Lielstaupes pils aizvien gaida saimnieku. Turpinās Cēsu pašvaldības un vairāku ieinteresēto ministriju – Finanšu, Veselības, Tieslietu, Kultūras -, kā arī ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sarunas par īpašuma nodošanu pašvaldībai.
Tās sākās jau 2018. gadā, kad Veselības ministrija Lielstraupes pili nodeva apsaimniekošanā Pārgaujas novada pašvaldībai. Tagad sarunas turpina Cēsu novada pašvaldība. Lai pils, kas ir Valsts aizsargājams kultūras piemineklis, neietu bojā, tās saglābšanā pašvaldība ieguldījusi ap 200 tūkstošiem eiro.
“Strādājam uz priekšu, lai tad, kad pils būs pašvaldības īpašums, jau skaidri zinātu, kā to izmantot,” saka Cēsu novada pašvaldības tūrisma speciāliste Rudīte Vasile. Aktīvi darbojas pils attīstības stratēģijas darba grupa, tiek uzklausīti vēsturnieki, tūrisma nozares pārstāvji, radošie cilvēki. “Pirms pašvaldība pārņem pili īpašumā, ir svarīgi zināt, ko par tās nākotni domā vietējā kopiena, novada iedzīvotāji. Katrs taču saprot, ka būs nepieciešama budžeta nauda, ne jau tūkstoši eiro, gan tās sakārtošanai, gan uzturēšanai,” atgādina R.Vasile.
Lai uzzinātu, ko domā sabiedrība, tika rīkota aptauja. R.Vasile atzīst, ka tādu ieinteresētību var gaidīt katras aptaujas rīkotāji. Viedokli elektroniski pauda 832, vēl pieci atbildes sniedza telefoniski un uzrakstīja vēstules. 42 procenti aptaujas respondentu nedzīvo Cēsu novadā. Tas ir apliecinājums, ka Lielstraupes pils nākotne nav vienaldzīga ne tikai straupiešiem, Cēsu novada iedzīvotājiem, bet daudziem Latvijā. “Būtiski, ka viņi uzsvēruši – svarīgākais ir tas, ko vēlas paši straupieši un tagad visa Cēsu novada iedzīvotāji, viņi ir lēmēji. 81 procents respondentu uzskatījuši, ka pilij jābūt pašvaldības īpašumā, jābūt vienam saimniekam, kurš par to rūpējas. Tad var lemt kādu daļu īpašuma iznomāt, arī privatizēt,” pastāsta R.Vasile.
Lielstraupes pils nav tikai skaista ēka, bet gadsimtu vēsture. Tā aptaujā teikuši 84 procenti respondentu, jo viņiem pils saistās ar viduslaikiem, Straupi kā Hanzas pilsētu, baltvāciešiem. “Pils vēsturē ir arī narkoloģiskās slimnīcas laiks, un to nedrīkst aizmirst, par to jāstāsta. Aptaujā uzsvērts arī parks un tā attīstība. Parkam jābūt publiski pieejamam. Ne viens vien paudis pārliecību, ka to var nodrošināt tikai pašvaldība,” stāsta R.Vasile.
Aptaujā iegūtie viedokļi darba grupai palīdzēs izstrādāt pils attīstības stratēģiju. Savu redzējumu izteicis arī Klauss fon Rozens, ar kura dzimtu Lielstaupes pils saistīta vairāk nekā 750 gadu. “Tā ir arī Latvijas valsts vēstures simbols, kas jau PSRS laikā bija ņemta valsts aizsardzībā. Tā ir viens no retajiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā, kas ir vairāk nekā 500 gadus vecs un izmantojams vēl šodien. Padomju laikam pieder narkoloģiskā slimnīca. Manuprāt, terapija bija mūsdienīga – deva iespēju atgriezties normālā dzīvē ar darba terapiju, tādā veidā tika izremontēta pils un baznīca. Un tad klīnikas darbinieku dalība Dziesmotajā revolūcijā. Tā arī ir daļa no pils vēstures ,” raksta K.fon Rozens, uzsverot, ka ir svarīgi, lai pils būtu publiski pieejama. Iezīmējot pils nākotni, K.fon Rozens pauž pārliecību, ka tai piedien viss, “kas ienes mājā dzīvību un atbilst mājas vēsturei un arhitektūrai. Tā var būt iestāde sociāliem mērķiem, te var notikt valsts vai arī baznīcas un izglītības iestāžu rīkotas konferences un apmācības. Neliela daļa vienmēr var kalpot kā muzejs. Nevaru iedomāties, ka pils telpas tiktu izīrētas komercdarbībai, birojiem vai dažādiem amatniecības uzņēmumiem. Bet te var notikt semināri, pasākumi, ģimenes svinības vai, piemēram, kāzas. Viesnīcu biznesam te noteikti ir par maz izmitināšanas vietu. Parks nav īpaši vēsturisks, tāpēc varu iedomāties, ka pils parka teritorija kopā ar baznīcas parka teritoriju ir ļoti jauka gan pastaigai, gan pasēdēšanai, gan bērnu rotaļām, ja vien to izveido atbilstoši mūsdienu prasībām”.
