Vidzemes novada bērnu un skolu bibliotēku darbinieku 7. konferencē “Bibliotēkas vieta bērna dzīvē”, kas trešdien norisinājās Cēsīs, runāja
par bibliotekāru rosināšanu motivēt kļūt par lasītājiem pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī vecākus. Akcentēja arī vajadzību radīt bibliotēkās piemērotu vidi un atmosfēru mazajiem. Cēsu centrālās bibliotēkas direktores vietniece darbā ar bērniem Inese Majore norādīja, ka šī bija pirmā reize, kad īpaši tika runāts par zēnu ieinteresēšanu lasīt un apmeklēt bibliotēkas, jo statistiski var novērot, ka daudz aktīvākas lasītājas ir meitenes.
“Tā kā lasītājs gan skolu, gan bērnu bibliotēkām ir viens un tas pats, konferencēs zināšanas apgūst kā vieni, tā otri bibliotekāri,” skaidroja I. Majore.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova bibliotekāriem skaidroja, cik svarīgi ir piesaistīt pirmsskolas vecuma lasītājus, jo lasīšana veicina bērna intelektuālo un valodas attīstību, kā arī sociālās komunikācijas prasmes. S.Tretjakova atzina, ka pozitīva prakse ir Skandināvijā, kur bibliotēkās izveidotas jauno māmiņu grupas, kuras grāmatas lasa saviem vēl nedzimušajiem bērniem: “Atnākot uz bibliotēku, kad bērnam jau gadi trīs, un lasot to pašu grāmatu, mazie sakot, ka šo stāstu jau ir kaut kur dzirdējuši, to atklājuši pētnieki. Mēs pat neaptveram, kādu ietekmi uz bērnu atstāj gan lasīšana, gan pozitīvais noskaņojums, ar kādu māmiņa nāk uz bibliotēku.”
Šogad LNB uzsākusi programmu „Pirmā tikšanās ar bibliotēku”, ar kuras palīdzību pievērsīs jauno vecāku uzmanību lasīšanai, aicinot uz bibliotēku vispirms visus divus un trīs gadus vecos bērnus pašvaldībās, kuru bibliotēkas būs iesaistījušās projektā.
Savukārt LNB bērnu literatūras centra bibliotekāre Ilze Čilipāne, kura konferences dalībniekiem stāstīja par lasīšanas veicināšanas programmu zēniem Anglijā, skaidroja, ka tur: “no katras bibliotēkas iesaistās vismaz 20 zēni, kuriem ir iespēja izvēlēties divas grāmatas no piedāvātajām. Zēni lasa šīs grāmatas un savstarpēji diskutē par tām”. I.Čilipāne atzīst, ka arī Latvijā būtu reāli ieviest ko līdzīgu. Viņasprāt, tas būtu svarīgi, taču jāņem vērā, ka bērniem jāļauj izvēlēties, jo, piemēram, zēniem vairāk interesē fantāziju, populārzinātniskās un komiksu grāmatas.
S.Tretjakova uzsvēra, ka ļoti būtiski ir bibliotēkās radīt īpašas vietas pirmsskolas vecuma bērniem, kur viņi var rotaļāties, iejusties dažādās lomās, grāmatas lasīt vai klausīties radoši. Tikpat svarīgi būtu bibliotēku apmeklēšanā iesaistīt arī tēvus.
Konferencē bibliotekāriem tika stāstīts arī par lasītāju – skolēnu – aptaujām, skolu bibliotēku nākotni, kā arī pagastu bibliotēku akreditāciju. I. Majore pastāstīja, ka ierosmei par sevis izzināšanu bija arī lekcija par mūzikas terapiju.
Konferences dalībniece, Valmieras bibliotēkas galvenā bibliotekāre Lolita Dreimane pauda, ka skolu un bērnu bibliotēku bibliotekāru kopējā konference ir lieliska iespēja dalīties pieredzē un gūt noderīgas zināšanas: “Ļoti laba ideja ir bērnu iesaistīšana bibliotēkā jau pirmajā dzīves gadā. Arī Valmieras bibliotēka iekļausies šajā programmā.”
Arī Jaunpiebalgas bibliotēkas vadītāja Baiba Logina un Sērmūkšu bibliotēkas vadītāja Vija Indriksone atzina, ka gūtas jaunas un plašas zināšanas par akreditāciju, par to, kā piesaistīt bērnus bibliotēkām, tai skaitā arī zēnus.
Savukārt Limbažu 3. vidusskolas bibliotekāre Anna Tomaševiča atzina, ka viena no vērtīgajām idejām bijusi par lasītāju aptauju bibliotēkās: “Domāju, ka to varētu paveikt arī savā skolā, jo ir svarīgi, kā lasītāji vērtē bibliotēku.”
Uz konferenci, ko organizēja Cēsu centrālās bibliotēkas bērnu literatūras nodaļa, pulcējās vairāk nekā 120 bibliotekāri.
Konferenci atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds un Cēsu dome.
Komentāri