK koncentrējas uz rezultatīvajiem rādītājiem investīciju novērtēšanā. Četri pamatkritēriji varētu būt – radītās un saglabātās darba vietas, piesaistītās privātās investīcijas, panākts ietaupījums pašvaldību budžetā, kā arī nodokļu pieaugums pašvaldību budžetā. Tas būs jāspēj nodemonstrēt katrā projektā, kas saņems finansējumu,” uzsvēra Sprūdžs. Jau ziņots, ka Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri pērn 7.decembrī desmit gadu jubilejai veltītās konferences laikā parakstījuši rezolūciju ar vēlmēm attiecībā uz nākamo Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodu. Rezolūcijā, kuru parakstījuši gan asociācijas biedri, gan lielo pilsētu vadītāji, pausts aicinājums paredzēt nākamajā ES fondu plānošanas periodā gan atbalstīt fondu līdzekļu novirzīšanu Pilsētvides prioritātei un reģionālajai attīstībai, gan iesaistīt LLPA Partnerattiecību līguma sagatavošanā. LETA
Komentāri