Pazīstamais vēsturnieks Imants Lancmanis vēstulē paudis prieku, ka Lielstraupes pilij paveras jaunas cerības. “Šim objektam ir lielas iespējas, jo Lielstraupe veiksmīgā kārtā kļuvusi par viduslaiku pils jēdziena iemiesojumu sabiedrības apziņā. Ekspozīcijas veidošanā neapšaubāmi varēs izmantot tās iestrādes, ko deva Cēsu muzeja izstāde par Vidzemes bruņniecību. Ja Rundāle ir sava veida Bīronu memoriāls, Bauskas pils veltīta Ketleru dinastijas laikam, tad Lielstraupe bez Rozenu dzimtas tēmas nevar pretendēt uz Vidzemes bruņniecības plašāku atrādīšanu,” raksta I.Lancmanis, atminoties, kā savulaik kopā ar citiem piedalījies Rozenu kapa plākšņu glābšanā, kuras gribēja likvidēt kopā ar dzimtskapu iznīcināšanu.
Ieteikumu daudz, katrā kas vērtīgs. Lūk, vēl daži. “Lai veidotu kopīgus attīstības plānus, īpaši saistībā ar ēku koptēlu un ārtelpu izmantošanu, Straupes pils ir jāsaglabā kā nozīmīgs kultūrvēsturisks apskates objekts, kas pieejams visai sabiedrībai,” iesaka kāds aptaujas dalībnieks, bet cits uzskata: “ Pili vajadzētu bīdīt tūrisma un izklaides biznesā. Būtu stilīgi, ja pati pašvaldība to varētu izveidot, nevis privāts nomnieks. Izlaušanās no zaļā pūķa nagiem pa vecajiem slimnīcas gaiteņiem būtu ideāla. Protams, arī apskate gida pavadībā un iespēja nomāt telpas savām svinībām. Līdzīgi, kā tas ir Līgatnes bunkuros. Tur ir riktīgi labs!” Vairākkārt aptaujas dalībnieki uzsver, ka Straupes pils ir īpaša kultūrvēsturiska vieta – ar lielu potenciālu Straupes atpazīstamībai un popularizēšanai ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās.
R.Vasile atklāj, ka aptaujās gūtās atziņas noderēs pils attīstības stratēģijas izstrādē. “Ja, sākot spriest par pils nākotni, runājām tikai par to, tagad skatāmies tālāk, domājot par visu kompleksu, kurā ietilpst arī baznīca, parks, senpilsētas teritorija un bijušā nocietinājuma paliekas. Tā ir Straupes kultūrainava,” pastāsta R.Vasile, uzsverot, ka ļoti būtiski, kā izdosies sadarboties vairāk nekā desmit īpašniekiem, kam pieder īpašumi 7,8 hektāru platībā. “Saskaņot viedokļus ar sabiedrību vienmēr ir vissarežģītāk, toties tās atbalsts ir apliecinājums un pamudinājums darīt, meklēt nākotnes vīziju. No tā arī lielā mērā atkarīgs, kā atdzīvināsim pili un reizē Straupi, jo, attīstoties tūrismam, aktivizētos ekonomiskā darbība ne tikai Straupē, daudz plašākā apkārtnē,” spriež R.Vasile.
Jau tuvākajā laikā paredzēta stratēģijas izstrādes grupas tikšanās ar tiem, kam pieder īpašumi, kas iekļaujas Straupes pils areālā – vietējo draudzi, kam pieder Straupes baznīca, un mazās pils īpašnieku, lai runātu par nākotni. “Saprotam, ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Un ir liels sabiedrības uzmundrinājums darīt. Sveši cilvēki gatavi braukt talkā, ja var ko palīdzēt,” saka R.Vasile.
Komentāri